Redakcija saņēma Saeimas deputāta Andreja Aleksejeva palīga vēstuli, kurā viņš izsaka vairākus apsvērumus, kādēļ pašreizējā norēķināšanās sistēma par patērēto ūdeni Jelgavā ir nepareiza.
Redakcija saņēma Saeimas deputāta Andreja Aleksejeva palīga vēstuli, kurā viņš izsaka vairākus apsvērumus, kādēļ pašreizējā norēķināšanās sistēma par patērēto ūdeni Jelgavā ir nepareiza.
Vairāk kā gadu pilsētas iedzīvotāji norēķinās par ūdeni pēc jaunās metodes un tarifa. Līdz ar jauno metodi rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem parādās līdz tam nezināms punkts “ūdens pārtēriņš”. Interesanti, ka šis punkts ir likumīgs tikai dzīvokļu īrniekiem, bet dzīvokļu īpašnieki maksā par to bez jebkāda juridiska pamatojuma.
2002. gada 26. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr.133 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”. To 17. punktā ir teikts: “Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā ir uzstādīts ūdens skaitītājs, tiem īrniekiem, kuru dzīvokļos mērīšanas līdzekļi nav uzstādīti, ūdens patēriņu var noteikt ne augstāku par 10 m3/mēnesī vienam iedzīvotājam.” Tas nozīmē, ka īrnieki, kuru dzīvokļos ūdens skaitītāja nav, nevar maksāt vairāk par 10 m3 ūdens par vienu pierakstīto vai reģistrēto cilvēku. Bet kas jādara, ja dzīvoklī pierakstīts viens īrnieks, bet kopā ar viņu bez pieraksta vai reģistrācijas dzīvo vēl daži cilvēki vai ģimenes locekļi? Rodas problēma, ka par šo nereģistrēto iemītnieku izlietoto ūdeni maksā visi mājas iedzīvotāji neatkarīgi no tā, vai ir ierīkoti ūdens skaitītāji vai ne. Noteikumos paredzēts arī problēmas risinājums. 18. punktā ir teikts: “Ja dzīvojamās mājas ievadā aukstajam ūdenim, kā arī dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdenssistēma un mērinstrumenti ir pārbaudīti, īrnieki pēc saviem ieskatiem var vienoties, kā sadalāma un samaksājama starpība, kas radusies starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un vienlaikus nolasītu dzīvokļu mērīšanas līdzekļu rādījumu summu. Šo vienošanos ar parakstu apliecina ne mazāk kā 75% īrnieku un izīrētājs.” (Par izīrētāju, šajā kontekstā var uzskatīt dzīvokļa īpašnieku, kas oficiāli ar īres līgumu izīrēja savu dzīvokli.) Šo pantu ļoti vienkārši iespējams piemērot dzīvē, piemēram, mājas vienā dzīvoklī, kurā nav ūdens skaitītāju, pierakstīts viens īrnieks, bet kopā ar viņu dzīvo vēl pieci nereģistrēti cilvēki. Ja tas ir zināms mājas iedzīvotājiem, viņi ir tiesīgi (mājas kopsapulces lēmums) aprēķināt visu nama ūdens pārtēriņu tādiem dzīvokļiem. Kas jādara, ja tādu dzīvokļu mājā nav, bet ūdens pārtēriņš ir? Risinājums arī paredzēts minētajos noteikumos.
19. punktā ir teikts: “Ja īrnieki un izīrētājs par šo noteikumu 18. punktā minētās ūdens skaitītāju rādījumu starpības (mājas kopējais ūdens pārtēriņš) samaksu nevar vienoties, starpības sadalei jāizmanto patēriņa pārrēķina koeficients K, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:
K = Vsk. : Qv, kur
Vsk. – kopējais ūdens patēriņš pēc ievada skaitītāja rādījumiem (m3),
Qv – summārais ūdens patēriņš pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem.” No tā izriet, ka jebkurš mājas vecākais var pārbaudīt aprēķināto ūdens pārtēriņa koeficientu.
Varētu arī beigt, bet ir juridiska nianse. Minētie noteikumi izdoti saskaņā ar LR likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3. panta 3. daļas 1. un 2. punktu. Tas nozīmē, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz dzīvokļu īpašniekiem, jo uz viņiem atteicas likums “Par dzīvokļa īpašumu”. Jelgavas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumi nedala jelgavniekus dzīvokļu īrniekos un īpašniekos, bet aprēķina ūdens pārtēriņu visiem vienādi saskaņā ar noteikumiem. Šāda rīcība atbilst LR “Krimināllikuma” 177. pantam “Krāpšana” un 204. pantam “Pircēju un pasūtītāju apmānīšana”.
Pašlaik pilsētas administrācija neko nedara, lai izlabotu šo situāciju, kaut gan likums dod pašvaldībai tādas tiesības, bet minētie noteikumi attiecināmi tikai uz dzīvokļu īrniekiem. Izveidojusies situācija, kur skaidri redzami likumdošanas trūkumi.
“PCTVL” Saeimas frakcijas komunālo jautājumu speciālisti izvērtē iespēju vērsties tiesību sargājošās institūcijās, lai novērstu jelgavnieku turpmāko mānīšanu. Tiek plānots apspriest problēmas risināšanas kārtību ar Ekonomikas ministrijas speciālistiem, lai izstrādātu noteikumus ūdens pārtēriņa aprēķināšanai dzīvokļu īpašniekiem.
Sergejs Ņevoļskis, jurists, 8. Saeimas deputāta Andreja Aleksejeva palīgs
