Uzmanības apliecinājumus, ko vēlāk var veiksmīgi izmantot, vienmēr ir patīkami saņemt. Vienlaikus ar labu vārdu atminamies dāvinātāju.
Uzmanības apliecinājumus, ko vēlāk var veiksmīgi izmantot, vienmēr ir patīkami saņemt. Vienlaikus ar labu vārdu atminamies dāvinātāju.
Šoreiz “Ziņas” vairāk pievērsīsies dāvanām un suvenīriem lietišķās (un ne tikai) attiecībās – apdrukātiem, izšūtiem, gravētiem un citādi apstrādātiem dažādiem izstrādājumiem ar uzņēmuma vai organizācijas logo.
Apdāvina atbilstoši iespējām
Teorija paredz, ka reklāmai uzņēmums var tērēt desmit procentu no kopējā budžeta. Savukārt dāvanu un suvenīru jeb biznesa valodā prezentreklāmas izgatavošanai vēlams atvēlēt 20 – 25 procentus no reklāmas budžeta. Ikdienā, protams, viss atkarīgs no uzņēmuma finansiālajām iespējām, stratēģijas un attīstības politikas.
Atbilstoši teorijai rīkoties parasti izdodas finansiāli un ekonomiski stabiliem uzņēmumiem. Visplašāko reklāmas priekšmetu klāstu apvienojumā ar dažādām kampaņām biežāk piedāvā finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, ārvalstu kompāniju pārstāvniecības. Pārējiem šajā jomā iespējas un uzskati ir atšķirīgi. Vieni atzīst tikai un vienīgi biznesa dāvanas partneriem. Citi neatsakās no reklāmas priekšmetu izgatavošanas arī saviem darbiniekiem, vēl citi pievēršas patērētājiem domātām akcijām. Neviena rīcību nevar saukt par nepareizu, tomēr ikdiena mēdz piespēlēt dažādus pārsteigumus. Dažkārt veiksmīgs tradicionāli noturīgās suvenīrprodukcijas piedāvājums vai vienkārša dāvana iedarbojas efektīvāk nekā dārgi izstrādājumi. Taču prognozēt prezentreklāmas ietekmi, pirms viss noticis, pakalpojuma piedāvātāji īsti neņemas. Tas vairāk būtu jānojauš pašiem pasūtītājiem.
Pasūtījumu ziņā gada sākums ir klusākais laiks. Lielākais klientu vilnis ir vasaras sākumā un gada beigās. Piedāvājuma iespējas – visplašākās. Ikdienišķo izstrādājumu grupā – T krekli, pildspalvas, vizītkaršu etvijas, krūzes, cepures, pulksteņi, atslēgu piekariņi, šalles, somas, lietussargi… Pie ekskluzīviem izstrādājumiem pieskaita cigāru etvijas, ādas makus, smalkākus pulksteņus, galda piederumus, kaklasaites… Pie neparastiem reklāmas priekšmetiem pieder nozīmītes, logoprinti, antistresori, sērkociņi, konfektes, lakatu gredzeni, mīkstie nieciņi…
Par tendencēm vairāk var runāt biznesa dāvanu grupā, vispārējo priekšmetu vidū haoss ir visai liels. Dāvinātāji meklē arvien kvalitatīvākas mantas. Lielāka summa tiek maksāta par oriģinālām dāvanām. Kaut ko savdabīgu izgudrot ir arvien grūtāk, tas arī maksā vairāk. Par savu stilu vairāk domā un vairākus gadus nemainīgu to ietur lielākās kompānijas. Mazāk tiek dāvinātas vienkāršas lietas. Lielāka piekrišana ir, piemēram, no dabiskas ādas darinātam nelielam makam vai portfelim, nevis pamatīgam imitācijas izstrādājumam. Svarīgi, lai uz dāvanas nebūtu redzams ražotāja vārds, bet varētu izlasīt tikai firmas nosaukumu, kas velti sarūpējusi. Pēdējos gados populāri kļūst pasniegt vidējas vērtības (līdz 30 latiem) dāvanu. Turklāt ar vērtību neiesaka pārspīlēt, lai biznesa partnerus neizlutinātu vai neaizvainotu. Vērtība jācenšas aizstāt ar oriģinalitāti. Jāņem arī vērā, ka katrā nākamajā reizē dāvanai jābūt pārākai par iepriekš pārsniegto.
Gada pirmajā pusē, kā konstatējusi firmas “Parnass Presentreklam” menedžere Ilze Sirmā, pasūtījumos vairāk dominē dažādi tekstilizstrādājumi, T krekli, mugursomas, sportiskākas, vieglākas lietas. Bet, tuvojoties ziemai, klienti vairāk domā par biznesa dāvanām – bāra komplektiem, kaklasaitēm, ādas izstrādājumiem. Populārākā produkcija joprojām ir krūzītes, glāzes, rokaspulksteņi, ādas izstrādājumi. Klienti lielākoties ir Latvijas uzņēmumi un iestādes. Ārvalstu kompāniju pārstāvniecības prezentācijas izstrādājumus galvenokārt saņem no mātes uzņēmumiem, jo tā ir izdevīgāk un lētāk.
Konkurenci prezentreklāmas pakalpojumu sniedzēji vērtē kā lielu. Interneta meklētājs piedāvā vairākus desmitus firmu, neskaitot tās, kas piedāvā, piemēram, tikai apdrukātus T kreklus vai kādu citu produkcijas veidu. Konkurence ietekmējusi arī cenas. Tiesa, operējot ar cenu atšķirībām dažādajiem suvenīru veidiem un pakalpojumiem – apdrukai, izšūšanai, gravēšanai –, klientiem firmas izvēlē ir ko pasvīst.
Vairot patriotismu un lepnumu
Domājot par lokālpatriotisma stiprināšanu, pēdējos gados arī Jelgavas pašvaldība pasūta dažādus izstrādājumus ar pilsētas simboliku. Tapuši lietussargi, krekliņi, cepures, sieviešu un vīriešu rokas pulksteņi Jelgavai raksturīgajā piesātināti tumši sarkanajā un tumši zilajā krāsā vai ar to elementiem.
“Orientējamies nevis uz suvenīriem, bet uz funkcionāliem priekšmetiem, ko lietot praktiski. Nolūkā veicināt vietējo patriotismu, vairot lepnumu par savu pilsētu, tās pazīstamību, uzsveram Jelgavas krāsas un simboliku, ko pagaidām ne visi pilsētnieki pazīst,” stāsta Domes Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Iveta Šurma.
Ikdiena rāda, ka iecere trāpījusi mērķī. Krekliņus ar uzrakstu “Mana pilsēta Jelgava” saņēmušie olimpiāžu uzvarētāji nekautrējas valkāt, izraisot vienaudžos labdabīgu apbrīnu un vēlēšanos arī pašiem reiz tikt pie tik vienkāršajiem, bet tajā pašā laikā oriģinālajiem izstrādājumiem. Jārēķinās, ka tas tomēr ir prestižs, nevis masveida izstrādājums. Citādi nonivelēsies ieceres būtība.
Izstrādājumus ar pilsētas simboliku saņēmuši veikalnieku, krodzinieku un pakalpojumu uzņēmumu konkursa laureāti, par labākajiem atzītie pedagogi un policisti, kā arī tie jelgavnieki, kas tā vai citādi veicinājuši savas pilsētas izaugsmi vai rūpējušies par tās saglabāšanu.
Savukārt uzņēmumi ir gandarīti, saņemot pilsētas karodziņus, kas tiek nolikti redzamā vietā. Gada nogalē gan individuālie, gan kolektīvie saņēmēji lielu sajūsmu izrādījuši par kalendāru ar Jelgavas skatiem, kas tapis sadarbībā ar “Zemgales Ziņām”. Un kā gan ne, ja pilsētai līdz šim nekas tāds nav bijis. Atzinīgi novērtēta sudraba karotīšu dāvināšana ar pilsētas simboliku jaunajiem jelgavniekiem. Šogad šo tradīciju no mums sāk aizgūt arī citas pilsētas.
Ciemos braucot vai ciemiņus uzņemot, dāvanām tiek izvēlēti vizītkaršu blokiem vai albumam domāti ādas vāki ar pilsētas simboliku. Saņēmējiem patīk no ādas sloksnēm darinātais Rīgas melnā balzama krūkas iesaiņojums. Ārvalstu vizītēs vai uz sadraudzības pilsētām braucot, līdzi tiek ņemta CD filma, kas ļauj iepazīt mūsu pilsētu vizuāli. Pirmajā vizītē uz kādu ārvalstu pilsētu tiek vesta grāmata “Mana Latvija” angļu valodā, jo Jelgavai šāds izdevums pagaidām ir tikai iecerēs. Dāvināšanai lieti noder arī Valsts ģimnāzijas kora “Skali” CD un 4. vidusskolas meiteņu kora disks.
Uz ārvalstīm tiek vestas arī pilsētas mākslinieku gleznas, kas akcentē Jelgavu, dzintara un keramikas izstrādājumi. Tie gan ne reizi vien izrādījušies nederīgi transportēšanai. Iesaiņojuma problēmu dēļ no keramikas šķīvjiem, svečturiem un citiem izstrādājumiem pašvaldība atturoties, jo nevarot atļauties nelietderīgus izdevumus.
Dāvanas un suvenīrus, kā uzsver Domes saimnieciskā sektora vadītāja Gaļina Belova, pērkot atbilstoši finansiālajām iespējām. Tas, protams, sagādājot raizes. Pagājušajā gadā suvenīriem un dāvanām pašvaldība izlietojusi 4040 latu.
Tik pierastā un mainīgā
Uzņēmums “Latvijas keramika A” Jelgavā ir lielākais tā saucamās prezentreklāmas jeb suvenīru ražotājs. Ražotnes prezidents Aivars Janovskis lēš, ka tas Latvijā aptver vismaz 90 procentus keramikas ražoto prezentācijas priekšmetu. Taču šīs produkcijas apjoms veido tikai nepilnu procentu no kopējā apgrozījuma.
Pirmie šīs grupas izstrādājumi uzņēmumā tapuši vēl pirms jauno īpašnieku ienākšanas – deviņdesmito gadu vidū keramiķi piedāvāja krūzītes ar zīmētu Jelgavas pils skatu, ar jūgendstila Rīgu un Rundāles pili. Arī pēc īpašnieku maiņas pēc krūzītēm ar dažādiem logo, pilsētu skatiem un dažādiem citiem dekoliem ir lielākais pieprasījums. Tiesa, pilnveidojies toņu piedāvājums, dažādojusies izstrādājumu forma un simbolikas izvietojums. Piemēram, oriģināla meklējumos TV3 pasūtījusi krūzīti ar trim osiņām, savukārt radio SWH – krūzīti ar izgrauztu malu. Pareksa banka dekolu izvietojusi arī krūzītes iekšpusē. Uzņēmums “Latvenergo” jubilejai pasūtījis glāzītes izolatora korķa formā.
Krūzītes ar savas pilsētas skatu un simboliku iecienījušas pašvaldības. Jelgava gan pagaidām tādas nav pasūtījusi. Uzņēmums, būdams pilsētas patriots, krūzītes ar Jelgavas pili, saskaņojot simbolikas izmantošanu, izstrādājis pats. Pagājušā gada nogalē izpirkti vairāki tūkstoši krūzīšu, un iestādes vai uzņēmumi, kas Ziemassvētkos tādas vēlējušies dāvināt citu pilsētu pārstāvjiem, palikuši bešā. Pašlaik top jaunas krūzītes ar Svētās Trīsvienības baznīcas torni. Dabā tornis gan vēl ir bez jumta, bet uz krūzītēm būs redzams tā jaunais veidols.
Pēdējā laikā biznesa dāvanu grupā pieprasītas ir dažādas krāsas māla krūkas – gan portfeļa, gan monētas formā. Kā pēdējā tautā aizgājusi Rīgas Vagonu rūpnīcai tapusī oriģinālā krūka agrāko gadu lokomotīves formā.
Ar katru gadu vairāk trauku grupas ar savu firmas zīmi pasūta Rīgas kafejnīcas un restorāni, Krievijā un Ukrainā – arī ēdināšanas uzņēmumu ķēdes. Šī produkcija gan neietilpst dāvināšanai domātu priekšmetu grupā, bet ir atsevišķs prezentreklāmas novirziens, kas aktuāls šīs jomas pakalpojumu sniedzējiem.
Lai gan mūsdienās, šķiet, nerealizējamu lietu nav, uzņēmuma mārketinga speciālists Modris Malcenieks skaidro, ka tā īsti nav. Esot lietas, kam uzņēmums neķeras klāt, ja cena nešķiet interesanta. Tie galvenokārt ir sarežģīti veidojumi, lielākoties lietā produkcija, ko grūtāk formēt, vai arī kombinētie izstrādājumi ar stiprinājumiem. Visai sarežģīti bijis ar papīra turētāju apvienotās “Lioton gel” un “Fastum gel” tūbiņas veidā. Līdz formas ieviešanai pagājis vesels pusgads.
Savukārt ražošanas ziņā dažkārt “mati saceļoties” no reklāmas aģentūru pasūtījumiem, kad izstrādājumu skaits rakstāms ar pieciem vai sešiem cipariem. Turklāt parasti aģentūras prasa ātri izpildīt pasūtījumu jeb, kā mūsdienās pieņemts teikt, “jau vakar vajadzēja būt gatavam”.
Pagaidām uzņēmums nav atrisinājis individuālā iepakojuma problēmu suvenīrizstrādājumiem. Krūzītēm parasti tiek izmantoti dāvanu maisiņi, bet ar cita veida produkciju ir sarežģītāk. Tas ir lielākais mīnuss, bet piemērots iesaiņojums jau tiekot meklēts.
Kādus suvenīrus dāvināšanai izmanto pats uzņēmums? “Latvijas keramika A” pārstāvji teic, ka izdodoties atrast izeju no jebkuras situācijas un viņi allaž cenšoties, lai partneris vai klients atkārtoti nesaņemtu vienu un to pašu suvenīru, jo tas būtu visai muļķīgi. Keramiķi mēģinot izvairīties arī no topa jeb citu iecienītām dāvanām, lai gan paši vairākos eksemplāros saņēmuši gan metāla blašķes, rakstāmgalda priekšmetus, par krūzītēm un pildspalvām nemaz nerunājot. Protams, uz izstrādājumiem izvietotas atšķirīgu firmu zīmes, tomēr vienalga tas vairs neesot tas. Masveidīgāk keramikas uzņēmums dāvinājis keramikas kurpītes un kausiņus. Sava firmas zīme uz tiem gan nav izvietota. Bet tas neesot galvenais. Svarīgāk esot radīt saņēmējam prieku un vēlēšanos dāvanu izmantot, nevis nolikt atvilktnē pie nevajadzīgiem krāmiem.
***
Ko saka etiķete?
Ikdienā grūti novilkt robežu starp dāvanu un suvenīru. Abu mērķis ir sagādāt prieku un apliecināt draudzīgo attieksmi.
Protams, katram ir savi uzdevumi. Suvenīram piemīt simboliska nozīme, vienlaikus ar lietisku vērtību tam jāatgādina par notikumu vai valsti, iestādi vai uzņēmumu, no kura tas pasniegts. Dāvana ir vairāk personiska, tai jābūt patīkamai un noderīgai saņēmējam – cilvēkam vai uzņēmumam. Nav universālu noteikumu, kad dāvanas un suvenīri būtu jāpasniedz obligāti. Katrā vidē šajā ziņā ir savas tradīcijas.
Suvenīrus var pasniegt viesiem no citas iestādes vai uzņēmuma, pilsētas vai zemes, konferenču un citu sanāksmju dalībniekiem, potenciālajiem klientiem.
Dāvanas nepasniedz lietišķa darījuma laikā – to var uzskatīt par uzpirkšanas mēģinājumu.
Dāvanas un suvenīrus nepasniedz personiski nepazīstamiem cilvēkiem ar trešo personu starpniecību.
Īpašs apdāvināšanās laiks ir pirms Ziemassvētkiem, kad dāvanas pasniedz gan darbiniekiem, gan darījumu partneriem, gan visiem, kas palīdzējuši un izrādījuši uzmanību. Šajā laikā apmaiņa ar dāvanām var notikt arī brīžos, kad tās parasti nepasniedz – lietišķās sarunās, darba pusdienās, sanāksmēs.
Uz jautājumu, kā izvēlēties dāvanu vai suvenīru, nav iespējama viena pareizā atbilde, tikai ieteikumi.
Intīmas dāvanas, piemēram, apģērbs, kaklasaites, smaržas, tualetes piederumi, kosmētika, gredzeni lietišķām attiecībām nav piemērotas. Izņēmums ir, ja tā ir dāvinātājfirmas produkcija.
Dāvana nedrīkst būt neatbilstoši dārga, lai nenostādītu saņēmēju neērtā situācijā – viņam nevajadzētu justies uzpirktam vai kā parādniekam. Pārspīlēti grezna dāvana liecina par gaumes trūkumu. Tāpēc nav ieteicams dāvināt zeltlietas, dārgakmeņus, rokaspulksteņus. Reizēm gan dāvanai, kuras cena ir augsta, ir simboliska nozīme.
Nav pieņemts dāvināt nekvalitatīvas lietas – mākslīgās ādas izstrādājumus, lētus rokas pulksteņus, bižutēriju, kā arī konkrētam saņēmējam nepiemērotas lietas (visbiežāk – alkohols un saldumi).
Nav vēlami banāli suvenīri, kas ar nelielām variācijām atkārtojas neskaitāmas reizes un tiek pasniegti vienmēr un visur. Tādas ir lētas pildspalvas, kalendāri, svečturi, atslēgu breloki ar dāvinātāja logo. Protams, ja ir pārliecība, ka dāvinājums ir konkurētspējīgs (tam piemīt kas oriģināls vai tas piemērots konkrētajam saņēmējam), to var izvēlēties.
Dāvinātāja logo nedrīkst būt izvietots uzbāzīgi. Jāpadomā arī, vai logo nepadarīs dāvanu nelietojamu, – kurš gan valkās piespraudi, lakatu vai šalli ar uzkrītošu citas organizācijas simbolu.
Kā dāvana bieži tiek izvēlēta kvalitatīva, taču mazfunkcionāla lieta. Cilvēkam ilgu laiku pietiek ar vienu lupu, alkohola blašķi, papīra nazi, binokli…
Dāvanu un suvenīru izvēlē aizvien vairāk dominē racionālisms – tiek izvēlēti praktiski izmantojami priekšmeti. Pie šīs kategorijas pieder lietas, kuru nekad nevar būt par daudz un kuru noformējumā iespējami neskaitāmi varianti, – ādas vāki, vizītkaršu albumi un etvijas, dokumentu mapes, bloknoti ar maināmām lapām, kvalitatīvi rakstāmpiederumi, somas, lietussargi, šalles lakati, T krekli, sporta cepures, glāzes, krūzes, termosi, galda pulksteņi…
Dāvanas un suvenīrus parasti pasniedz iesaiņotus. Jāņem vērā, ka pasniegšana ir rituāls un tas nedrīkst būt sasteigts – tūlīt “uz sliekšņa”. Ir jāpamato, kāpēc izvēlēta attiecīgā dāvana vai suvenīrs.
Ja lietišķās attiecībās paredzēta suvenīru apmaiņa, to sāk saimnieks. Parasti tas notiek tikšanās noslēgumā. Ja saimnieks iniciatīvu neizrāda, suvenīru kā pateicību par viesmīlību pasniedz viesis.
