Šogad Jelgavas baptistu draudzei aprit 130 gadu. XIX gadsimta otrajā pusē Latvijā vācu mācītāju aprindās baptisms tika nievāts par «skroderu ticību», jo, redz, baptistu mācītājiem nebija tolaik atzītu teoloģisko grādu.
Šogad Jelgavas baptistu draudzei aprit 130 gadu. XIX gadsimta otrajā pusē Latvijā vācu mācītāju aprindās baptisms tika nievāts par “skroderu ticību”, jo, redz, baptistu mācītājiem nebija tolaik atzītu teoloģisko grādu.
Taču, par spīti visiem šķēršļiem, šis kristietības atzars laika gaitā ir stiprinājies un arī Latvijā kļuvis par pilntiesīgu kristīgo konfesiju. Baptistu mācītāji vada nacionāla mēroga ekumeniskos dievkalpojumus. Kā atzīst katoļu bīskaps Antons Justs, tautā popularitāti guvušais “Kristīgais radio”, kas, starp citu, ieraksta un pārraida Vatikāna radio ziņu raidījumus, ir baptistu konfesijai piederošu darbinieku ieceres piepildījums. Jelgavas draudzes jubilejas sakarā aicinājām uz sarunu baptistu mācītāju Pēteri Eisānu.
Kā vēsta vēstures avoti, baptisms Latvijā ienāca XIX gadsimta piecdesmitajos sešdesmitajos gados no Austrumprūsijas. Vispirms baptistu draudzes radās Kurzemes jūrmalā. Laika gaitā tās izplatījās pa visiem Latvijas novadiem, un 1874. gadā draudze izveidojās arī Jelgavā. Kādi apstākļi veicināja baptistu draudžu dibināšanu Latvijā, tostarp mūsu pilsētā?
Tas lielā mērā saskan ar nacionālās atmodas laiku. Piemēram, luterāņu draudzēs tolaik bieži vien kalpoja vācu mācītāji. Tas pats par sevi gan nebūtu nekas slikts, bet baptistu mācītāji jau no paša ticības izplatīšanās sākuma ir latvieši. Baptismu Latvijā neatnesa ārzemju misionāri.
Kaut arī esam apzinājuši visus Jelgavas draudzes mācītājus, jubilejā nedomājam īpaši izcelt kādus konkrētus cilvēkus kā dibinātājus. Mēs vairāk akcentējam pateicību Dievam, ka viņš mums ir ļāvis visu šo laiku pastāvēt. Ir mainījušās sabiedriskās iekārtas, varas, pāri gājuši divi kari, izsūtīšanas, un tomēr Dievs draudzi ir uzturējis.
Lūdzu, iepazīstiniet ar draudzes jubilejas svinēšanas plānu!
Šīs jubilejas gadā katram mēnesim mums būs mazliet citāds akcents. Janvārī pieminējām draudzes radošos cilvēkus, piemēram, dzejnieci Margrietu Mellumu. Viņa kopā ar vīru Žani Jelgavā ieradās pagājušā gadsimta grūtajos piecdesmitajos gados un draudzē pildīja kasieres pienākumus, kas bija jo īpaši atbildīgi draudzes mājas būvniecības laikā. Viņa daudziem palikusi atmiņā kā ļoti taktisks, smalkjūtīgs un dievbijīgs cilvēks. Margrieta Melluma mums mantojumā atstājusi ap piecsimt dzejoļu, vēlējumu, stāstu, tulkojumu no krievu valodas. Daži dzejoļi publicēti trimdas izdevumos Brazīlijā un ASV. Mūsdienās viņas teksti ir izmantoti garīgās dziesmās, kurām mūziku komponējuši draudzes skaņraži Arnis Mūrnieks un Edgars Šķerbergs.
Februārī vairāk akcentēsim draudzes svētdienskolu. Kā zināms, padomju laikā reliģiska satura darbs ar bērniem līdz piecpadsmit gadu vecumam bija stingri aizliegts. Kad sākās atmoda, izrādījās, ka nu svētdienas skola ir vajadzīga gan bērniem, gan arī pieaugušajiem. Vesela paaudze taču bija audzināta bez ticības Dievam!
Martā pieminēsim mūsu mācītājus, īpaši tos, kas vēl ir dzīvi. Aicināsim viņus dievnamā. Aprīlī akcents būs uz sieviešu darbu. Arī baptistiem, tāpat kā citām kristīgajām draudzēm, sievietes ir vairākumā. Viņas apvienojās tā sauktajos māsu pulciņos. Maijā runāsim par mūsu kora vēsturi, mūzikas nozīmi draudzes dzīvē. Jūnijā – par darbu ar jauniešiem. Jūlijā saruna būs par personiskajiem ticības piedzīvojumiem. Augustā – par dievnama būvniecības lietām. Jubilejas kulminācija iecerēta septembrī. Tad būs īpašs svētku dievkalpojums. Gada beidzamajā ceturksnī paredzēti vēl daži akcenti.
Pastāstiet sīkāk par februārī akcentētajām svētdienskolas lietām!
Šomēnes mēs svinam piecpadsmit gadu, kopš draudzē darbojas svētdienskola. Tā ir sadalīta astoņās vecuma grupās, sākot ar trīsgadīgiem mazulīšiem un beidzot ar viņu vecvecākiem. Astoņdesmito gadu beigās par mācītāju šeit bija mans tēvs Jānis Eisāns. Viņš reiz teica: “Vajadzētu sākt ģimeņu svētdienas skolu!” Ielikām sludinājumu avīzē, un noteiktajā laikā sanāca pilna baznīca ar cilvēkiem, no kuriem lielāko daļu nekad agrāk nebijām redzējuši. Starp viņiem bija arī kāds milicis. Tērpies privātās drēbēs, viņš sākumā nebija pamanāms, taču, kad sākās jautājumu un atbilžu laiks, viņš cēlās augšā un ņēmās mācītāju kaunināt: “Kā jūs drīkstat cilvēkus musināt, izvērst reliģisku propagandu!” Cilvēki, kas bija ieradušies uzklausīt Dieva vārdu, sāka viņu kušināt. Šis ateistiski noskaņotais cilvēks atnāca vēl reizes trīs vai četras. Viņš acīmredzot juta, ka kaut kas mainās cilvēku attiecībās ar baznīcu, taču nevarēja to pieņemt. Patiesībā man šī interesantā vīra ir žēl. Viņš diemžēl draudzei palika anonīms milicis, kuram nezinu, kā palīdzēt.
Laiks, kad pēc viena sludinājuma sanāk pilna baznīca, pagājis. Kāds ir pieplūdums draudzei mūsdienās?
Salīdzinājumā ar padomju laikiem ir dažādojušās garīgās intereses, brīvo brīžu pavadīšanas iespējas. Protams, pēc atmodas sākuma gadiem ir samazinājies svētdienas skolas apmeklētāju skaits, bet tie, kas nāk, dara to ar dziļāku pārliecību. Draudzē esam noteikuši piecus pamatmērķus, pamatvērtības, uz ko tiekties. Pirmā ir pielūgsme. Te ir vietā mūsu visaugstākais bauslis: “Mīli Dievu no visas sirds – ar visu savu spēku, ar visu savu prātu!” Gan darbā, gan mājas dzīvē katram jāatrod iespējas pagodināt Dievu. Otrais mērķis – izaugsme. Mēs viens otru aicinām augt gan savā izglītībā, gan ticības pieredzē. Sākoties jaunajam mācību gadam, vienmēr īpaši aizlūdzam par skolēniem. Pirms pāris gadiem ar amerikāņu ticības māsu un brāļu atbalstu dāvinājām visiem pilsētas pirmklasniekiem skolas somas. Tam zemtekstā ir doma, ka izaugsme visās dzīves jomās ir ļoti svarīga.
Trešā vērtība ir sadraudzība. Neviens cilvēks nav piedzimis kā vientuļa sala. Draudze, mūsuprāt, ir laba vieta, kur veidot savstarpējus kontaktus un attiecības neatkarīgi no tā, kādam sociālam slānim kurš draudzes loceklis pieder. Ceturtā vērtība – kalpošana. To varētu saukt par sapratni, ka mēs neesam pasaulē, lai ņemtu, bet arī lai dotu. Kalpošanas veidi ir ļoti dažādi. Bieži vien es kā mācītājs nemaz neuzzinu par to, kā viens cilvēks ir otram palīdzējis. Vairāki mūsu draudzes locekļi piedalās arī vecāku apgaitās “Mēs – Jelgavai”. Piektais pamatmērķis ir evaņģelizācija. Cilvēkam ir jāprot pastāstīt par ticību Dievam. Turklāt tas jāprot mūsdienīgā valodā un interesanti.
***
Pēteris Eisāns
Dzimis 1972. gadā Jelgavā baptistu ģimenē.
Absolvējis Jelgavas 2. vidusskolu, Latvijas Baptistu draudžu semināru. Teoloģijas maģistra grādu ieguvis Bēteles garīgajā seminārā ASV.
Kopš 1997. gada mācītājs Jelgavas baptistu draudzē.
Precējies, ģimenē aug meita.
***
Baptisti Latvijā
Baptisti atšķiras no citām kristīgajām konfesijām ar to, ka kristīšana notiek tikai apzinātā vecumā (luterāņi un katoļi parasti cilvēkus krista agrā bērnībā).
Latvijas Baptistu draudžu savienība aptver 85 draudzes, kurās kopā ir 6,5 tūkstoši dalībnieku.
Jelgavas baptistu draudze dibināta 1874. gadā. Patlaban tajā ir 348 dalībnieki.
