Ne reizi vien esmu manījusi, ka cilvēki negrib atklāt to, ka ir mācījušies vai arī viņu bērni mācās vakarskolā.
Ne reizi vien esmu manījusi, ka cilvēki negrib atklāt to, ka ir mācījušies vai arī viņu bērni mācās vakarskolā. Es tomēr gribētu savas skolas prestižu celt. Izglītības programmas mums ir gandrīz tādas pašas kā dienas skolās – trūkst tikai fizkultūras un darbmācības. Arī mūsu diploms dod tādas pašas tiesības kā ģimnāzijas vai vidusskolas gatavības apliecība. Starp Jelgavas Vakara maiņu vidusskolas agrākajiem absolventiem ir izcilas personas, piemēram, režisors un dramaturgs Ārijs Geikins, advokāts Vilhelms Kozlovskis, ģenerālis Aldis Lieljuksis, arī Sahāras akmeņu un smilšu laukos slavu guvušais motobraucējs Jānis Vinters. Pagājušajā nedēļā skolas padomē rīkojām pieņemšanu par godu 10. klātienes klases skolniecei Inesei Goldei. Viņa nupat uzvarēja ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu rīkotajā eseju konkursā “Nē – cilvēku tirdzniecībai!”.
Ir jau medaļai arī otra puse – nesekmīgie audzēkņi. Tādi, piemēram, mūsu devītajā klasē ir gandrīz puse. Agrāk gan vidusskolas diplomu, gan pamatskolas beigšanas apliecību varēja saņemt jebkurš, kas beidzis devīto vai divpadsmito klasi, bet, sākot ar šo pavasari, Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi, ka vidusskolas beidzējam, kuram ir vairāk nekā divas, bet pamatskolas beidzējam, kuram ir vairāk nekā trīs nesekmīgas atzīmes (zemākas par četrinieku), pienākas tikai liecība. Ar šādu plāniņu dokumentu tālāk mācīties nekur netiksi, un arī darba tirgū tu paliec zaudētājos. Savā skolotāju kolektīvā esam apdomājuši, ko darīt, lai stāvokli uzlabotu. Lai arī cik noslogoti ir skolēni un skolotāji, “riskantajos” priekšmetos – matemātikā, latviešu valodā – izbrīvēsim papildstundas. Ar mācībās atpalikušajiem jauniešiem un viņu vecākiem runāsim arī individuāli.
Skolā mēs lepojamies ar vienu īpašu audzēkņu daļu, proti, čigāniem. Starp viņiem ir izcili skolēni, taču viena daļa ir tādi, kas pirmo reizi skolas solā sēžas četrpadsmitgadīgi un vecāki. Ledus izkustējās pirms trim gadiem, kad pie mums atnāca 37 gadus veca čigānu kundze, kas diemžēl nebija iemācījusies lasīt. Viņai bija apnicis lūgt kaimiņienei, lai tā izlasa priekšā pašvaldības un NĪP sūtītos paziņojumus. Kad šo kundzi pieņēmām un viņa iemācījās lasīt, pie mums sāka nākt līdzīgi skolēni. Tagad jau ir vesela čigānu klase, kurā mācās 23 censoņi. Interesanti, ka Ventspilī un Sabilē vakarskolas pat ir sākušas sešgadīgo čigānu skolēnu apmācību. Tas tāpēc, ka vecāki uz savu skolu, kurai ļoti uzticas, ņem arī bērnus. Varam cerēt, ka drīz vien arī Jelgavā analfabētu tikpat kā nebūs.
Pie personīgajiem skaistākajiem Jaunā gada pārdzīvojumiem gribu nosaukt kopā ar ģimeni noskatīto Pētera Čaikovska baletu “Riekstkodis”, kā arī ceļojumu uz Maldīviju – salu valsti, kas atrodas pie ekvatora Indijas okeānā. Ar profesionālu interesi tur apskatīju maldīviešu skolas. Starp citu, viņi tā sauktajās Korāna skolās bērnus sāk laist jau no trīs gadu vecuma. Visvairāk mani sajūsmināja maldīviešu skolēnu formas. Meitenes ir tērptas koši baltās kleitiņās, kurpītēs un pat zeķītēs. Gluži kā sniegbaltītes. Zēniem ir balti krekli, melnas bikses un kurpes. Skolas ir publiski atvērtas. Māte, tēvs vai jebkurš interesents var pieiet pie skolas ēkas (kas mūsu priekšstatos vairāk atgādina lapeni, kurai nav stiklotu logu, ne arī durvju) un apskatīt klasē notiekošo. Disciplīna tur ir ideāla.
Pamācoši stipras ir arī maldīviešu ģimenes saites. Bieži vien vīri strādā, piemēram, tūristu un atpūtnieku apkalpošanā uz vienas salas, bet sievas ar bērniem dzīvo uz citas. Okeānā ar laivu tālu netiksi, tādēļ sievām un vīriem dažkārt nav iespējams tikties pat desmit mēnešu gadā. Un tomēr viņi saglabā uzticību viens otram. Patlaban gaidu Ledus skulptūru svētkus. Tie mums, jelgavniekiem, veidojas par labu tradīciju.
