Līvbērzes kultūras namā rīt pulksten 11 sāksies konference par 1939. gadā Zemgalē veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem.
Līvbērzes kultūras namā rīt pulksten 11 sāksies konference par 1939. gadā Zemgalē veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem. Pasākuma nolūks ir saglabāt un nākamajām paaudzēm nodot laikmeta liecības, stiprināt nacionālo identitāti un patriotismu.
Antropoloģiskos pētījumus aptuveni pirms 65 gadiem toreizējos Sīpeles (tagad Dobeles rajona Jaunbērzes), Bērzmuižas (tagad Bērzes) un Līvbērzes pagastos veica Latvijas Universitātes Anatomijas institūta līdzstrādnieki sadarbībā ar Tautas dzīvā spēka institūtu. Līvbērzē tolaik aptaujāts 731 respondents. Otrais Pasaules karš pārtrauca iesāktos darbus, un lielākā pētnieku daļa aizceļoja svešumā, bet ekspedīciju materiāli vairāk nekā 60 gadu atradās Anatomijas muzeja fondos. Lai tos varētu izmantot ne tikai antropoloģiskiem secinājumiem, bet arī kā vēstures un kultūras avotu, apkopota materiālu sociālās aptaujas daļa.
Lai atgādinātu par tolaik paveikto un plašāka sabiedrība iegūtu informāciju par pētījumu rezultātiem, Līvbērzes pašvaldība atzina, ka nepieciešams šos materiālus aktualizēt un popularizēt. Tika izstrādāts un Latvijas Kultūrkapitāla fondam iesniegts projekts. Taču iecere netika finansiāli atbalstīta, tāpēc pašvaldība to realizē saviem spēkiem.
Sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu apzinātas senākās Līvbērzes dzimtas, iegūti aptaujāto saraksti, izveidota konsultatīvā padome. Attīstītas, izgatavotas un stendos apskatei izliktas Līvbērzes senāko dzimtu pārstāvju fotogrāfijas, kas uzņemtas 1939. gada pētījumu laikā, un cita informācija. Viens stends veltīts 1949. gada represētajiem. Pēc pētījumos iegūtās informācijas izveidoti astoņu – Jonātu, Didrihsonu, Kokļu, Dambergu, Beikmaņu, Rožuleju, Zirņu un Upmaņu – dzimtu koki. Pagasta Padome pētījumu aktualizēšanai atvēlējusi apmēram 400 latu.
Rīt Līvbērzē par 1939. gada ekspedīciju Zemgalē, kā arī par pagasta dzimtu vēsturiskajiem, demogrāfiskajiem, antropoloģiskajiem un medicīniskajiem aspektiem stāstīs vēstures zinātņu doktore J.Prīmaņa Anatomijas muzeja nodaļas vadītāja zinātniskajā darbā Rita Grāvere. Par iedzīvotāju paaudžu atšķirībām runās medicīnas zinātņu doktore J.Prīmaņa Anatomijas muzeja vadītāja Ilva Duļevska. Savukārt par senākajām dzimtām mūsdienās stāstīs LLU Sociālo zinātņu fakultātes maģistre Inga Svarinska.
Pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele uzsver, ka konference nozīmē arī senāko Līvbērzes dzimtu saietu, kura laikā var iepazīties ar savā ziņā unikāliem rezultātiem gan par dzimtu identitāti, gan par iedzīvotāju demogrāfiju, gan par viņu atmiņu, kas tika pētīta kā vēsturiska parādība. Savukārt šodienas iedzīvotājam būs interesanti iepazīt un atpazīt savas dzimtas saknes, jo līvbērznieki visos laikos centušies glabāt laikmeta liecības, lai nodotu tās nākamajām paaudzēm. Arī 2000. gadā izdotajā vēsturnieces Inas Lastoveckas sagatavotajā grāmatā “Labo ļaužu pusē” vērojams ieskats senāko dzimtu vēsturē, taču sīkāks iedzīvotāju raksturojums nav sniegts, jo pietrūka demogrāfisko datu, objektīvu vēsturisko liecību.
