Pagājušonedēļ Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā iesāka Baltijas jūras reģionālo projektu.
Pagājušonedēļ Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā (LKKC) iesāka Baltijas jūras reģionālo projektu. Tā ietvaros lauksaimniekiem būs iespējams saņemt zema procenta ilgtermiņa kredītus, kā arī finansiālu palīdzību grantu veidā mēslu krātuvju izbūvēšanai.
Seminārā piedalījās speciālisti no Vides un Zemkopības ministrijas, LLKC, Latvijas Zemnieku federācijas, Zemgales attīstības aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Dabas fonda, kā arī pārstāvji no Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas partnerorganizācijām.
Baltijas jūras reģionālais projekts aptver Skandināvijas un Baltijas valstis. Latvijā projektu realizēs īpaši jutīgās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātās prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Tās ir teritorijas Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles un Tukuma rajonā.
Projekta mērķi ir uzlabot dzīvošanas kvalitāti laukos, samazinot lauksaimniecības piesārņojumu, ieviest videi labvēlīgu saimniekošanu, kā arī informēt sabiedrību un lauksaimniekus par videi draudzīgas saimniekošanas praksi. No Latvijas tajā piedalās LLKC, Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
LLKC organizēs izglītojošus kursus un seminārus videi draudzīgas saimniekošanas pamatos un ekonomikā. Savukārt lauksaimniekiem būs iespējams iegūt finansiālu palīdzību grantu veidā, lai uzlabotu mēslu krātuvju stāvokli Latvijā, un zemu procentu ilgtermiņa kredītus saimniecības attīstībā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji veiks vides piesārņojuma līmeņa kontroli, lai novērotu piesārņojuma līmeņa izmaiņas pirms un pēc mēslu krātuvju ierīkošanas saimniecībās. Jelgavas rajonā piesārņojums tiks mērīts Bērzes upē, kuras apkārtnē notiek intensīva lauksaimniecība – graudaugu un cukurbiešu audzēšana. Latvijas Dabas fonda speciālisti nodarbosies ar piekrastes joslas saudzīga tūrisma veicināšanas pasākumiem, piemēram, vides gidu apmācīšanu un citiem pasākumiem.
Projekta vadītājs LLKC direktora vietnieks Kaspars Žūriņš “Ziņām” stāsta, ka prasības attiecībā uz vides piesārņojumu kļūst stingrākas gan no Eiropas Savienības, gan mūsu valsts puses. Pēc 2008. gada arī Latvijā tiks piemērota Nitrātu direktīva. Šis projekts var palīdzēt sakārtot saimniecību mēslu krātuves atbilstoši Eiropas prasībām.
Organiskā mēslojuma saimniecības sakārtošanai nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, turklāt tie nav tieši ieguldījumi ražošanas attīstībā. Projekta ietvaros lauksaimnieki īpaši jutīgajās teritorijās varēs saņemt ilgtermiņa (līdz pat desmit gadiem) aizņēmumus ar fiksēto 3,5 procentu likmi. Iespējamais kredīta lielums ir no 20 līdz 200 tūkstošiem eiro. Procentu maksājumus varēs atmaksāt vienu reizi gadā – kad kredīta ņēmējam būs izdevīgāk. Papildus tam lauksaimniekiem būs iespējams saņemt arī grantus. Viena granta apmērs var sasniegt 30 tūkstošus dolāru. Kredītu un grantu naudas piešķīrējs ir Ziemeļvalstu Vides finanšu fonds. Lai saņemtu kredītu vai grantu katrai saimniecībai, LLKC tiks izstrādāts individuāls vides menedžmenta plāns. Sīkāka informācija par projektu pieejama Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā.
Ar lopkopību īpaši jutīgajās teritorijās nodarbojas gandrīz 2000 saimniecību. Zemgales reģionā ir visauglīgākās augsnes ar augstu kadastrālo vērtību, kā arī lauksaimniecībā visintensīvāk izmantotās zemes. Šajās teritorijās saimnieko aptuveni 24 tūkstoši lauku saimniecību, kas ir 14 procentu no visām lauku saimniecībām valstī.
