«Lielā bērna filosofija» (4. februāris). mājas iedzīvotājs: Dzīvoju minētajā mājā.
“Lielā bērna filosofija” (4. februāris)
mājas iedzīvotājs: Dzīvoju minētajā mājā. Savu dzīvokli no denacionalizētās mājas īpašniekiem esmu izpircis (to izdarījuši vairāki mājas iemītnieki) un tagad esmu tā īpašnieks, kam pieder arī daļa no ēkas kopīpašuma. To stāstu tāpēc, ka situācija šajā gadījumā nav tik viennozīmīga un, manuprāt, mājas apsaimniekotājas rīcība ir pretrunā ar manām (un citu dzīvokļu īpašnieku) interesēm, jo par šīs ģimenes izlikšanu bija jāparūpējas jau sen (turklāt tas bija jādara nevis apsaimniekotājai, bet gan attiecīgā dzīvokļa īpašniekam, kas ir juridiski un materiāli atbildīgs par savu īpašumu un īrniekiem). Būtībā visu šo laiku man un daudziem citiem ir nācies maksāt par to, ka šī ģimenīte parazitējusi uz mūsu rēķina. Tagad apsaimniekotāja vēl grasās atlaist tai parādu. Ja šāda ģimene dzīvotu pašvaldības mājā ar pārdesmit dzīvokļiem, iespējams, apsaimniekotājam (NĪP) tāds parāds nebūtu tik jūtams, bet mājā, kurā ir 20 dzīvokļu un kuras īpašnieki paši nodrošina ēkas un tās komunikāciju apsaimniekošanu, tas ir sāpīgi. Atradusies daudzbērnu ģimene, kurai likumi nav rakstīti un ar kaimiņiem nav jārēķinās. Redz, piedāvātais dzīvoklis viņiem esot par mazu un par prastu. Ja nevar sevi nodrošināt, tad jau nevar nodrošināt arī bērnus, un attiecīgajām institūcijām, kas aizstāv bērnu tiesības, būtu rūpīgāk jāpapēta šī ģimenīte.
Piebildīšu, ka arī man ir četri bērni un es neuzskatu, ka man būtu jāuztur vēl arī šī ģimene, jo tās pieaugušie uzskata, ka viņus uzturēt ir sabiedrības pienākums.
“Pacientu intereses paliek ārpusē”
V.D.: Apsveicu dakteri Stankus par šādu uzdrīkstēšanos. Pacienti nav pietiekami informēti par savām tiesībām, un ārsts tik tiešām stāsta, ka strādā bez atalgojuma, un, medikamentus izrakstot arī stāsta, ka viņam jāmaksā tie 75%. Ja gadu medikamenti rakstīti, tad stāsta, ka katru gadu slimokase neatļauj rakstīt. Pacientam šādi medikamenti vajadzīgi, lai uzturētu veselību, bet tiek mēģināts iedarboties uz slimnieka zemapziņu, un pacients notic šīm pasaciņām. Ir ārsti, kas mēģina atbrīvoties no zinošiem pacientiem.
“Studentiem būs bezdarbnieka pabalsts” (5. februāris)
Rea: Projekts pilnībā atbalstāms. Bezdarbnieka statuss un pabalsts jāļauj saņemt tiem, kas maksājuši nodokļus. Es studēju klātienē dienas nodaļā un strādāju pilnu darba nedēļu. Kā strādāju? Skaitu stundas un strādāju (pat līdz pulksten 23 vakaros un brīvdienās, lai būtu 40 stundu nedēļā). Tāpēc neizprotams ir studentes Ingas izteikums “pa kuru laiku”. Pa to pašu laiku, kad nenotiek lekcijas. Tas, protams, iespējams, ja ir atsaucīgs darba devējs.
Justeds: Rea, gan tev, gan studentei Ingai ir absolūta taisnība. Ja viens uzcītīgs klātienes budžeta students var 24 stundās astoņas veltīt studijām un pārējās likumīgam darbam, miegam un tā tālāk, tad viss ir OK. Tāpēc loģiski, ka pabalsts ir nepieciešams.
WWW.zz.LV
