No 1. februāra Latvijā darbu sākušas administratīvās tiesas. Tā kā administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī, tā pamatuzdevums ir aizsargāt cilvēku pret valsti – valsts iestāžu un amatpersonu patvaļu.
No 1. februāra Latvijā darbu sākušas administratīvās tiesas. Tā kā administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī, tā pamatuzdevums ir aizsargāt cilvēku pret valsti – valsts iestāžu un amatpersonu patvaļu. Tas ir principiāli jauns tiesvedības process pēc objektīvās izmeklēšanas principa, kurā tiesnesim pašam jāsameklē materiāli cilvēka aizstāvībai. Administratīvo tiesu mērķis ir palīdzēt ātrāk un pilnīgāk aizsargāt jebkuru iedzīvotāju no valsts pārvaldes nepamatotas un nelikumīgas rīcības.
Latvijā arī līdz šim darbojas dažādas “iestādes”, kur iedzīvotājiem pasūdzēties par novērotajām nekārtībām un pārkāpumiem (piemēram, E.Repšes valdības iedibinātais Nejēdzību apkarošanas birojs – NAB). Tomēr paradoksālā kārtā arī šādas struktūras izveide balansē uz nejēdzības robežas: tajā ieplūst tūkstošiem sūdzību, tās tiek lielākoties mehāniski pārsūtītas uz dažādām citām valsts institūcijām, kurās pasts ar NAB atzīmi uzdzen klusas šausmas, jo uz katru “depešu” ir noteikti jāatbild, bet “depešu” ir pārāk daudz, lai tajās iedziļinātos pēc būtības, līdz ar to tiek sniegtas formālas, birokrātiskas atbildes, no kurām… Pareizi: no kurām jēgas nav nekādas. Sākot strādāt administratīvajām tiesām, spēkā stājas arī Administratīvais procesa likums. Līdz ar to jaunā veida tiesa būs pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīves vietas, ieņemamā amata vai mantiskā stāvokļa, kā to arī nostiprina Satversme, turklāt, kā jau minēts, ļoti būtisks ir apstāklis, ka tiesnesim pašam nāksies sameklēt materiālus cilvēka aizstāvībai.
Saprotams, ka tik nopietnai iestādei jānodarbojas ar pietiekami nopietnām lietām, tādēļ nebūs pareizi šo instanci izmantot par “ventili” vai “pastkastīti” “dienišķām sūdzībām”. Taču administratīvajās tiesās izskatīs plašu lietu klāstu, sākot ar pašvaldības lēmumu par soda naudu uzlikšanu, ja, piemēram, nebūsiet sakopis zālienu mājas priekšā vai izkāris valsts karogu, un beidzot ar atlaišanu no valsts dienesta un valsts pārvaldes iestāžu izdoto rīkojumu, pavēļu, instrukciju atbilstību Ministru kabineta noteikumiem.
Administratīvajā tiesvedības procesā ieviesti vairāki būtiski jaunumi. Piemēram, objektīvās izmeklēšanas princips, kas nozīmē to, ka tiesnesis pats vāc pierādījumus, lai noskaidrotu objektīvo patiesību, un izvērtē visus lietas apstākļus, kas attiecas uz konkrēto sūdzību. Otrais ir rakstveida procesa princips: kaut arī rajona tiesa pagaidām atrodas tikai Rīgā, sūdzības var iesniegt pa pastu. Treškārt, tiesnešu un viņu palīgu atlase bijusi tik stingra kā nekad līdz šim, un rezultātā speciāli sagatavots ļoti profesionāls tiesnešu korpuss. Administratīvo tiesu struktūra paredz trīs instances. Pirmā – Administratīvā rajona tiesa. Otrā – apelācijas – Administratīvā apgabala tiesa. Trešā – kasācijas – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.
Pašlaik paredzēti divi veidi, kā iedzīvotājiem vērsties administratīvajā tiesā – personīgi iesniedzot iesniegumu kancelejā (Antonijas ielā 6) vai nosūtot to pa pastu. Ātrākajā iespējamajā laikā lieta tiks sagatavota izskatīšanai un iedzīvotājs tiks informēts par tālāko. Sūdzības iesniedzējam vienīgi jāpaskaidro lietas būtība, bet atsauce uz konkrētiem normatīviem aktiem nav obligāta.
Administratīvās tiesas iecerētas kā ļoti pieejamas, jo paredzēta iespēja lietu skatīt ar sarakstes palīdzību, vienkāršota pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūra. Atliek domāt, ka sabiedrība novērtēs administratīvo tiesu darbu, jo lietas tiek solīts skatīt ātrāk, precīzi un pilnīgi nodrošinot visas iespējas indivīda tiesību aizsardzībai. Papildus administratīvās tiesas atslogos parasto tiesu darbu, samazinās lietu “sastrēgumus”. Jācer, ka šīs tiesas nebirokratizēsies, bet tiešām spēs efektīvi aizsargāt iedzīvotājus no citu birokrātu pārestībām.
