Zviedrijas avīzē «Dagens Nyheter» publicēts raksts, kas daudziem it kā saprotamas lietas un sakarības parāda, maigi sakot, netradicionālā gaismā.
Zviedrijas avīzē “Dagens Nyheter” publicēts raksts, kas daudziem it kā saprotamas lietas un sakarības parāda, maigi sakot, netradicionālā gaismā.
Eiropiešiem nemitīgi nākas dzirdēt un lasīt par visu, kas nav kārtībā ar Ameriku. Tomēr būtu vērts uzdot arī pretēju jautājumu – kā tad amerikāņu lietpratēji raugās uz Eiropu?
Tālāk izklāstītais balstās uz paša vērojumiem ASV, kas pastiprināti ar diskusijām nupat notikušajā Davosas sanāksmē.
Eiropa pirmām kārtām tiek uzlūkota kā kontinents, kura galvenā iezīme ir pašas izraisīta stagnācija. Ekonomiskais pieaugums 2003. gadā nebija lielāks par nulli. Tādās valstīs kā Vācija un Francija ir nekustīgs darba tirgus un likumi, kas kavē atjaunošanos. ES Lisabonas deklarācija, kurā teikts, ka Eiropai jākļūst par “pasaulē viskonkurētspējīgāko reģionu”, tiek uzskatīta par joku. Divos pēdējos gados ražīgums – labklājības pamats – ASV cēlies par vairāk nekā pieciem procentiem gadā, kas ir straujākā attīstība pēdējā pusgadsimtā. Eiropā tas saglabājas gandrīz bez izmaiņām. “ASV gaidāms rekordgads, bet Eiropa netiek līdzi,” konstatēts “Dagens Nyheter” ekonomikas slejā.
Eiropa ir kļuvusi uz iekšu vērsta un ar spēcīgām destruktīvām tendencēm – šāds ir nākamais vērojums. Sarunās ar izglītotiem amerikāņiem pēdējos gados ir dominējis izbrīns: “Kādēļ Eiropa kļuvusi tik rasistiska?” Vienā valstī pēc otras spēkā pieņemas svešiniekiem naidīgas partijas. Vērojamas antisemītisma izpausmes, kā arī nespēja regulēt imigrāciju tādā veidā, kas veicinātu dinamiku, nevis pretrunas. Izbrīns par šādām parādībām ir jo lielāks, jo katrs kaut cik informēts cilvēks zina, ka Eiropai nepieciešams darbaspējīga vecuma ļaužu pieplūdums, ņemot vērā ārkārtīgi mazo dzimstību.
Eiropas introversiju raksturo arī nostāja pret pasaules noziedzīgajām valstīm un terorisma draudiem. Bez šaubām, amerikāņiem ir ļoti atšķirīgi uzskati par karu Irākā, taču visi zina, ka ASV neatkāpsies no līderes lomas un atbildības par to, kas notiek Ziemeļkorejā, Vidējos Austrumos, Pakistānā un Indijā, saistībā ar Taivānas aizsardzību un tā tālāk. Amerikāņu apziņā pasaules daļas ir džungļi un ne visas problēmas iespējams risināt pēc ES sarunu parauga. Vācija un Francija iebilda pret stāšanos pretī Sadamam Huseinam ar spēku, bet tām tomēr nebija nekādu alternatīvu metožu, lai atbrīvotos no Bagdādes slepkavas. “Kāda bija Eiropas atbilde Sadama Huseina problēmas risinājumam?” paneļdiskusijā Davosā vaicāja senators Džo Baidens, demokrāts un ass ASV prezidenta Buša kritiķis. “Vaicāju Francijas un Vācijas vadītājiem, bet tā arī nesaņēmu ticamu atbildi.”
“Mēs pat neesam gatavi stāties pretī konfliktiem savā kontinentā, piemēram, Balkānos, Baltkrievijā un Moldāvijā,” Davosā paškritiski teica Polijas prezidents. Amerikāņu novērotāji uzskata tāpat. Bosnijas musulmaņi pateicas ASV, nevis ES.
Eiropa atvēl pusi no ASV piešķirtajiem militārajiem līdzekļiem, bet tai ir tikai desmitā daļa no ASV militārā potenciāla, norādīja Eiropas Parlamenta priekšsēdis Pats Kokss.
Eiropa ir zaudējusi līderpozīcijas zinātnē un attīstībā. Divi no trim Nobela balvas ieguvējiem dabaszinātnēs pēdējos 25 gados ir amerikāņi, un atlikusī trešdaļa ar pētniecību bieži vien nodarbojusies Amerikas universitātēs. 400 000 eiropiešu zinātnieku izlēmuši strādāt ASV, raksta žurnāls “Time”. Līdzekļu trūkums, gausa birokrātija un visu patiku apslāpējoša hierarhija Eiropā ir daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc zinātnieki pārceļas uz Ameriku. Cenu regulēšanas un citu traucējošu faktoru Eiropas politikā dēļ 60 procentu jauno ārstniecības līdzekļu pasaulē tagad tiek radīti ASV (40 procentu pirms desmit gadiem).
Eiropa paliek aizvien neinteresantāka. Pēdējos 30 gados Ķīnas izaugsme bijusi 8 – 10%. Arī Indija strauji attīstās, tur katru gadu ekonomiskais pieaugums ir apmēram seši procenti. Indijā ir vieni no pasaulē labāk izglītotajiem inženieriem, informācijas tehnoloģiju speciālistiem un biologiem. Pētniecība noris visaugstākajā līmenī, un Indijā dzīvo pasaulē lielākā vidusšķira. Amerikāņu skatieni tiek vērsti uz Āziju un Latīņameriku. Eiropas īpatsvars pasaules iedzīvotāju kopskaitā drīz būs noslīdējis līdz četriem procentiem. Kamēr ASV iedzīvotāju skaits ir nedaudz palielinājies, pateicoties normālai dzimstībai un lielai imigrācijai, Eiropā vērojama dramatiska iedzīvotāju skaita sarukšana.
Imigrantiem Amerikā aizvien vairāk ieceļojot no Āzijas un Latīņamerikas, samazinās ASV iedzīvotāju eiropeiskā izcelsme. Pat tik klasiskā zviedru pilsētā kā Čikāgā tagad ir ievērojami vairāk latīņamerikāņu, nevis Ziemeļeiropas izcelsmes iemītnieku. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Amerikā mazinās drošībpolitiskā interese par Eiropu.
Netaisnīgs skatījums? Nebūt netaisnīgāks kā vērojumi par ASV, kas tagad tik izplatīti Eiropā. Patiesi paškritiskas debates pašlaik Eiropā ir vājākas nekā Amerikā, kas ļoti skaidri bija redzams Davosā. Laikraksta “Expressen” politiskais redaktors PM Nilsons pirms nedēļas rakstīja: “Skumjākais ir tas, ka eiropieši vēl aizvien domā, ka viņu sabiedrība ir civilizācijas galamērķis un ka ASV tuvojas sabrukumam. Iedomājieties, ka var būt otrādi.
