Par tiviešu tautas mūzikas ansambļa «Ay – Kherel» koncertu «Zemgales Ziņu» internetlapā bija nedaudzas, taču ļoti atšķirīgas lasītāju atsauksmes.
Par tiviešu tautas mūzikas ansambļa “Ay – Kherel” koncertu “Zemgales Ziņu” internetlapā bija nedaudzas, taču ļoti atšķirīgas lasītāju atsauksmes.
Blakus priekam par lielisko koncertu (paldies, klausītāji, mūziķu vārdā) autors, kas bija izvēlējies pieticīgu pseidonīmu (ģeogrāfiskais analfabētisms) pauda kategorisku viedokli – pārliecību, ka vienīgā Tivā lietotā valoda esot krievu un tāpēc šīs Dienvidsibīrijas zemes nosaukumu visiem būs rakstīt tikai pēc tās parauga – Tuva –, nevis tā, kā tivieši to sauc savā valodā un kāds ir arī republikas oficiālais nosaukums. Citu skaidrojumu šai domai grūti atrast, jo ir taču iespēja par valsts vārda pareizrakstību pārliecināties – kaut vai Tivas Republikas oficiālajā mājaslapā online.tuva.ru.
Cits šamaņa piedalīšanās dēļ koncertu nodēvēja par “sātana inspirētu”. Un taisnība bija tam, kas koncertu aicināja neuztvert kā reliģisku sarīkojumu, bet mēģinājumu sniegt pēc iespējas vispusīgu priekšstatu par tālās tautas bagāto kultūru, jo tieši tāds bija rīkotāju un dalībnieku nolūks. Šamanis un mūzikas grupa – tās ir UNESCO nemateriālo kultūras vērtību sarakstā iekļautā virstoņa rīklesdziedāšanas fenomena divas puses (ir arī trešā, ko pārstāvēja budistu lūgsna koncerta ievadā).
Vēlos cerēt, ka savas tautasdziesmas par vērtību uzskatām visi, kaut tajās pieminētais dieviņš noteikti nav nekāds Jēzus Kristus. Ja ne – būsim konsekventi un svītrosim no kultūras vēstures stundām seno grieķu un romiešu mitoloģiju.