Šodien vārdadienas kopā ar saviem apsveicējiem svin Austri.
Šodien vārdadienas kopā ar saviem apsveicējiem svin Austri.
Šis vārds ierasti skan Kalnciema vidusskolā, kur jau ne vienu vien desmitu gadu par skolotāju strādā šīs pašas skolas absolvents Austris Klupša. Jāpiebilst, ka viņš māca ne tikai šajā, bet arī Lielupes pretējā krastā – Kalnciema pamatskolā, kura atrodas Kalnciema pilsētā un kuras direktore ir Austra kundze Anita.
Aicināts uz sarunu par vārda dienas svinēšanas tradīciju un saviem dzīves uzskatiem, viņš nevaļīgi atmet ar roku. “Tajā dienā es būšu Dobelē, kur man darīšanas ar zviedru ekspertiem jauniešu atkarību jautājumos. Par sevi man runāt negribas. Varbūt kaut ko par mani var pateikt mana audzināmā klase.” Tā nu es ekspresintervijās lūdzu izteikties dažus Kalnciema vidusskolas 11. klases jauniešus.
Natālija Duračenko: “Viņš ir ļoti saprotošs. Ir, piemēram, gadījies, ka mums jāraksta kontroldarbs, bet iznāk, ka noteiktajā dienā daudz uzdots arī citos priekšmetos. Tad skolotājs kontroldarbu pārceļ uz citu dienu. No klases pasākumiem man visjaukākajā atmiņā ir pārgājiens ar laivām pa Gauju. Pirms tam Klīves mežniecībā stādījām kokus un tādēļ lielā mērā ceļa naudu jau bijām nopelnījuši.”
Kristīne Virka: “Viņš nekad nenostāda sevi augstāk par skolēniem. Mēs viņu klausām aiz cieņas – kā autoritāti. Skolotājs mūs iesaistīja vienaudžu izglītošanas programmā. Mēs daudz zinām par narkotikām, HIV un AIDS, attiecību veidošanu ar vecākiem un citām jauniešiem svarīgām lietām.”
Uldis Ziemelis: “Viņš ir izpalīdzīgs. Konflikti gadījušies, bet tur es pats vien biju vainīgs. Beidzamajā laikā tādu arī nav. Cilvēks, pie kura grūtā brīdī var aiziet izrunāties.”
Jāpiebilst, ka kopš desmitās klases (jaunākajās klasēs, protams, ne) viņi savu audzinātāju klasē un savā bariņā atļaujas saukt vārdā. Tā ir skanīgāk.
