Pēdējā laikā, kā visā valstī, tā arī Jelgavā un rajonā tiek konstatēti sevišķi cietsirdīgi nodarījumi dzīvniekiem.
Pēdējā laikā, kā visā valstī, tā arī Jelgavā un rajonā tiek konstatēti sevišķi cietsirdīgi nodarījumi dzīvniekiem.
Jelgavā, Miera ielā 9, dzīvo pensionāre Ausma Plešņa. Viņa Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieku redzeslokā nonāca jau 1996. gadā dzīvnieku novietņu uzraudzības laikā. “Labturības auditā 2002. gadā šai sētā atkal konstatējām veselu virkni pārkāpumu un anulējām kundzei veterināro apliecību piena realizācijai,” stāsta PVD Jelgavas pārvaldes valsts veterinārie inspektori Dzidra Zasa un Daniels Kleimanis. A.Plešņai agrāk bijuši 24, bet tagad palikuši 17 liellopi. Pārbaudē atklāts, ka dzīvnieki nav identificēti un medicīniski izmeklēti. Vispirms saimniece brīdināta, vēlāk maksājusi arī soda naudu. Elektrības Miera ielā 9 nav.
Gana govis ziemā
Pēc sūdzības par sievietes cietsirdīgo attieksmi pret dzīvniekiem PVD Jelgavas pārvaldes darbinieki pērnā gada nogalē atkārtoti devušies apraudzīt pensionāri A.Plešņu. “Braucām 4. decembrī, un lopi vieni paši vēl ganījās pļavā pie tilta! Saimniece lopiem nebija sagādājusi barību ziemai,” stāsta Dz.Zasa.
Nevar teikt, ka A.Plešņa nemaz nerūpējas par saviem daudzajiem dzīvniekiem. Pret trakumsērgu viņa vakcinējusi visus astoņus suņus. Agrāk Plešņas sētā dzīvojuši 13 rējēju. Tas – drošībai, jo citādi, pēc saimnieces domām, viņu apzagšot. Laika gaitā sieviete centusies uzlabot stāvokli dzīvnieku novietnēs, ko patiesībā gan var nosaukt tikai par būdiņām, kas nav īsti piemērotas lopu turēšanai. Sagādāta arī barība. Taču uz to viņu piespieduši PVD Jelgavas pārvaldes darbinieki.
Kauj bez pēdām
Šogad janvārī PVD Jelgavas pārvalde saņēmusi kārtējo sūdzību. Šoreiz sūdzība bijusi par to, ka A.Plešņa kaujot lopus. “Braucām pie saimnieces policijas pavadībā. Viņa pagalmā bija kāvusi teliņu, kaušanas pēdas gan nebija saskatāmas. Katrā gadījumā citi dzīvnieki to nevarēja redzēt. Kā zināms, gaļas kvalitāti ietekmē stress, kas rodas lopam, redzot, kā tiek nokauts sugasbrālis. Toties pašpatēriņam dzīvnieku saimniecības teritorijā drīkst kaut,” stāsta Dz.Zasa.
“Audzēt govis, šķiet, A.Plešņai ir tāda kā īpatnība. Viņai piena devējas ir mīļas, taču tajā pašā laikā saimniecībā apstākļi ir antisanitāri,” piebilst D.Kleimanis.
Starp citu, mūsu pusē “briest” vēl viens līdzīgs gadījums, taču par to valsts veterinārie inspektori pagaidām klusē.
Suņi badā gaudo
PVD Jelgavas pārvalde pērn saņēmusi 13 sūdzību, sešas ir par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Ļoti bieži cilvēku nežēlastībā nonāk suņi. Tā, Elejā, Bauskas ielā 7 – 28, saimnieki turēja badā suni, tas gaudojis un traucējis apkārtējo mieru. Savukārt Jelgavā Stacijas ielā 12 četrkājainis spīdzināts un atstāts viens pats. Platones pagastā netālu no dzelzceļa suns arī badā bieži gaudojis, jo, kad saimniekiem alkoholiķiem sācies “plosts”, viņi par suņuku aizmirsuši. Šiem “dzīvnieku mīļotājiem” sastādīts administratīvā pārkāpuma akts. Kā zināms, par šādiem pārkāpumiem personas tiek sauktas pie “Dzīvnieku aizsardzības likumā” noteiktās atbildības. Turklāt pārkāpēja saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
Likums aizsargā dzīvniekus
Dz.Zasa un D.Kleimanis atgādina, ka ikvienam jāņem vērā “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Ir izstrādāti arī labturības noteikumi, kuros īpaši uzsvērts, ka dzīvnieku nedrīkst spīdzināt. Galu galā ņemt mājdzīvnieku savā aprūpē nav spiesta lieta. Četrkājaiņa īpašniekam ir jārūpējas par dzīvnieka veselību un labturību. Saimnieks nedrīkst pieļaut, ka viņa četrkājainais draugs traucē un apdraud citus dzīvniekus un cilvēkus.
D.Kleimanis vēlreiz atgādina, ka suņi un kaķi reizi gadā obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu. Pēdējā laikā PVD Jelgavas pārvaldes darbinieki to kontrolē pastiprināti.
