Guna Birziete – pirmām kārtām māmiņa un tikai pēc tam ģimenes attīstības, veselības un sociālā atbalsta centra «Palēciens» prezidente.
Guna Birziete – pirmām kārtām māmiņa un tikai pēc tam ģimenes attīstības, veselības un sociālā atbalsta centra “Palēciens” prezidente.
Bērnībā Guna droši varēja dziedāt “Es biju māmiņai viena pati meitiņa”, jo mammai visas rūpes par meitu bija jāuzņemas vienai. “Augu ar pārliecību, ka sieviete spēj, ja ne visu, tad daudz, un savu ģimeni vēlējos veidot citādu. Priecājos, ka tā tiešām noticis: ar vīru audzinām trīs bērniņus un brīžos, kad pierimst ikdienas steiga, kopīgi varam atzīt – ģimene tā ir vērtība.” Liekas, ka pēdējos gados šī atziņa ir aktualizējusies arī valsts mērogā.
Divatā vieglāk un mīļāk
“Nereti, kad eju garām “Zemgales Ziņu” redakcijai, žurnālisti “ielas aptaujā” uzdod kādu jautājumu un pie viena taujā par manu nodarbošanos. Vienmēr ļoti spītīgi cenšos atkārtot, ka “strādāju” par māmiņu,” stāsta Guna. Viņa ir mamma 12 gadu vecajam Reinim, gandrīz trīsgadīgajam Aleksim un trīs mēnešus vecajai Signei. “Mūsu jaunākie bērniņi ir nākuši pasaulē ģimenes dzemdībās, un tas vēlreiz nostiprināja pārliecību, ka brīnišķīgi, ja blakus arī grūtā brīdī ir cilvēks, uz kuru var paļauties, kas sapratīs un samīļos. Arī pašlaik mēģinām dalīt rūpes, cik to atļauj vīra aizņemtība darbā. Pašai šķiet, ka tieku galā samērā veiksmīgi. Nopietns palīgs ir vecākais dēls, kas azartiski spēlējas ar mazāko brāli un atbildības pilns pieskata māsu. Aleksim gan sirsniņa mazliet sāp, ka ir vēl kāds bērniņš, ko mamma tik bieži ņem klēpī.”
Katrs mīlošs vecāks, protams, savai atvasītei cenšas dot pēc iespējas vairāk un to labāko. “Pati ar Aleksi apmeklēju Bēbīšu skolu bērnu un jauniešu centrā “Junda”. Sanācām māmiņas kopā un vārds pa vārdam, burts pa burtam… nonācām pie atzinuma, ka bērniem, jaunajiem un topošajiem vecākiem mūsu pilsētā kaut kā trūkst. Kur mazais varēs iet pavingrot bez īpašas ārsta zīmes, kad būs pāraudzis Bēbīšu skolas vecumu?” zinot, ka atbildes nav, jautā Guna. Viņa kopā ar domubiedrenēm – dažādu profesiju pārstāvēm – bija gatava spert soli uz priekšu un rīkoties lietas labā.
Visi kopā cepa kukulīti
2003. gada 1. jūlijā piedzima vēl viens “bērns” – ģimenes attīstības, veselības un sociālā atbalsta centrs “Palēciens”. Ļoti daudz ko par organizāciju izsaka jau pats garais nosaukums, tomēr stāstāmā par to vēl ir daudz. “Mūsu izveidotās organizācijas kodols ir sievietes, un domāju, ka tas nav pārsteigums, jo tieši daiļā dzimuma pārstāves ir tā aktīvā sabiedrības daļa, kas norūpējusies par mūsu nākotni. Un tomēr ļoti svarīgs ir arī tētu atbalsts. Prieks, ka pašlaik viņi nekautrējas būt mīļi pret saviem mazuļiem un piedalās viņu audzināšanā. Noskatījos, ka arī tēti nāca uz Bēbīšu skolu ar visiem kopā spēlēt “Cepu, cepu kukulīti”,” atceras Guna.
Pagājušā gada nogalē Birziešu ģimene ar interesi apmeklēja žurnāla “Mans Mazais” ceļojošo skoliņu, kas Jelgavā tika organizēta ar sabiedriskās organizācijas “Atbalss cilvēkā” atbalstu. “Milzīgā jelgavnieku aktivitāte tikai pierādīja, ka ir arvien vairāk ģimeņu, kur bērniņa ienākšana ir tiešām gaidīta un ir nesavtīga vēlēšanās dot savam mazulim iespējami labāko viņa turpmākai attīstībai.”
“Palēcienam” nav māju
No organizācijas dibināšanas līdz reālai rīcībai bieži vien paiet laiks. “Palēcienam” pagaidām vēl nav savu māju. “Varēsim sākt strādāt, kad būs pieņemamas telpas, taču tās atrast nemaz nav viegli. Visur, kur vēršamies, saņemam vien morālo atbalstu. Cilvēki piekrīt, ka tāda organizācija ir vajadzīga, ar sapratni uzklausa, taču telpu kā nav, tā nav. Varbūt trūkst dziļākas ieinteresētības vai iespēju? Nezinu. Ļoti cerējām uz pilsētas Domes atbalstu, bet domnieki ir nogaidoši vērtējošā pozīcijā. Kad sevi apliecināsim ar acīm redzamām aktivitātēm, iespējams, viņu viedoklis mainīsies. Protams, nevaram atļauties apsaimniekot veselu bijušā bērnudārza ēku, kuras lielos plašumus mums piedāvā NĪP,” teic Guna. Viņa pauž cerību, ka viņai – kurzemniecei – raksturīgais spīts ļaus pēc iespējas drīzākā laikā īstenot ieceri par ģimenes centru.
“Palēciena” prezidente ļoti cer, ka nozīmīgais telpu jautājums šogad tiks atrisināts, un tad mīļi gaidīta būs ikviena ģimene un katrs bērniņš, par kura veselību vecāki domā, kamēr vēl mazais nav saslimis. Kā zināms, statistika ir satraucoša: 75 – 85 procentiem bērnu, sākot mācības pirmajā klasē, tiek konstatēti dažādi stājas traucējumi, aptuveni 75 procentiem bērnu līdz gada vecumam ir fiziskās attīstības traucējumi vai zems muskulatūras tonuss. Tamlīdzīgas statistikas ir gana.
Jāņem gudrs padomiņš
Pirmais lielais “Palēciena” pasākums risināsies jau marta sākumā – informācijas nedēļa “Gudru ņēmu padomiņu” –, un tas notiks, pateicoties Sorosa fonda Latvija Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas un Jelgavas pilsētas pašvaldības atbalstam. Ņemt gudru padomu aicināta ikviena ģimene ar bērniem un arī topošie vecāki, jo Pieaugušo izglītības centrā runās Jelgavā labi pazīstami speciālisti. Turklāt katra nedēļas pēcpusdiena būs veltīta savai tēmai, apskatot pašreizējās aktualitātes izglītībā, sociālos jautājumus, pētījumus par atkarībām un iespējamiem šīs problēmas risinājumiem, viena diena būs veltīta tieši topošajiem vecākiem un vēl viena – visas ģimenes veselībai. Ikviens padomiņu varēs ņemt bez maksas.
Kad būs savas telpas
Tad nu gan tajās viss kas notiks. Pirmkārt, izglītojošās nodarbības topošajiem vecākiem – lekcijas un diskusijas, tiks iekārtota mazuļu skoliņa un bērnu estētikas skola, kā arī radošā darbnīca vecākiem un bērniem. Taps sociālā atbalsta dienas centrs, kurā notiks darbs ar nepilngadīgajām topošajām māmiņām un mammām no augsta riska ģimenēm. Ārstu un citu profesionāļu komanda labprāt palīdzēs ikvienam, kam tas būs nepieciešams. Gripas laikā taču bezgala riskanti vest savu bērniņu uz poliklīniku, ja viņam vajadzīgs tikai logopēds. Fizioterapijas zālītē vingros grūtnieces, māmiņas pēcdzemdību periodā, kā arī bērni nodarbosies ar ārstniecisko un koriģējošo vingrošanu. Tādējādi vienkopus vienā centrā māmiņas saņems medicīnisko, psiholoģisko un izglītojošo atbalstu. Ieceru ir daudz, un nevar noliegt, ka tā visa Jelgavā tiešām ir trūcis.
