Laura Lapiņa, 7. kom. kl. Spīdolai!
Laura Lapiņa, 7. kom. kl.
Spīdolai!
Ai, Spīdola, tu spīdi mums
Kā saules stariņš dvēselē
Un nes it visur cerību,
Ka kādreiz gudri kļūsim mēs.
Tev sirdī spēks un liela vara,
Kas allaž visu labu dara,
Tu paver ceļu platu, platu
Un grūtos brīžos stāvi blakus.
Spīdolieti, tev daudz ir dots,
Būt spīdolēnam ir tavs gods,
Tavs pienākums ir skaidri teikts,
Bet cik tad daudz no tā ir veikts?
Kad no rītiem mosties grūti,
Kaut ko sirdī tomēr jūti,
Lai kā tu arī vēlies liegties,
Tā uz skolu mīli steigties!
Ja kas arī notiek greizi,
Kam gan negadās ne reizi?
Draugi tevi jau te gaidīs,
Skumjas projām aši raidīs.
Tev mūžam ilgi pastāvēt,
Spēku nelaimes izturēt!
Lai katrs gads tev nāk ar laimi,
Lielu skolas bērnu saimi!
***
Agita O.
Noklusējums
Kluss, visapkārt kluss,
Simtiem jautājumu, bet kluss…
Vai klusēt drīkst, kad jautā kāds?
Drīkst?
Bet kluss,
kluss ir šis stāsts, šī vieta!
Vai klusa mana dvēsele,
ja pat jautājumi klusi?
Simtiem jautājumu dvēselē,
Simtiem!…
Bet, kad jājautā – kluss!
Kluss, kluss, dvēselē
simtiem vārdu klusi!
Nē, nekad pār lapām nenāks tie –
tie dārgākie, tos nenomazgās neviens!
Neviens…
Tik tu pats to nozagt vari,
aiznest citās ausīs ātri,
taču kluss – ne pats to zagsi,
ne citam ļausi.
***
Rihards Rimkjavičs, 7. soc. kl.
Manai skolai
Spīdola, tu esi kā māte,
Kas māca mums cienīt un mīlēt
Savu valsti un karogu.
Tu rādi, kā būt daļai no tā,
Kā to turēt godā un neaptraipīt
Ar neslavu un slinkumu,
Bet palīdzēt tai izlīst no aklās miglas,
Kuru veido tie, kam nav bijusi tāda māte kā tu,
Tāda ar maigu sirdi, kas palīdz,
Bet arī ar tādu stingru roku, kas savāc.
Tu mūžam būsi mūsu otrā māte,
Kuru cienām, mīlam un atcerēsimies vienmēr,
Jo mēs esam daļa no tevis
Un tu daļa no mums!
***
Laila
Spīdolas ģimnāzijai
Lai kur es dotos – tu man līdzi,
Lai kā es steigtos –
tavu vārdu neaizmirst,
Tu esi tā, kas mani sargā,
Kas spēku dod pat stundā bargā.
Nu neliegšos, ka ir jau brīži,
Kad nevēlos vairs kaut kur steigt,
Bet pāriet tie kā vārga dvesma
Un nespēj vairs ko stipri liekt.
Tu patīc man, lai kāda būtu,
Pat tad, kad nejūtos vairs tā.
Ak, Spīdola, tu sirdīs paliec,
Pat esot tālu tālumā.
Man prieks, ka tāda esi mums,
Kas spēj mūs ceļos vadīt,
Un vēlu turpmāk, Spīdola,
Tev tikpat labai palikt!
***
Līga Plivča, 7. soc. kl.
Dzīve
Šīs ziemas baltās naktis –
Tā mana bērnība,
Un debesīs spožas kā acis
Tikai man divas zvaigznes mirdz.
Tik maiga, bet spirgta, tik dzestra
Tur mana jaunība iet
Un it kā uz pirmo sapni
Visus spēkus pret saullēktu liek.
Kā saule debesīs spoža
Tā mana spēka rats.
Ne tikai vairs saullēktu gaidīt,
Bet saknes pa pasauli laist.
Jau krēslaina diena mācas,
Nāk mana gudrība,
Bez saknēm un sapņiem virs zemes
Tā sver arī nākotni.
Kad sārtojas debess mala,
Tur mana svētība
Šo dzīvi pārdzīvoto
Ar saulrietu nobeigto.
Re, mēness jau uzlēcis,
Iet mana bērnība.
Ar naivām acīm un prātu
Pēc zvaigznēm maldīties…
***
Anda Bogdanova, 7. soc. kl.
Dāvana Spīdolas skolai!
Mana sirds šajā skolā – ir tikai mana!
Mana dvēsele šajā skolā – ir tikai mana!
Mana būtība šajā skolā – ir tikai mana!
Arī vējjaka šajā skolā – ir tikai mana!
Bet atmiņas šajā skolā – ir arī tavas!
Materiālu sagatavoja SMF SIA “KODOLS”
Spīdolas ģimnāzijas audzēkņu radošie darbi, veltīti savai skolai vārda dienā.
