Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ nolēma atvērt likumu «Par bezdarbniekiem un darba meklētājiem» un sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem par studentu sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu ar pabalstu bezdarba gadījumā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ nolēma atvērt likumu “Par bezdarbniekiem un darba meklētājiem” un sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem par studentu sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu ar pabalstu bezdarba gadījumā.
Ir plānots iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likuma desmitajā pantā un precizēt studentu grupas, kas varēs un kas nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tiks sagatavoti grozījumi, kas paredz izslēgt normu, ka students nevar saņemt pabalstu bezdarba gadījumā. Tomēr pabalstu nesaņems studenti, kas mācās klātienē par valsts budžeta līdzekļiem.
Likumā plānots noteikt, ka skolēni nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo arī viņi mācās par valsts budžeta līdzekļiem.
Ņemot vērā Valsts cilvēktiesību biroja ieteikumus, priekšlikumus grozījumiem gatavos arī Labklājības ministrija, paredzot, ka strādājošs students ir tiesīgs saņemt bezdarba pabalstu, ja viņš izpilda bezdarbniekam noteiktos kritērijus, piemēram, veic sabiedriskos darbus.
Labklājības ministre Dagnija Staķe akcentēja, ka studentus ir nepieciešams apdrošināt. Tomēr neatrisināta paliekot problēmas otra puse – kā izskaidrot Eiropai bezdarba līmeņa kāpumu Latvijā riska grupā jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem.
Ministrijas aprēķini liecina, ka studentu – bezdarbnieka pabalsta saņēmēju – skaits gadā varētu būt vidēji 3900 personu un pabalsta izmaksai tiem vajadzētu vairāk nekā divus miljonus latu gadā. Viena studenta bezdarbnieka pabalstam gadā būtu nepieciešami apmēram 522 lati. Šie aprēķini veikti par studentiem, kas mācās par maksu.
Grozījumus komentē divi Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti.
Arvis, studē klātienē 4. kursā un strādā: Pozitīvi, ka kaut kas šajā lietā ir sakustējies par labu studentiem, tomēr diskriminācija vēl joprojām pastāv. Budžeta vietas iegūst spējīgākie jaunieši, kas mācās un ir uzcītīgāki. Darba devējs sociālās iemaksas atvelk no manas algas un arī pats veic visus nepieciešamos maksājumus valsts budžetā, nekādas nodokļu atlaides es nesaņemu, bet bezdarba gadījumā palieku sociāli neapdrošināts no valsts puses. Interesanti, kāpēc? Varbūt tad būtu godīgi pieņemt, ka es, būdams strādājošs dienas nodaļas students, nemaksāju valstij savus nodokļus? Tas patiešām ir izsmiekls, ka nedrīkstu būt bezdarbnieks, jo esmu nolēmis paaugstināt savu izglītību klātienē. Es taču maksāju nodokļus!
Inga, mācās maģistrantūrā un strādā: Kopumā grozījumus atbalstu, bet man nav īsti skaidrs, kurā laikā dienas budžeta studenti mācās, ja paspēj arī pilnu darba dienu nostrādāt? Kad es mācījos bakalauros, biju budžeta grupā un, lai to saglabātu, mācījos daudz un cītīgi. Par strādāšanu līdztekus mācībām pat iedomāties nevarēju, vismaz pirmajos kursos noteikti ne. Tiem studentiem, kas mācās par budžeta līdzekļiem, nevajadzētu celt brēku par nesaņemto bezdarbnieku pabalstu. Jāpriecājas, ka vispār vēl ir iespējams mācīties par valsts naudu. Cits jautājums, protams, ir par stipendijām un par to, vai ar astoņiem latiem mēnesī var “izvilkt”.
