Latvijas Lauksaimniecības universitāte plāno paplašināt sadarbību ar Zemgales pašvaldībām un uzņēmējiem. Ar augstskolas priekšlikumiem iepazinušies reģiona pašvaldību politiķi. Vienlaikus LLU jāattīsta zinātniskā darbība.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) plāno paplašināt sadarbību ar Zemgales pašvaldībām un uzņēmējiem. Ar augstskolas priekšlikumiem iepazinušies reģiona pašvaldību politiķi. Vienlaikus LLU jāattīsta zinātniskā darbība.
Priekšlikumi sadarbības attīstībai ir vērsti uz inovāciju ieviešanu, tādējādi veicinot arī reģiona ilgtspējīgu attīstību. Galvenā uzmanība pievērsta tam, lai izveidotu stabilu sadarbību ar ražotājiem un attīstītu zinātnisko darbību. Nozaru uzņēmumi, kā atzīst LLU zinātņu prorektors profesors Pēteris Rivža, vairāk ir aizņemti ar saviem kārtējiem uzdevumiem, tos interesē tikai gatavs produkts – speciālists. Taču ir jāsaprot, ka neviena augstskola pasaulē nesagatavo kompāniju prezidentus. Tā dod intelektuālo pamatu, lai par tādu kļūtu. Tāpēc šis stereotips ir jālauž, tāpat kā uzskats, ka līdzekļu atvēlēšana nozīmē tikai papildu izdevumus. Nepietiek arī tikai prasīt konkrētas jaunākās zināšanas, ir jānovērtē fundamentālo zināšanu loma, kas dod plašu bāzi profesionālai kvalifikācijai un tās pilnveidei.
Savukārt, lai augstskola ražotājiem būtu noderīga konkurētspējas paaugstināšanai un tautsaimniecības izaugsmei, nepieciešama zinātnes un tehnoloģiju attīstības akadēmiskās bāzes nostiprināšana, zinātniskās darbības plānošanas, vadīšanas un rezultātu novērtēšanas pilnveidošana. Augstskolai ir svarīgi iekļauties arī Eiropas un pasaules zinātnes apritē. Abu galveno virzienu attīstības nodrošināšana nebūs vienkāršs process. Lai iedibinātu atgriezenisko saiti, vairotu jauniešu un ražotāju interesi par augstskolas iespējām, LLU iecerējusi periodiski informēt reģiona pašvaldības par savām aktivitātēm projektu jomā.
LLU jau piedalās Jēkabpils pašvaldības kokapstrādes uzņēmējdarbības parka projektā, kura gaitā augstskolā tiks izveidots konsultāciju un apmācības centrs šīs nozares tehnoloģijās. Jelgavas zinātnes tehnoloģiju parka projekta gaitā paredzēts izveidot piecus pētījumu centrus: kvalitatīvas un drošas pārtikas, agrobiotehnoloģiju, vides tehnoloģiju, kā arī meža un koksnes un informācijas tehnoloģiju centru. Pārtikas kvalitātes un drošības zinātnes tehnoloģiju parka projekts ir sagatavošanas stadijā iesniegšanai ES PHARE 2002. gada programmas vai strukturālo fondu konkursā.
LLU nopietni gatavojas ES strukturālo fondu līdzekļu apgūšanai. Nacionālās programmas ietvaros, kas vērsta uz iekārtu un aprīkojuma modernizāciju, vienota tīkla izveidi zinātnes un tehnoloģiju studiju programmu īstenošanai, augstskolām no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) iecerēts piesaistīt desmit miljonus eiro. LLU atvēlētie līdzekļi ir 1,2 miljoni eiro. Šo naudu plānots izlietot galvenokārt laboratoriju modernizācijai un zinātniskās aparatūras iegādei. Pārtikas inženierzinātņu izpētes centram iecerēts izlietot 220,4 tūkstošus latu. No tiem iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorijai paredzēts 60 000 latu, bet dabas vielu ķīmijas laboratorijai un pārtikas produktu kvalitātes pētniecības laboratorijai – attiecīgi 75,7 un 81,7 tūkstoši latu. Lauku inženieru fakultātē visvairāk līdzekļu paredzēts izlietot būvniecības materiālu un konstrukciju pārbaužu un modelēšanas laboratorijai – 103,8 tūkstoši latu –, bet pielietojamās fizikas laboratorijai – 58,5 tūkstoši latu. Tehniskajā fakultātē 140 000 latu atvēlēts alternatīvo degvielu zinātniskajai laboratorijai, bet 30 0000 – datorizētās laboratorijas attīstībai. Meža fakultātē 165 000 latu domāts izlietot koksnes materiālu un konstrukciju pārbaužu laboratorijai. Katrā fakultātē iecerēta arī datortīklu izveide, šim nolūkam atvēlot no 3 000 līdz 20 000 latu.
LLU ir gatava iesaistīties arī citos nacionālā līmeņa projektos, kas vērsti uz uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu, kā arī uz cilvēkresursu attīstību. No ERAF augstskolām plānots piesaistīt 14,5 miljonus eiro pielietojamo pētījumu un zinātnes potenciāla attīstībai. Šim projektam jau nodrošināts arī valsts budžeta līdzfinansējums – 25 procenti – mūsdienīga pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanai. Pagaidām nav zināms, uz kādu līdzekļu daļu var cerēt atsevišķas augstskolas.
Līdzīgi ir ar nacionālo programmu, kas vērsta uz izglītības un tālākizglītības attīstību, kas tiks finansēta no Eiropas Sociālā fonda. Augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs valstī paredzēts izlietot desmit miljonus eiro. Doktorantu grantiem iecerēts izlietot 442,5 tūkstošus latu, pēcdoktorantūras grantiem – 73,5 tūkstošus, bet mobilo laboratoriju iekārtu iegādei zinātnisko pētījumu veikšanai – 378 tūkstošus latu.
Šogad LLU plāno veikt vairākus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, no kuriem 27 būs jauni, bet 19 – turpinājumi. Visvairāk – 21 jauns projekts – būs lauksaimniecības zinātnēs, bet 11 projektu paredzēts turpināt. Pārējās zinātnēs (mežzinātnē, biotehnoloģijā, vides un zemes zinātnēs, fizikā, mehānikā un enerģētikā) paredzēts uzsākt vienu vai divus projektus. Darbs turpināsies informātikā, ķīmijā, socioloģijā, pieci projekti turpināmi ekonomikā.
***
Jelgavas Zinātniski tehnoloģiskais parks
Kvalitatīvas un drošas pārtikas centrs.
Agrobiotehnoloģiju centrs.
Vides tehnoloģiju centrs.
Centrs “Mežs un koksne”.
Informācijas tehnoloģiju centrs.
