Par vienu no galvenajām sarunu tēmām Maskavā starp ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Igoru Ivanovu kļuva jautājums par karabāzēm.
Par vienu no galvenajām sarunu tēmām Maskavā starp ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Igoru Ivanovu kļuva jautājums par karabāzēm.
Laikā, kad, kā izteicies Vladimirs Putins, partnerattiecības starp Vašingtonu un Maskavu kļuvušas “stabilas”, ir iespējams daudz mierīgāk raudzīties arī uz dažām pretrunām.
Par pretrunīgiem uzskatāmi šādi jautājumi: Gruzija un Kaukāza problēmas, Irāka, kodolieroču izplatība, kā arī nākotnē gaidāmā jaunu amerikāņu bāzu izvietošana pie Krievijas – Eiropas robežas. Par spīti nesaskaņu punktiem, Putins ir apņēmies garantēt “stabilas un prognozējamas” attiecības starp abām galvaspilsētām.
ASV valsts sekretārs galvenokārt izteicies pret Maskavas vēlmi atgūt kontroli savā agrākajā padomju teritorijā. Viņš uzsvēris, ka vairāki Krievijas iekšpolitikas aspekti attieksmē pret Čečeniju, kā arī kaimiņiem, kas kādreiz atradās Padomju Savienībā, izraisa bažas. ASV valsts sekretārs sacīja: “Mēs atzīstam Krievijas teritoriālo integritāti, kā arī tās dabiskās intereses attieksmē pret teritorijām, ar kurām tā robežojas. Tomēr tikpat lielā mērā mēs atzīstam arī Krievijas kaimiņu suverenitāti un neaizskaramību, to tiesības uz mieru un cieņu.”
K.Pauels apliecinājis arī Vašingtonas gatavību izveidot dažas pagaidu bāzes atsevišķās bijušā Varšavas pakta valstīs. Viņš paskaidroja, ka tie varētu būt nelieli objekti, kuros notiktu īslaicīgas mācības, vai arī amerikāņu gaisa kara bāzes, kuras viņi izmantotu, lai dotos uz karstākajiem Centrālāzijas krīzes punktiem. Šo valstu vidū varētu būt Lietuva, Bulgārija un Rumānija.
