Dažādus energoresursus izmantojam katrs, un bez tiem jau sen nav iedomājama mūsu ikdiena. Taču, līdzīgi kā citās dzīves jomās, arī šajā pakalpojumu sektorā Latvijas dalība ES izdarīs zināmas korekcijas, kas daļēji ir spēkā jau patlaban.
Dažādus energoresursus izmantojam katrs, un bez tiem jau sen nav iedomājama mūsu ikdiena. Taču, līdzīgi kā citās dzīves jomās, arī šajā pakalpojumu sektorā Latvijas dalība ES izdarīs zināmas korekcijas, kas daļēji ir spēkā jau patlaban. To tālejošais mērķis ir nodrošināt tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepieciešamajiem enerģijas veidiem pieprasītajā daudzumā un kvalitātē par iespējami zemāku maksu.
ES pieprasa, lai dalībvalstis nodrošina brīvu pieeju enerģētikas tirgum, tomēr tirgus atvērtības pakāpe ES valstīs ir ļoti atšķirīga.
Saskaņā ar Latvijas apņemšanos 2004. gadā ikviens komerciāls elektroenerģijas lietotājs varēs izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, bet mājsaimniecībām šī izvēle tiks nodota 2007. gada 1. jūlijā.
Varēsim izvēlēties elektrības piegādātāju
Tas gan nenozīmē, ka 2007. gadā “Latvenergo” elektrības vadus nomainīs citi vadi. Faktiski elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmē, ka varēsim izvēlēties, kuram no vairākiem enerģijas piegādātājiem maksāsim par elektrību – Lietuvas, Igaunijas vai varbūt Krievijas enerģētiķiem. Tālākā nākotnē, iespējams, elektrību piedāvās arī tirgotāji, kas paši to nemaz neražo. Tīkla pakalpojumu sniegšanu valsts joprojām stingri uzraudzīs.
Eiropas valstu pieredze rāda, ka vienā valsts reģionā elektroenerģiju piedāvā trīs līdz seši piegādātāji, Norvēģijā – pat ap 300.
Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas ES valstīs bija vērojams elektrības cenu kritums, ko veicināja konkurence un arī nelietderīgo izmaksu izskaušana. Tomēr 2002. gadā cenas atkal kāpa, un to veicināja tādi objektīvi apstākļi kā barga ziema un zems līmenis upēs, kuru ūdeni izmanto enerģijas ražošanai. Speciālisti paredz, ka elektroenerģijas cena Latvijā celsies neatkarīgi no iestāšanās ES, un palielinājumu prognozē piecu līdz desmit procentu apmērā.
Nav mazsvarīgs arī cits ieguvums, proti, konkurences dēļ mainās enerģijas piegādātāja attieksme pret klientu. Īsi sakot, nevis klients stāv rindā, bet piegādātājs neskaidrību gadījumā sameklē klientu.
Tirgus attiecību veidošana gāzes apgādē – sarežģītāka
Arī patērētāju apgādē ar gāzi ES paredz veidot tirgus attiecības. Tomēr atšķirībā no elektroenerģijas, kur varam sagaidīt vairākus pakalpojuma sniedzējus, gāzes tirgus atvēršanu ierobežo ārēji apstākļi, proti, Krievija neļauj potenciālajiem gāzes piegādātājiem, piemēram, Kazahstānai, savu teritoriju izmantot gāzes tranzītam.
Lai arī Latvija var radīt apstākļus gāzes tirgus atvēršanai, iespējas to izmantot ir ierobežotas. Pēc pievienošanās ES kļūs pieejama Norvēģijas gāze, bet, tā kā tā ir dārgāka, Latvijā pagaidām netiek runāts par pilnīgu gāzes tirgus liberalizāciju.
Naftas rezerves krīzes situācijām
Lai nodrošinātos pret krīzes situācijām, ES dalībvalstīm ir pienākums turēt tādus naftas produktu krājumus, kas atbilst 90 dienu vidējam iekšzemes patēriņam. Latvijai šādi krājumi jāizveido līdz 2009. gadam, un tas radīs papildu izdevumus gan valstij, kurai jānodrošina viena trešdaļa naftas produktu rezervju, gan uzņēmējiem, kuriem jāveido atlikušās divas trešdaļas. Kopējās naftas rezervju izveidošanas izmaksas varētu sasniegt 44 miljonus latu.
Tomēr pasaules pieredze liecina, ka šādu rezervju veidošana attaisnojas, lai arī fiziski tās netiek izmantotas. Piemēram, pirmā Persijas līča kara laikā 1991. gadā Vācijas degvielas tirgotāji bija gatavi degvielas cenas celt nepamatoti augstu. Toreizējais valdības rīkojums atvērt rezerves nomierināja tirgu un novērsa strauju cenu kāpumu.
Degvielas kvalitāte uzlabosies, cenas kāps
Vienīgais degvielas veids, ko tieši ietekmēs Latvijas iestāšanās ES, ir mazuts. Saskaņā ar ES prasībām Latvijā vairs nedrīkstēs izmantot mazutu, kurā sēra saturs atbilst 2,5 procentiem. Tā vietā būs jālieto mazuts, kurā sēra saturs nepārsniedz vienu procentu un kurš attiecīgi ir par 25 līdz 30 procentiem dārgāks. Degvielas cenas Latvijā pakāpeniski augs. To ietekmēs vesela virkne faktoru.
Pirmkārt, naftas produktu rezervju veidošana. Mazumtirdzniecībā degvielas cena varētu celties par vienu līdz diviem santīmiem par litru.
Otrkārt, akcīzes nodokļa likmes. Dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa summa palielināsies no 10 līdz 14 santīmiem par litru.
Treškārt, kvalitātes prasības degvielai. Lielākā daļa ES prasību attiecībā uz degvielas kvalitāti jau ir ieviestas kopš 2003. gada 1. maija un degvielas cenu būtiski neietekmēja. Tādējādi tiks saudzēta apkārtējā vide un cilvēku veselība, kā arī spēkratu dzinēji, taču celsies arī izmaksas, tāpēc jāsecina, ka par kvalitāti ir jāmaksā. Kopumā augstākas kvalitātes prasību izvirzīšana degvielai izmaksās aptuveni pusotru santīmu par litru.
ES gatavo enerģētikas nodokli
ES gatavojas ieviest tā saucamo enerģētikas nodokli, ar kuru pakāpeniski līdz 2010. gadam tiks aplikti visi kurināmā un enerģijas veidi, arī elektrība, dabasgāze, ogles un degviela. Piemēram, dīzeļdegvielai nodokļa summa par litru varētu kāpt no ES patlaban noteiktajiem 14 līdz 30 santīmiem. Ienākumi no nodokļu palielināšanas nonāks katras valsts budžetā.
Latvija pagaidām nav gatava šādu nodokli ieviest, tāpēc, tiklīdz direktīva tiks pieņemta, valsts sāks sarunas par pārejas perioda piemērošanu enerģētikas nodokļa ieviešanai. Pārejas periodu pieprasa arī daudzas tagadējās ES valstis.
Uzmanība “zaļajai” enerģijai
ES elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos dabas resursus, tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Eiropas Komisija izvirzījusi mērķi līdz 2010. gadam panākt, lai 12 procentu no patērētās elektroenerģijas tiktu saražoti, izmantojot atjaunojamos jeb neizsīkstošos dabas resursus, proti, ūdeni (gan lielajās, gan mazajās HES), vēju, sauli, biomasu (piemēram, koksnes atkritumus no celulozes rūpnīcām) un biogāzi (dedzinot atkritumus).
Katrai valstij izvirzītas atšķirīgas prasības atkarībā no tās ģeogrāfiskajām īpatnībām. Piemēram, Luksemburgai un Beļģijai līdz 2010. gadam jāpanāk, lai seši procenti patērētās elektroenerģijas būtu tā saucamā “zaļā” enerģija, Dānijai noteikts 30 procentu, turpretī Austrijai, kur ir daudz kalnu upju, šai enerģijai jāsasniedz pat 78 procenti no kopējā daudzuma.
Latvija ir apņēmusies “zaļās” enerģijas īpatsvaru palielināt par sešiem procentiem salīdzinājumā ar 1997. gadu un 2010. gadā sasniegt 49 procentus. Patlaban puse no šā daudzuma jau realizēta.
Videi draudzīgas enerģijas īpatsvaru Latvijā var palielināt ar enerģiju, ko saražojušas rekonstruētās lielās hidroelektrostacijas (HES), biomasas (dedzina koksnes atkritumus) un biogāzes (dedzina sadzīves atkritumus) spēkstacijas, turpmāk arī jaunas vēja spēkstacijas, savukārt mazo HES attīstības potenciāls lielākoties jau ir izsmelts.
Dubulto tarifu vairs nemaksās
Videi draudzīgo enerģijas avotu izmantošana nedrīkst sabojāt pašu vidi, tāpēc līdzšinējā valsts atbalsta politika mazajām spēkstacijām netiks turpināta. No spēkstacijām (arī mazajām HES), kas ekspluatācijā nodotas 2003. gadā, valsts elektroenerģiju vairs neiepirks par dubultu tarifu.
Turpretim vēja enerģijas izmantošana atšķirībā no mazu upju spēkstacijām ir nekaitīga videi. Braucot pa Rīgas – Liepājas autoceļu, paveras Latvijai pagaidām neraksturīga ainava: Grobiņas apkaimē abpus šosejas vēju maļ vairāki desmiti vēja ģeneratoru – Latvijā un Baltijā lielākais vēja parks, kas atsauc atmiņā Dānijā, Portugālē un citur Eiropā redzēto.
Līdztekus Grobiņas vēja parkam licence Latvijā izsniegta arī nelielai vēja spēkstacijai Ainažos un vēl divām. Taču vēja parku saražotās elektrības cena ir septiņi santīmi. Tāpēc elektroenerģijas cenas palielinājums ir galvenais iemesls, kāpēc Ekonomikas ministrija piesardzīgi izturas pret drīzu vēja parku uzplaukumu Latvijā.
Licenču izsniegšana ir piebremzēta, tomēr ir viens izņēmums – Latvijā izgudrotais vēja ģenerators, kura izbūve nepieciešama kaut vai tādēļ, lai to izmēģinātu, uzlabotu un attīstītu nākotnē kā eksporta preci. Varētu būt runa par diviem rotoriem ar 500 kilovatu jaudu katram.
Jāveicina enerģijas patēriņa efektivitāte
ES tiek veicināta energoefektiviāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana. Piemēram, regulāri jāveic energoaudits rūpniecības uzņēmumos ar lielu energopatēriņu, lai tajos uzlabotu energoefektivitāti. Tas uzņēmumiem radīs papildu izdevumus, taču enerģijas taupīšanas programmām būs iespējams izmantot ES līdzekļus.
Latvijā jau kopš 1995. gada ēkas tiek aprīkotas ar siltumenerģijas skaitītājiem, kas ir obligāta prasība mūsu valstī, savukārt ES šādu skaitītāju uzstādīšana nav obligāta, bet gan rekomendējoša prasība. Lielākā daļa Latvijas pašvaldību jau pilnībā ir nodrošinājušas skaitītājus saviem patērētājiem.
***
Energoresursu cenu prognozes 2004. gadam
Energoresursi; Cenas; Procenti
Elektrība 5 – 10%
Gāze 15%
Mazuts 25 – 30%
Dīzeļdegviela 18 – 20%
Benzīns 8 – 10%.
