Vienu brīdi likās, ka mūsu Dieva zemītē ir noticis kas dīvains. Pēkšņi bijām kļuvuši par valsti, kur atrastas nebijušas melno un krāsaino metālu iegulas.
Vienu brīdi likās, ka mūsu Dieva zemītē ir noticis kas dīvains. Pēkšņi bijām kļuvuši par valsti, kur atrastas nebijušas melno un krāsaino metālu iegulas. Pietika aizbraukt līdz kādai Latvijas ostai, lai secinātu, ka dažādo metālu iekraušana rit dienu un nakti. Protams, daudzi bildīs, ka daļa metālu ir nākusi no citām zemēm un šeit tikai tos iekrauj kuģos. Gadiem mūs mierināja arī doma, ka visus padomju laikus sētmalēs un neaptveramu izmēru noliktavās uzkrājušies puspasaules metāla krājumi.
Aloties par neizmēžamiem metāllūžņu Augeja staļļiem nācās jau visai ātri. Lai atrastu vēl kādu vada galu, bijušās armijas bāzes sen pārraktas desmitiem reižu, kādreizējo kolhozu pamesto fermu un darbnīcu saturs pārkausēts. Nekas cits vietējiem “biznesmeņiem” neatlika, kā ķerties klāt visam, kas nav pieķēdēts, – elektropārvades vadiem, kapu pieminekļiem, ceļa zīmēm, lauku tantes piena kannām. Tam visam “pieauga kājas” uz tuvējo metāla uzpirkšanas “točku”.
Visā vainot metāla uzpircēju klientus neceļas roka. Šajā gadījumā darbojas klasiskais kapitālisma tirdzniecības princips – būs pieprasījums, piedāvājums sevi pieteiks momentā. Ilgus gadus spēkā bija noteikumi, kas savukārt tika pieņemti uzņēmējdarbības vides sakārtošanas labad. Cēli jau skan, ja vien tam sekotu šīs pašas vides kaut vai minimāla kontrole. Gandrīz visi nozagtie elektrības un telefonu kabeļi, nolauztās caurules, vannas, izlietnes un no dažādām vietām aizvilktie metāla priekšmeti nonāk metāla uzpirkšanas punktos.
“Ziņas” uzklausīja kādas “točkas” uzpircēja atzīšanos, ka vismaz puse no uzpirktā metāla patiesībā ir zagts. Uzskaite? Pārbaude? Ko jokojaties! Dokumentu noformēšana ar visu formalitāšu ievērošanu nav izdevīga nedz metāla pārdevējiem, nedz pircējiem. Pirmkārt, neviens nevar pārbaudīt, kāds ir patiesais preces daudzums uzpirkšanas punkta pagalmā. Otrkārt, ja šaubīga paskata vīrelim (protams, pasi neprasot) par latu vērtu kabeļa gabalu samaksā tikai pusi summas, pārējo mierīgi var paturēt sev. Gala rezultātā summas, ar kurām manipulē uzpircēji, ir iespaidīgas. Kuram gan gribas šķirties no tik labas naudas āderes. Policija? Ieņēmumu dienests? Par pirmo aktivitātēm var uzzināt, tikko tādas ir sākušās, bet otrajiem domāti jau sagatavotie “tīrie” papīri.
Pērnā gada beigās pieņēma jaunus noteikumus, lai šo situāciju labotu. Vismaz tā cer to izstrādātāji. Metāla uzpircēji gan par šiem noteikumiem kurn un uzskata tos par pārāk lielā steigā pieņemtiem. Jaunums ir tāds, ka līdztekus obligātai pases uzrādīšanai ar fiziskām personām norēķināties par uzpirkto metālu tagad varēs tikai ar bezskaidras naudas pārvedumu uz pārdevēja bankas rēķinu. Turklāt katrs pārdotā melnā vai krāsainā metāla kilograms būs jāiegrāmato īpašā žurnālā. Un beigās pārdevējam būs jāparaksta “pionieru zvērests” par to, ka viņš nodevis tādus metāla atgriezumus un lūžņus, kuru izcelsme ir legāla un kuri radušies sadzīves saimnieciskas darbības dēļ, kā arī nodošanas brīdī viņam piederējuši.
Ekonomikas ministrijas rīkotajā informatīvajā sanāksmē piedalījās gandrīz pussimts metāla uzpirkšanas biznesa pārstāvju. Kā “Ziņām” atzina ministrijā, starp dalībniekiem nebija neviena, kas darbotos kādā no trijām metāla uzpircēju asociācijām (tās bija laikus aicinātas piedalīties jauno noteikumu izstrādē). Cik šie stingrākie metālu uzpirkšanas noteikumi ierobežos zādzību sērgu, rādīs laiks. Tomēr jau tagad var teikt, ja turpināsies līdzšinējā (ne-)kārtība uzpirkšanas punktu pārbaudēs, nelīdzēs nekādi pārdevēja zvēresti par metāla izcelsmes legalitāti. Turklāt noteikumu punktu par to, ka skaidrā nauda šajās operācijās nedrīkst figurēt, vienmēr varēs apiet ar to pašu “radošo” uzpircēju izdomu, kāda tā bija līdz šim.
