Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Kamīnzālē durvis vērusi gleznotāja Jāņa Kalniņa 70 gadu jubilejas izstāde.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Kamīnzālē durvis vērusi gleznotāja Jāņa Kalniņa 70 gadu jubilejas izstāde.
Autors nenoliedz, ka gleznošanas vēlme zināmā mērā sakņojas ģimenē. Gleznošanai reizumis mēdzis nodoties arī viņa tēvs fotogrāfs Roberts Kalniņš. Jāņa Kalniņa aizraušanās ar mākslu savukārt sākusies ar nelielu skulptūru veidošanu. “Tad kāds draugs ieteica, ka vajadzētu arī ko uzgleznot. Aizvedu to visu parādīt uz mākslas studiju Rīgā; tur arī varēju mācīties un papildināties.” Mācīšanās sākās 1964. gadā LRAP Mākslinieciskās pašdarbības nama glezniecības plenēros. 1971. gadā J.Kalniņš sācis mācīties glezniecību LRAP kultūras nama Tautas tēlotājmākslas studijā. Viņa skolotāji bija pazīstamais marīnists Aleksandrs Zviedris, izstāžu apmeklētājiem Jelgavā labi zināmie brāļi Ģērmaņi.
Pēc gleznotāja atzinuma, sākotnējos rokraksta meklējumos lielu lomu spēlējusi arhitektūra – tas, ka ļoti paticis gleznot pilsētu. No šejienes arī it kā no mūru faktūrām aizgūtais tonālais izpildījums. Sīki detalizētajā zīmējumā savukārt arvien izpaudies viņa pedantisms. J.Kalniņš atzīst, ka viņu visvairāk interesē kompozīcijas pakāpeniska un pedantiski detalizēta konstruēšana no kādas detaļas. Darbu kopiespaidā jūtama arī autora dekoratora izglītība. 1978. gadā viņš ar izcilību beidza Latvijas Poligrāfijas tautas tehniskās jaunrades universitātes Dekoratīvas noformēšanas fakultāti. Diplomdarbu – rūpnīcas “Ozolnieki” Neausto materiālu ražošanas iecirkņa un iekārtu dizainu – eksponēja PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā.
Nesen J.Kalniņa daiļrade pavērsusies uz abstraktāku, paša vārdiem “konstruktīvo dimensiju”, ko mudinājusi vēlme krāsās izlikt ilgi apvaldītas emocijas –, vienkārši sakot, izlādēties. Tonālās izstrādātības ziņā jaunākie darbi gan atpaliek no iepriekšējās gleznošanas manieres, pedantisms še izpaužas krāsu laukumu kontūrās. Pašreizējās izjūtas vēsta – glezniecības veidu drīz atkal derētu mainīt, nosaka autors: nupat šķietot, ka “izlādējies” būšot gana.
