Viņi tiksies rītvakar Nākotnes kultūras namā. Vieni būs abās kinematogrāfiski literāri muzikālā sarīkojuma «Rozaa peldbaseins» norises zālēs, otri – uz kinoekrāna.
Viņi tiksies rītvakar Nākotnes kultūras namā. Vieni būs abās kinematogrāfiski literāri muzikālā sarīkojuma “Rozaa peldbaseins” norises zālēs, otri – uz kinoekrāna.
“Rozā peldbaseinu” Dāvis Kaņepe izdomāja aptuveni desmit gadu vecumā kā vecāku dibinātas sabiedriskās ēdināšanas iestādes nosaukumu. Sākotnējam nolūkam tas gan nenoderēja, bet autoram iepatikās, un, pirms trim gadiem “rozā” pārveidojis interneta transkripcijā (ar diviem “a”), viņš šādu nosaukumu piešķīra paša organizētam muzikālam sarīkojumam dzimtās Nākotnes kultūras namā. Dāvis arvien rūpējies par nelielā, bet ciešā draugu loka iecienītās tikšanās reizes alternatīvām norisēm, rokkoncertu papildinot ar kino, kustību teātri vai modes skati.
Šoreiz, ceturtajā “Peldbaseinā”, visu saista arī kopēja tēma, kālab programmā iekļauts 1986. gadā uzņemtās Jura Podnieka dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?” seanss (kas pulksten 17 sarīkojumu sāks). Ja neskanētu tik banāli un patētiski, varētu teikt, nolūks ir mest tiltu pār neziņas plaisu starp mūsdienu un astoņdesmito gadu padsmitniekiem. Parādīt, ka pelēcīgie astoņdesmitie gan atšķīrās ar jaunatnes pašizpausmju kontroli “no augšas”, bet ne ar pašu parādību trūkumu. Mērķtiecīgie un izmisušie, varoņi un upuri, panki, trakas lietas koncertos… Īsāk sakot, dzīve ar tikpat melnām tumšajām pusēm un tikpat baltām gaišajām kā mūsdienu padsmitniekiem. Ja nu vienīgi zāle toreiz bija zaļāka… Pašsaprotami, bet, Dāvjaprāt, astoņdesmito deviņdesmito mijā dzimušiem, iespējams, jaunatklājums.
No rokprogrammas (tās sākums pulksten 19) dalībniekiem vistuvāk šim laikam stāv melodisko postpanka romantiķu “Baložu pilni pagalmi” rašanās laiks – deviņdesmito gadu vidū. Parasti spēlēt labākās agrīno gadu dziesmas koncertos viņus nav viegli pierunāt. Varbūt šoreiz būs izņēmums. Koncerts kopumā piedāvā labu un stilistiski daudzveidīgu latviešu nekomerciālo roku. Smagāko skaņu radītāju vidū izceļami “in.stora”, kuri savu stilu dēvē par jauna paveida “metalcore” un kuru īpašo vietu uz mūsu “hc” skatuves (un ne tikai) nule apstiprinājušas arī daudzās atzinības Latvijas “alternatīvās mūzikas” gada aptaujā (tai skaitā labākās grupas tituls). Spēlēs arī jelgavniekiem jau daudzmaz pazīstamā “Pasaules gaisma”, kurai tapusi jauna “dziesmu grāmata” (CD), instrumentālās mūzikas grupa “Saare”, “Skumju akmeņu” Helēna ar ģitāru un klavierēm, ārtroka grupa “Nohow”, kas mēdz daudz domāt par uzstāšanos aktierisko un scenogrāfisko noformējumu, “G – Spot”, kas tagad spēlējot vairāk “post grunge”, mazāk “funk”, valcēnieši “Mala”, kas varbūt tiešām spēj ko vairāk par “Nirvanas” plaģiātismu, ansamblis “Telekoma”, kam “eksperimenti” nav svešvārds, “Bērnības milicija”, kuras iedīgļi zināmā mērā meklējami vienā no “Peldbaseiniem”, “Lietotas mēbeles no Holandes”, kam mēdz piedēvēt arī hipiju vēsmas, kluba “Saksofons” “rezidenti” “Iļi”, kas šogad paspējuši gan izjukt, gan atkal savākties, “Pest of a Child”, kas koncertā iekļauti “ska” pārstāvības dēļ, augošais organisms vārdā “Mazais “Dzelzs vilks”” jeb “Apēdājs”.
Kārli Vērdiņu, Martu Pujātu, Jāni Indānu, Ingu Gaili, Ingu Ābeli, Simonu Orinsku, Annu Auziņu mazajā zālē no pulksten 21 varēsit sastapt dzejas lasījumos, kad tur saimniekos literātu apvienība “Textils”. Pēc stundas šo telpu aizņems dīdžeji Toms un Kristaps no “Radio SWH Rock”, iniciāļu DK īpašnieks un meitene Leny, kas spēlē “drum