Ministru kabineta noteikumi par pasažieru un kravas komercpārvadājumiem paredz, ka, veicot pārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransportu, transporta līdzeklī jābūt arī autovadītāja darba līgumam vai tā izrakstam.
Ministru kabineta noteikumi par pasažieru un kravas komercpārvadājumiem, kuros iekļautas ES direktīvas 84/647/EEK tiesību normas, paredz, ka, veicot pārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransportu, transporta līdzeklī jābūt arī autovadītāja darba līgumam vai tā izrakstam.
“Ziņas” Satiksmes ministrijai vairākkārt lūgušas izvērtēt situāciju Jelgavas Autobusu parkā, kur šoferi vēlas atteikties no pašnodarbinātās personas statusa, lai kļūtu par algotiem uzņēmuma darbiniekiem ar visām to sociālajām garantijām. Pēc tam, kad JAP vadība nepildīja pērn augusta beigās doto solījumu par pāriešanu uz darba līgumiem ar Rīgas maršruta autovadītājiem, šoferi savu neapmierinātību izteica, piketējot pie Jelgavas Domes, un 11. novembrī pilsēta bija palikusi bez sabiedriskā transporta. Tomēr šoferu viedoklis netika ņemts vērā, un darba līgumus ar viņiem administrācija neslēdza. Diemžēl arī ministrija klusēja.
Janvāra vidū par radniecīgām problēmām rakstīja avīze “Vesti Segodņa”. Proti, arī uzņēmumā “Rīga Taxi” ir domstarpības pašnodarbināto šoferu statusa sakarā. Uzņēmuma direktors Genādijs Aksjonovs norādījis, ka Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā atļauts pārvadāt pasažierus un kravu ar citai personai piederošu autotransporta līdzekli, neatbilstot ES direktīvai. MK noteikumi prasa ar autovadītāju slēgt darba līgumu. Savukārt ES direktīva 84/647 atļauj šoferim automašīnu nomāt, viņam nav jāstājas darbā kā algotam darbiniekam.
Viņš var strādāt kā pašnodarbināta persona – pats maksā nodokļus, nesaņem slimības pabalstu un atvaļinājuma naudu. “Vesti Segodņa” skaidrojumus meklējusi Vācijas Apvienotajā arodbiedrību savienībā. Tās priekšsēdētāja palīgs nacionālās un internacionālās transporta politikas jautājumos Ingo Kronsfots norādījis, ka transporta uzņēmumiem kravu pārvadāšana jānodrošina ar savu personālu, proti, to dara nevis nomnieki, bet algoti darbinieki. I.Kronsfots uzsvēris, ka arī Latvijā līdz ar iestāšanos ES, firmai, kas nodrošina pārvadājumus, autovadītāji ir jāpieņem algotā darbā un jānodrošina viņiem sociālās garantijas.
“Ziņas” vēlreiz vērsās Satiksmes ministrijā, lai noskaidrotu ES prasības pasažieru pārvadājumiem Latvijā. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne norāda, ka ES direktīva 84/647 nosaka attiecības kravas pārvadājumu jomā un ļauj katrai dalībvalstij ieviest savas īpatnības. Latvijas MK 2002. gadā, pieņemot 469. noteikumus, kur iekļautas ES tiesību normas, tās attiecinājis arī uz pasažieru komercpārvadājumiem. Te arī 7. punktā iekļauta raksta ievadā minētā prasība par šofera darba līgumu vai tā izrakstu, kam jābūt mašīnā, ja tā pieder citam.
Ja transportuzņēmums kā JAP neievēro šīs prasības, S.Kočāne šoferiem ieteica vērsties tiesā. Savukārt JAP valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs uzskata, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz JAP, jo viņiem transporta līdzekļi pieder pašiem.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms uzskata, ka Satiksmes ministrijai būtu jānāk klajā ar iniciatīvu un jāizdod normatīvais akts, lai situāciju precizētu un novērstu neskaidrības ar pašnodarbinātām personām.
“Ziņas” jau rakstīja, ka, pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, Latvijas Neatkarīgā transporta arodbiedrība tiesā iesniegusi prasību pret JAP par darba attiecību atzīšanu un darba līgumu noslēgšanu.
