Jelgavas virsmežniecības un četru mūsu rajona mežniecību darbinieki ir spēcīga un saliedēta komanda. Viņu vidū ir arī Jānis Liepa, kas nupat sācis pildīt inženiera konsultanta un sēklkopības inženiera pienākumus.
Jelgavas virsmežniecības un četru mūsu rajona mežniecību darbinieki ir spēcīga un saliedēta komanda. Viņu vidū ir arī Jānis Liepa, kas nupat sācis pildīt inženiera konsultanta un sēklkopības inženiera pienākumus.
Patiesībā Jelgavas virsmežniecībā par inženieri mežkopi J.Liepa sāka strādāt jau 2000. gadā. Vēl pirms tam viņš bija Garozas mežniecības mežziņa vietnieks. Pērnā gada nogalē no virsmežniecības aizgāja divi darbinieki, un viņu pienākumus sāka pildīt palikušie. Jāteic, ka viņiem papildu noslogojums bija pieņemams, jo Jelgavas rajons nav tas mežainākais. Meži klāj 26 procentus mūsu rajona teritorijas, un tas salīdzinājumā ar citiem rajoniem, no kuriem dažos meži aizņem pat 50 procentu, nav daudz.
J.Liepas ziņā ir meža reproduktīvā materiāla sertificēšana. Viņš arī uzņēmies pildīt konsultanta pienākumus. “Organizēsim seminārus un mācības. Tā ka darba netrūkst,” jaunietis ir apņēmības pilns. Viņš ir arī patologs. Tas nozīmē, ja kokiem mežā uzbrukuši kaitēkļi vai ir kāda slimība un tie iet bojā, speciālists brauc novērtēt situāciju. “Pret kaitēkļiem un slimībām allaž mēģinām cīnīties ar saudzīgām metodēm. Tomēr, ja tas nekādi neizdodas, koki diemžēl jānocērt,” skaidro J.Liepa.
Jaunietis ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti un ieguvis meža inženiera specialitāti. Patlaban J.Liepa turpina studijas Meža fakultātes maģistrantūrā. Turklāt viņš fakultātē ierodas ne vien kā students, bet arī kā mācībspēks, jo papildus ir Meža izmantošanas katedras pasniedzējs.
Ar mežiem saistīto jautājumu virpulī J.Liepa ierauts jau sen. Un kā ne, ja ar mežsaimniecību saistīta visa Jāņa ģimene. Meža fakultāti absolvējuši ne vien jaunieša vecāki, bet arī sieva, māsa un viņas vīrs. Starp citu, tēvs Juris Liepa arī ir pasniedzējs Meža fakultātē. Tā Juris un Jānis ir ne vien tēvs un dēls, bet arī kolēģi.
Strādāt virsmežniecībā J.Liepa sāka, lai pilnveidotu augstskolā gūtās zināšanas un izmantotu tās praktiski. Par sevi viņš smejot teic, ka ir ļoti godīgs ierēdnis, kuram pašam īpašumā meža nav. Tomēr viss, kas tajos notiek, viņam ir svarīgs. “Meža apsaimniekošanas likumos šur tur atrodamas nepilnības. Parasti notiek tā: valsts augstākā vara pieņem likumus, un tikai tad, kad tie reāli sāk darboties, atklājas nepilnības. Tiesa gan, situācija nemitīgi uzlabojas,” pamanījis J.Liepa.
Interesanti, ka sākumā vidusskolniekam Jānim uz mežu nemaz nevilka. Viņš tehnikumā izvēlējās apgūt pārtikas tehnoloģiju. J.Liepa ir prasmīgs pavārs, taču pēdējā laikā šim vaļaspriekam atliekot maz laika.
Jelgavas virsmežniecība kopumā uzrauga un kontrolē visus mūsu rajona mežus neatkarīgi no tā, kas ir to īpašnieks vai apsaimniekotājs. Iestādes pārziņā esošo meža zemju kopējā platība ir 53 915 hektāru. Nozīmīga virsmežniecības funkcija ir apsardzība, lai ierobežotu ugunsgrēkus un zādzības. Koki jāsargā arī no kaitēkļiem un slimībām, vajadzības gadījumā jākonsultē interesenti par dažādiem jautājumiem. Jelgavas virsmežniecības speciālisti labprāt atbildēs arī uz jūsu, cienījamie lasītāji, jautājumiem, kas saistīti ar mežiem. Zvaniet vai rakstiet “Ziņu” redakcijai un vaicājiet!
