Vakar cukurs maksāja 58 santīmus, bet šodien jau 65 kilogramā, par saldskābo maizi 32 – 34 santīmu vietā jāmaksā 40… Preču cenu kāpuma uzskaiti varētu turpināt.
Vakar cukurs maksāja 58 santīmus, bet šodien jau 65 kilogramā, par saldskābo maizi 32 – 34 santīmu vietā jāmaksā 40… Preču cenu kāpuma uzskaiti varētu turpināt. Taču šis process ir tikai sākuma stadijā, jo ir ražotāji, kas energoresursu sadārdzināšanās dēļ pagaidām cenas vēl nav cēluši.
Arī tirgotāji teic, ka vēl neesot paaugstinājuši uzcenojuma procentus.
Tirgotāji apliecina, ka pakāpenisku cenu augšanu saņemtajām precēm sākuši izjust jau kopš pagājušā gada rudens. Taču tas nav bijis tik izteikts – pa vienam diviem santīmiem uz preces vienību. Bet janvārī cenas cēlušās pilnīgi visās preču kategorijās. Tirdzniecības centra “Arka” vadītāja Vitālija Zēberga stāsta, ka pagaidām ražotāji īpaši nav paaugstinājuši gaļas un tās izstrādājumu cenas. Jelgavas Gaļas kombināts ir pildījis solījumu vispirms izanalizēt energoresursu izmaksu pieaugumu un tikai pēc tam celt cenu. Tāpēc tā izstrādājumiem piegādes cenas nav mainījušās.
Ar katru dienu vairāk cenas kāpušas piena produktiem. Tukuma pienam, kā atzīst veikalā “Beta”, janvārī cena augusi jau otro reizi, tagad litrs divprocentīgā piena nopērkams par 30 santīmiem, bet Valmierā ražotais – vēl par santīmu dārgāk. Cenas cēlušās arī pārējām produktu grupām – krējumam, biezpienam, sieram. “Zemgales piena” produkcijai salīdzinājumā ar citiem neesot lielākais cenu palielinājums.
Dažāda ir situācija maizes izstrādājumu tirgū. “Arkā” atzīst, ka pagaidām vislielākais cenu kāpums – par 25 – 30 procentiem – ir uzņēmuma “Zelta kliņģeris” produkcijai. Jūtami izmaiņas skārušas Lāču maizes un uzņēmumā “Daugava” ražotās dažādu šķirņu Sērenes maizes cenu. “Hanzas maiznīca” tirgotājus brīdinājusi par cenu kāpumu no 5. februāra. Jelgavā ceptie maizes izstrādājumi pagaidām tikpat kā neesot padārdzinājušies.
Tirgotāji piekrīt patērētāju viedoklim, ka pēdējās dienās būtiski augušas cukura cenas. “Līdz šim realizējām cukuru no agrākajiem krājumiem, bet šonedēļ iepirktajam kilograma cena ir par astoņiem santīmiem augstāka. Turklāt cukuram jau ilgu laiku liekam minimālu uzcenojumu, paši no realizācijas neko neiegūstot,” saka V.Zēberga. Arī pārējie tirgotāji piekrīt, ka cukura ražotāju diktāts ir liels, mazajos veikalos cukura cena varētu sasniegt visus 70 santīmus. Lielveikalos tas vēl nopērkams par 59 santīmiem. SIA “Jelgavas tirgotājs” veikalos pagastos cukura cena ir 62 santīmi.
Abas cukurfabrikas 19. janvārī noteikušas vienādu vairumtirdzniecības cenu: 55 santīmi par kilogramu nefasētas produkcijas un 58 santīmi par fasētā cukura kilogramu. Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Jānis Blumbergs norāda, ka cenu kāpums ir visai plašs jautājums – bez energoresursu cenu kāpuma jāņem vērā valūtas groza izmaiņas, uzņēmumu gatavība darbam ES tirgū, produkcijas realizācijas nosacījumi citiem pārstrādes uzņēmumiem un virkne citu apstākļu. Cukura cenu kāpumu 12 – 20 procentu robežās viņš vērtē kā optimālu, jo nevarot salīdzināt produkcijas pašizmaksu divās dažādās sezonās. Patērētājiem esot jāņem vērā, ka cukura cena augšot, arī pēc iestāšanās ES produkcija kļūšot dārgāka.
Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra informācija liecina, ka jau decembrī vidējā cukura cena Rīgā (53,6 santīmi) pārsniegusi vairāku ES valstu līmeni. Piemēram, Amsterdamā tā bijusi 50,9 santīmi. Bet Tallinas lielveikalos vēl janvāra otrajā pusē kilograms cukura maksāja 24 santīmus.
Augošā dārdzība, protams, nepatīk nevienam. SIA “Jelgavas tirgotājs” valdes priekšsēdētāja Maija Dietlava apliecina, ka sevišķi asi to izjūt lauku ļaudis, kam ir mazāk darba iespēju un līdz to arī ienākumu. Tirgotāji teic, ka pagaidām, kaut gan elektrības, apkures, ūdensapgādes, degvielas izmaksas augušas, uzcenojuma procentus precēm neesot pacēluši, lai pircēji cenu kāpumu izjustu mazāk. Tas ir grūti pārbaudāms lielums, tomēr skaidrs, ka odziņas vēl tikai būs.
