Sportisti apkopojuši aizvadītā gada rezultātus, godinājuši līderus, un šīs ziņas nu jau ir vēsture.
Sportisti apkopojuši aizvadītā gada rezultātus, godinājuši līderus, un šīs ziņas nu jau ir vēsture. Pēc gadiem acīmredzot tajā būs tikpat interesanti ieskatīties, kā mēs tagad ielūkojamies Jelgavas sporta statistikā no pirmās brīvvalsts laika.
Trīsdesmito gadu otrajā pusē starp Latvijas skolu rezultātiem vieglatlētikā līderu lomu ieņēma Jelgavas skolas: 1936. gadā Vācu ģimnāzija, 1937. gadā Valsts ģimnāzija, 1938. gadā Hercoga Pētera ģimnāzija, – tā varam secināt, skatot todienu presē publicētos sezonas desmit labāko sarakstus. Labākā vidusskola vieglatlētikā 1939. gadā ir Jelgavas Valsts skolotāju institūts – 1940. gada sākumā vēstīja laikraksts “Sporta Pasaule”. Par tābrīža līderi izvirzījies Eduards Štāls, kas sasniedzis 6,62 metrus tāllēkšanā, ierindojies spēcīgāko desmitniekā 100 m (11,4 sek.), 200 m (23,6 sek.) un 400 m (54,2 sek.) skrējienos.
Par valsts līmeņa sportistu Jelgavā izaudzis laikraksta pieminētais Alberts Rotbergs, kas “ir 19 gadu vecs un jau piekto gadu apmeklē Valsts institūtu. Sporta gaitas sācis 1934. gadā Suntažos”. A.Rotberga sniegums – 1,70 m augstumā un 6,17 m tāllēkšanā. Spēcīgākajos ierakstījies arī R.Žvīgurs ar rezultātu 800 m skrējienā (2.10,9) un 1500 metros (4.26,3, trešais labākais Latvijā).
Īpaši jāatzīmē 4 x 100 metru stafetes komanda – A.Rotbergs, R.Žvīgurs, K.Fricsons un E.Štāls ar rezultātu 47,6 sekundes bijuši ātrākie Latvijā skolu vērtējumā un sestie starp valsts sporta klubiem. Stafetes desmitniekā iekļuvusi arī Jelgavas arodskolas/tehnikuma un Hercoga Pētera ģimnāzijas komanda.
Izcēlies tāllēcējs E.Donis (6,27 m, trešā vieta), arī arodskolnieks L.Stepe (6,10 m), trīssoļlēkšanā līderis bijis Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēknis T.Gulbis (13,19 m), lodes grūšanā ar 11,82 metriem “atzīmējies” institūta audzēknis K.Feldmanis, bet šķēpa mešanā – viņa skolasbiedrs P.Placēns (48,10 m).
Institūta audzēkņi veiksmīgi turpina startēt arī 1940. gada sezonā. Sprintu 11,4 sekundēs skrien Alberts Priednieks (vēl ātrāks ar 11,3 sek. gan bijis Jelgavas tehnikuma audzēknis Valdis Pultraks). E.Štāls ir joprojām līderos 400 un 800 metros, bet šķēpa mešanā viņu pārspēj viens no talantīgākajiem desmitcīņniekiem Alberts Dzelme (53,60 m). E.Gavars ar 12,90 m lēcienu ir otrais valstī trīssoļlēkšanā un arī starp labākajiem tāllēkšanā, M.Dūdiņš – augstlēkšanā (1,68 m), 1,76 metrus lēcis A.Priednieks, bet labāko soļotāju sarakstā iekļuvis jelgavnieks J.Jerumanis.
Jauniešu konkurencē šajā sezonā Pedagoģiskais institūts ir Latvijā pārliecinošs līderis.
Tieši topošās skolotājas ir arī pirmās no jelgavniecēm, kas iekļūst sportojošo jaunkundžu desmitniekā, – L.Dārzniece augstlēkšanā, H.Zvagule lodes grūšanā, V.Starka diska mešanā. Šajā sezonā jelgavnieces valsts mērogā ieņem astoto vietu, bet nākamās sezonas jau vairs nav – Otrais pasaules karš pārvelk svītru daudziem sporta talantiem un viņu cerībām, veidojot katram savu, jau citu likteņstāstu.
