Par skaistu dārzu priecājas ikviens, taču pamatoti lepoties ar to var tikai pats saimnieks. Tikai viņš zina, cik darba, naudas un laika ieguldīts krāšņās teritorijas izveidē.
Par skaistu dārzu priecājas ikviens, taču pamatoti lepoties ar to var tikai pats saimnieks. Tikai viņš zina, cik darba, naudas un laika ieguldīts krāšņās teritorijas izveidē.
Jaunākās tendences dārzu un apstādījumu veidošanā varēja uzzināt ikgadējā seminārā pagājušajā nedēļā LLU Lauku inženieru fakultātē.
Dārzi ar vērienu
LLU docente Silvija Rubene kā konkursa “Par skaistāko daiļdārzu un lauku sētu Latvijā” žūrijas locekle apbraukāja Latvijas malu maliņas, vērtējot skaistos un vēl skaistākos dārzus. Viņa redzētā iespaidos dalījās arī ar semināra dalībniekiem. Pirmā tendence, ko S.Rubene pamanījusi, ir tā, ka pēdējā laikā saimnieki pievērš uzmanību ne tikai dārza ierīkošanai un sakārtošanai, bet arī pie viena sakopj apkārtējo vidi. Tā dārza teritorija veiksmīgi saplūst kopā ar apkārtējo ainavu, un skats nudien ir iespaidīgs. Fotogrāfijas apliecināja, ka daži cilvēki dārzā iegulda ļoti daudz. Tā ir viņu paradīze. Prieks, ka šādu dārzu – ar vērienu – mūsu valstiņā top aizvien vairāk. Dažviet, izejot ārā no mājas, skats paveras ne tikai uz dārzu, bet uz daudz tālākiem plašumiem – sakoptiem kalniem un lejām, mežiem un laukiem. Protams, mazsvarīga nav pati mājas atrašanās vieta. Zemgales līdzenumā diez vai varam cerēt uz dabīgiem kalniem un lejām.
Arhitektūras formu oriģinalitāte
Otrkārt, daiļdārzu saimnieki savu “zaļo oāzi” cenšas papildināt ar kādu jauku “odziņu”. Piemēram, no koka izgrebtu figūru vai kādu citu pievilcīgu objektu. Mazo arhitektūras formu oriģinalitāte ir cieņā!
Vērtīgi ir pievērst uzmanību dažādiem dārza elementiem, piemēram, celiņiem. Liekot lietā iztēli un fantāziju, daudzi saimnieki izveidojuši ļoti interesantas ietves no dažādiem materiāliem. Celiņu un laukumu segumi var būt ļoti daudzveidīgi. Turklāt aktuāla ir arī segumu kompozīcija – krāsu un faktūru dažādība. Celiņi ir viens no visas kopējās ainavas kompozīcijas elementiem. Izdomāt var visu ko, taču viens no tradicionālajiem celiņu segumiem ir bruģis, kas nebūt neizskatās slikti. Lēts prieks tas nav. Bruģa uzlikšana maksā 10 – 14 latu kvadrātmetrā atkarībā no pamata, uz kura tiks klāts. S.Rubenes rādītajos fotoattēlos semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja arī celiņus no laukakmeņiem un oļiem, no plāksnēm un koka dēļiem. Docente uzsvēra, ka koka celiņš ir augstvērtīgs un kājai patīkams segums, taču nav zināms, kā tas pārcietīs ziemas salu.
Veido japāņu dārzus
Interesanti, ka šur tur izveidoti japāņu dārzi ar šai tautai raksturīgām krāsām, formām un elementiem.
“Runājot par dārza augiem, man ļoti patika zaļie dārzi, kuros iestādīti tikai zaļie augi, nepapildināti ar krāsainiem ziediem. Protams, ir dažādu toņu zaļums. Augi gaumīgi sakombinēti. Pamanīju arī dažas īpaši interesantas lietas – jāņogu un spireju dzīvžogu. Kas var būt skaistāks par ziedošu spireju dzīvžogu?” rādot fotogrāfijas, komentēja S.Rubene. Viņa nedaudz pieminēja arī aktuālākās tendences dārzos Eiropā – raibu raibas puķu dobes un garšaugu dobītes. Nav taču teikts, ka daiļdārzā nevar izaudzēt ēdamas lietas!
Mauriņa veidošanas nianses
Kad tad vēl mācīties par dārza ierīkošanu, ja ne ziemā? Vasarā iegūtās zināšanas jāizmanto praktiski, kad teorijai vairs laika nav. Tādēļ seminārā daudz dzirdējām par zāliena ierīkošanu. Var šķist – kas tad tur liels “zāli” izaudzēt! Bet tas nav viegli. Speciālists no vāczemes Joahims Orbergers uzsvēra, ka mauriņa zaļums var būt ļoti atšķirīgs, un tas atkarīgs no dažādiem faktoriem, galvenokārt no zālaugu sugas un kopšanas. Piemēram, futbola laukumam sēj pļavas skareni un ganību aireni. Tā ir tumši zaļa un saulītē viz. Savukārt dekoratīvos dārzos sēj sarkano auzeni. Zāliens pat var iegūt zilganu, pelēcīgu un sarkanīgu nokrāsu.
J.Orbergers ieteica jau sākumā nežēlot naudiņu labām zāliena sēklām, lai mauriņš būtu krāšņs, neaizaugtu un lēni stieptos pretī debesīm.
Ļoti liela nozīme ir zāliena mēslošanai, laistīšanai un appļaušanai. Tieši barības vielu daudzums nosaka mauriņa zaļumu – slāpekļa saturs, dzelzs un magnija daudzums. Jāņem vērā, ka, appļaujot zālienu, tam tiek atņemts ievērojams daudzums barības vielu. Šai ziņā īpaši jutīga ir ātraudzīgā ganību airene.
Lieki piebilst, ka nelaistīta mauriņa lapiņas sarullējas, tas kļūst pelēcīgs un nepievilcīgs.
Semināru organizēja SIA “Mauriņš”. Uzņēmuma direktore Sarmīte Neimane klāstīja, ka ikviens var iegādāties labas zāliena sēklas, taču tās ir importētās, jo Latvijā diemžēl nav augsti attīstītas mauriņu sēklu selekcijas.
***
Zāliena kopšanas pamatlikumi
jālaista labāk retāk, bet intensīvi, nevis bieži un maz;
regulāri jāpļauj;
nepļaut vairāk par 50 procentiem no lapu zaļās masas vienā reizē.
