6. starptautiskā ledus skulptūru festivāla lielākais mākslinieciskais ieguvums ir lielie ledus darbi. Svētkus, ko lielum lielais vairums jelgavnieku novērtējis kā izdevušos, gaida paplašināšanās un citi jauninājumi.
6. starptautiskā ledus skulptūru festivāla lielākais mākslinieciskais ieguvums ir lielie ledus darbi. Svētkus, ko lielum lielais vairums jelgavnieku novērtējis kā izdevušos, gaida paplašināšanās un citi jauninājumi.
Par festivāla vēriena paplašināšanos liecina dalībnieku un skulptūru skaits, par māksliniecisko izaugsmi – lielo formu ienākšana. Pēdējo uzsvēra žūrijas dalībnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Aigars Bikše: tieši no deviņiem ledus bluķiem veidotajās skulptūrās mākslinieki spējuši izteikties vispārliecinošāk. Izteiksmes spilgtumu un pabeigtību tieši sešu valstu pārstāvju komandu ledus darbos apliecināja arī katras tautas mākslas vai mentalitātei raksturīgas izteiksmes acīmredzama klātbūtne, – tam piekrita arī pārējie žūrijas dalībnieki. Speciālista (tāda kā soma Raimo Vahteras – ar gandrīz 20 gadu stāžu) acij visvieglāk bija redzams, ka trīsmetrīgo sniega skulptūru veidošana to autoriem, kuru liela daļa bija LMA studenti, bija pirmie mēģinājumi šajā tēlniecības veidā. Taču dažs risinājuma oriģinalitātē izcēlās uz visa festivāla fona. Atliek tikai nožēlot Ilzes Nakopitjanas, Māras Valtiņas un Edgara Kvatkovska paklāja fragmenta mikroskopiska mēroga tuvplāna “Tāds tad nu īsti ir šis paklājs” “diskvalifikāciju” neatļautā krāsas lietojuma dēļ.
A.Bikše pieļāva, ka, izmantojot LMA sakarus ar kaimiņvalstu mākslas augstākās izglītības iestādēm, nākamgad sniega skulptūru veidošanā varētu iesaistīt pārējo Baltijas valstu studentus.
Šā gada festivālam nepieciešamos 80 ledus bluķus “Lāču ledus” sāka gādāt ap dziesmu svētku laiku. Pēc pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktora Mintauta Buškevica atzinuma, gatavošanās nākamajiem, visticamāk, sāksies jau pavasarī un vairāk būs lielo skulptūru.
Ne viens vien dalībnieks ar bagātu ledus un sniega tēlniecības simpoziju pieredzi izcēla tādus festivāla organizatoriskos plusus, ko rīkotāji uztver kā pašsaprotamus: darba, apmešanās un atpūtas vietu savstarpēji ērts izvietojums (viss cieši blakus) un “Lāču ledus” augstā kvalitāte.
Skvērs aiz kultūras nama izvēlēts vieglākas norobežojamības un apsargājamības dēļ. Par ērtāku darba vietu to atzina arī iepriekšējo gadu dalībnieki.
Neiederīgo svītraino drošības lenšu vietā skulptūru norobežošanai izmantot ķēdītes šoreiz nevarēja tāpēc, ka balstus iedzīt sasalušā zemē nebija iespējams, skaidro projektu vadītājs Āris Dreimanis, piebilstot, ka nākamajam festivālam vietu sagatavos agrāk.
Svētku programma tika precizēta un izziņota vēlāk nekā parasti. Laukumu “apdzīvoja” atraktīvi masku tēli, bija teatralizēta rotaļu programma bērniem un neordināras ģimeņu sacensības uz ledus, bet nebija tādu “uzmanības punktu” kā roka vai popa grupu koncerti. Tam ir saprotami finansiālie un atbalstāmi konceptuālie iemesli, kas attaisnojās: paralēlās norises nenomāca galveno – bagātīgo tēlniecisko saturu.
Tūlīt pēc apbalvošanas laukumā iznāca dejotājas, kuru uzdevums bija skulptūras apstarot ar spoguļos tvertu gaismas kūli un kuru saskaņotu darbošanos traucēja nepietiekama samēģināšana un skaņu aparatūras kļūmes. Pēdējās, pēc svētku programmas režisora Raita Krūmiņa teiktā, novēršamas, aparatūru novietojot slēgtā teltī. Tiesa gan, arī spoguļatstarošanas efekts skulptūrās bija minimāls. Nākamreiz šai programmas daļai esot iecerēts lāzeršovs.
Arī apgaismojums kopumā uz pagājušā festivāla fona neizcēlās ne ar krāsainību, ne prožektoru noregulētību. Āris Dreimanis sacīja, ka krāsainu gaismu neesot vēlējušies vairāki skulptūru autori, bet piekrita, ka netrūkst arī “baltās” izgaismošanas pilnveidošanas iespēju, vairāk prožektoru izvietojot dažādos līmeņos.
Par festivālu šogad interesējušies ne vien tūristu grupu organizētāji no visām Latvijas malām, bet arī no Lietuvas. Turpmākā festivāla popularizēšanā plašāk “piedalīsies” arī tā logo – Mārtiņa Vilkārša zīmētais pingvīnu pāris.
Skaidrs, ka, palielinoties lielo skulptūru īpatsvaram, neizzudīs nelielie darbi un to ceļošanas tradīcija, jo organizatori iecerējuši drīzumā noskaidrot procedūru, pēc kādas pasaulē vienīgo ledus skulptūru ceļojošo izstādi reģistrēt Ginesa rekordu grāmatā.
