Aizvadītajā nedēļā «Ziņas» saņēma informāciju, ka 25. martā divi policisti it kā esot piekāvuši Aivo Freibergu – pansionāta «Zemgale» palīgstrādnieku, kas esot atteicies apstiprināt policistiem vēlamu informāciju.
Aizvadītajā nedēļā «Ziņas» saņēma informāciju, ka 25. martā divi policisti it kā esot piekāvuši Aivo Freibergu – pansionāta «Zemgale» palīgstrādnieku, kas esot atteicies apstiprināt policistiem vēlamu informāciju.
Persona, kas lasītājiem vēlējās palikt anonīma, «Ziņām» stāstīja, ka pratināšanas laikā policisti puisi esot situši ar steku, tā ka nākamajā dienā gūto ievainojumu dēļ viņš nav varējis ierasties darbā un normāli apsēsties.
Vajadzīgā atzīšanās tomēr neesot atskanējusi, un pēc pratināšanas puisis palaists brīvībā. Taču jau pēc dažām dienām policisti bez iemesla ievietojuši viņu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Pēc piecpadsmit dienu pavadīšanas tur šoceturtdien A.Freibergs izlaists.
«Ziņas» centās šim atgadījumam izsekot, taču savāktie materiāli izrādījās pretrunīgi un vairums aptaujāto personu nenostājās Aivo Freiberga pusē.
Pansionāta «Zemgale» palīgstrādnieks Aivo Freibergs Naktī nekur apkārt nestaigāju
24. marta pēcpusdienā es un pansionāta palīgstrādnieks Arnis Švāns pārkrāsojām logu rāmjus pirts telpās. Mēs strādājām un divatā tukšojām šņabja pudeli. Ap pulksten 15 mums pievienojās vēl viens palīgstrādnieks Modris. Viņš arī atnesa savu šņabja pudeli, ko izdzērām trijatā. Pēc darba paveikšanas visi trīs izklīdām pa mājām. Es dzīvoju vienā no pansionāta korpusiem. Pēc stundas pie manis atnāca Modris un atnesa vēl vienu šņabja pudeli, kurai tūlīt arī ķērāmies klāt. Pudele vēl nebija tukša, kad Modris jau gāja projām. Arī es nolēmu iziet ārā. Kāpņu telpā satiku kaimiņu, kam grasījos paprasīt cigareti, taču viņš kļuva dusmīgs un sāka lamāties. Kaimiņš apgalvoja, ka pie manis istabā notiekot dzeršanas un skandāli, kas apkārtējiem neļaujot gulēt. Biju pārsteigts par kaimiņa dusmām, taču centos tās neņemt ļaunā un devos tālāk. Man nekad nav bijuši konflikti ar pansionāta iedzīvotājiem.
Tovakar gāju uz pansionāta darbistabu paņemt margarīnu. Atpakaļ istabā nevarēju tikt, jo ārdurvis bija aizslēgtas, tādēļ izmantoju ieeju, ko bieži līdzīgos gadījumos lieto arī pārējie strādnieki atlauzu vaļā dēļus, ar kuriem aiznaglotas kādas durvis. Caur tām ļoti ātri var nokļūt manā korpusā.
Mājās paēdu vakariņas un gāju gulēt. Naktī apkārt nestaigāju.
«Iedod arī man izmēģināt roku»
No rīta, kad aizgāju uz darbu, pansionātā runāja par izsistu logu un uzlauztām durvīm. Satiku arī savu tiešo priekšnieci Angeli Puķi. Atbildot uz viņas jautājumiem, pastāstīju, ko biju darījis iepriekšējā dienā un vakarā. Vēlāk viņa prasīja, lai uzrakstu paskaidrojumu par uzlauztajām durvīm. Ieradās policisti. Viņi vēlējās noskaidrot, ko zinu par izsisto logu. Teicu, ka logu neesmu sitis.
Viņi mani un Arni Švānu iesēdināja mašīnā un aizveda uz Ozolnieku pagasta municipālās policijas iecirkni. Municipālais policists Andris Joma ieveda mani telpā bez logiem. Tur stāvēja tikai koka lāva. Atstājis mani tur, policists aizgāja. Pēc neilga laika atgriezās ar steku rokā un sāka ar mani «profilaktiskas pārrunas», kā iemeslu minēdams iepriekšējā vakarā pansionāta logā iemesto akmeni. Akmeni es nebiju metis, tā arī atbildēju. A.Joma ar steku sita man pa rokām. Pratināšanas laikā viņš man sita pa kājām un mīkstumiem. Es nepretojos stāvēju, kā viņš man lika, un saņēmu sitienus. Uz brīdi viņš mani atstāja vienatnē. Kad atgriezās, viss turpinājās. Uz manu noliedzošo atbildi A.Joma mani sita. Samierinājos, ka pašvaldības policists šādā veidā «ņēma» no manis paskaidrojumus viņa darba pilnvarās neesmu kompetents.
Kad mani sita, mēs nebijām divi vien. Turpat atradās valsts policijas darbinieks Vigo Briedis, kas mierīgi lasīja dokumentus. No tā varēja secināt, ka tā ir valsts policistu ikdiena. Telpā atradās arī kāds cits policists, kas mūs veda uz iecirkni. Arī viņš palaikam uzdeva jautājumus par izsisto logu, līdz griezās pie A.Jomas ar vārdiem: «Iedod arī man izmēģināt roku.» Viņš ar steku vienu reizi iesita man no mugurpuses pa ķermeņa lejasdaļu.
Tad man vajadzēja uzrakstīt, cik daudz alkohola esmu lietojis iepriekšējā dienā, un šo lapu parakstīt. A.Joma draudēja, ka panāks manu atlaišanu no darba un «izsviešanu» no pašreizējās dzīvesvietas. Nedaudz vēlāk mani palaida vaļā. Tūlīt devos uz pansionātu un par notikušo pastāstīju A.Puķei viņa par mani ir uzņēmusies tādu kā aizbildniecību. Es viņai esmu dēla vietā. Pats gan ar viņu vēlos tikai darba devēja un padotā attiecības. Taču šajā lietā viņa man bija konsultante.
Ar A.Puķi kopā gāju pie dakteres Vijas Vildavas.
Tās pašas dienas vakarā devos uz Jelgavas policijas pārvaldi, kur uzrakstīju iesniegumu par notikušo. Šeit man iedeva nosūtījumu uz tiesu medicīnas ekspertīzi. Nākamajā dienā man bija jābūt gan medicīniskajā ekspertīzē, gan arī pie kārtības policijas priekšnieka Zigmunda Jēgera. Es uz viņu paļāvos.
Kārtības policijas priekšnieks Zigmunds Jēgers Lieta ir safabricēta un nesaprotama
26. martā pie manis ieradās Angele Puķe, kas gandrīz aiz rokas veda Aivo Freibergu. Viņa, ievērojiet, tieši viņa, pastāstīja par to, ka A.Freibergu ir piekāvuši policisti. Visa saruna man likās savāda. Šī kundze man tikpat kā nemaz neļāva runāt ar pašu it kā cietušo. Arī uz jautājumiem atbildēt gribēja viņa. Man nācās A.Freibergu izsūtīt ārā, un tikai pēc tam, kad biju izrunājies ar Puķes kundzi, kādu jautājumu izdevās uzdot arī viņam.
Šāda situācija man ir neizprotama. Pansionāta direktora vietniece Aivo Freibergam nav nedz māte, nedz aizbildne, turklāt A.Freibergs ir pilngadīgs, rīcībspējīgs, pieaudzis vīrietis. Vai tiešām viņš pats nevar atbildēt uz jautājumiem? Parasti, ja kādam ir sūdzības, viņš negaida, kad citi viņa vietā visu izdarīs, bet pats aktīvi ķeras pie lietas, bet A.Freibergs darīja tikai to, ko Puķes kundze viņam lika.
No pansionāta saņēmu divus A.Freiberga raksturojumus abi pilnīgi pretēji. A.Puķe viņu raksturoja kā «eņģelīti bez spārniem», bet pansionāta direktore Astrīda Kroģere rakstīja, ka, «lai A.Freibergs izpildītu savus pienākumus, viņu visu laiku vajadzēja uzraudzīt. Pašam griba un iniciatīva ļoti maza. Janvārī pansionāta «C» korpusa iedzīvotāji sūdzējās, ka A.Freiberga istabā nāk draugi no Ozolniekiem, notiek dzeršanas, kas traucē pārējo iedzīvotāju mieru. Martā dzeršana turpinājās vairākas dienas un naktis, par ko kaimiņi vairākkārt izteica savus iebildumus».
Pēc trim mēnešiem, kurus A.Kroģere pazīst Aivo Freibergu, viņa puisi var raksturot kā «nenopietnu jaunu cilvēku, kas nevar vai negrib saprast to, ka viņš ir pilngadīgs un ka tikai pašam jāatbild par savu rīcību un savu dzīvi».
Z.Jēgers sacīja, ka raksturojums, ko policija saņēma no Astrīdas Kroģeres, esot daudz pamatotāks un objektīvāks, turklāt arī no juridiskās puses tam ir lielāks spēks. A.Puķes sniegtais raksturojums turpretī esot subjektīvs, un zem tā nav arī iestādes zīmoga. Līdz ar to tas zaudē vērtību.
Pēc saņemtās informācijas notika dienesta izmeklēšana, kurā konstatēts, ka policisti nav pārkāpuši savas pilnvaras. A.Freibergam pāris reižu pa sēžamvietu tika iesists tikai tādēl, ka viņš uzbruka policistam. Pēc Latvijas valsts likuma «Par policiju», lai atvairītu sitienu, policists ir tiesīgs izmantot steku. Pamatīgāk izskatot lietu, rodas priekšstats, ka A.Puķei ir kāda personīga ieinteresētība šajā lietā, jo patiesībā nekādas lietas nemaz nav. Liekas, ka A.Freibergs ir izmantots kādam slēptam mērķim.
Nedrīkst arī aizmirst, ka kaimiņi A.Freibergu raksturoja negatīvi. Viņš bieži dzerot, aizņemoties naudu, kuru vēlāk neatdod, huligāniski uzvedas un traucē kaimiņiem mieru. Arī 24. marta vēlā vakarā viņš dzērumā dauzījies pie kaimiņu durvīm un lūdzis iedot cigareti. Gandrīz izcēlies kautiņš. Un tieši par huligānisku uzvedību A.Freibergam tika piespriestas 15 diennaktis izolatorā.
Pansionāta «Zemgale» direktora vietniece Angele Puķe Aivo vienmēr saka patiesību
Aivo Freibergs kopš 1994. gada 1. decembra, kad viņu pieņēma darbā pansionātā «Zemgale», sevi ir parādījis kā labu darbinieku. Uzdotos darba pienākumus izpilda godprātīgi. Nav bijuši darba pienākumu pārkāpumi, kā arī sūdzību no iemītniekiem vai iedzīvotājiem. Pēc dabas viņš ir kluss, nosvērts un taisnīgs. Aivo Freibergs nekad nemelo. 25. martā Aivo man pastāstīja par policistu patvaļīgo un nežēlīgo rīcību. Kā cilvēkiem roka ceļas sist bārenim! Redzēju sitienu pēdas uz rokām un augšstilbiem. Tūlīt pat kopā ar viņu devos pie pansionāta ārstes Vijas Vildavas un arī uz Jelgavas policijas pārvaldi. Nākamajā dienā bijām arī pie kārtības policijas priekšnieka un tiesu medicīniskajā ekspertīzē. Tiesu medicīnas ekspertīzē mums slēdzienu neparādīja, tomēr es īpaši pajautāju, vai ir atrastas sitienu pēdas, un man atbildēja, ka esot gan nobrāzumi, gan arī pēdas no sitieniem ar iegarenu, rievotu priekšmetu. Es Aivo ieteicu griezties arī prokuratūrā.
Pansionāta «Zemgale» ārste Vija Vildava Melo acīs skatīdamies
Biju pirmā, kas A.Freibergu apskatīja medicīniski. Konstatēju, ka redzamas sitienu pēdas un ādas nobrāzumi uz labā apakšstilba. Pāris sitienu varēja būt no steka, taču nobrāzumu izcelsmi nevaru pateikt iespējams, viņš ir kritis.
Es viņam neticu. Aivo melo, acīs skatīdamies. Viņš ir izaudzis ar apziņu, ka par bāreni vienmēr kāds parūpēsies. Viņš ir «nesavākts», bieži iedzer un kļūst neaprēķināms. Daudzkārt dzirdēts, ka viņš aizņemas naudu un neatdod. Bieži uzvedas huligāniski.
Kāds pansionāta darbinieks, kas vēlas palikt anonīms Pansionātā virmo intrigas
Kopš Astrīda Kroģere pansionātā ir direktore, intrigas, kas šeit ir bijušas vienmēr, sit augstu vilni. A.Puķe dara visu, lai direktores darbu padarītu nepatīkamu. Atgadījums ar Aivo Freibergu ir bumerangs administrācijas nesaskaņās. A.Puķei vienmēr paticis presi izmantot saviem mērķiem.
Pansionāta palīgstrādnieks Arnis Švāns Dzer arī ikdienā
Aivo Freibergs dzer samērā daudz. Dzer arī darba laikā. Mēs ar viņu nekādi lielie draugi neesam vienkārši kolēģi. Aivo sacītajam drīzāk neticu, nekā ticu. Kādēļ tad mani viņi nesita?
Ozolnieku pagasta municipālās policijas priekšnieks Andris Joma Nelikumību nebija
24. martā policijas iecirknis saņēma pansionāta direktores ziņojumu, ka pansionātā izsists logs. Es, iecirkņa inspektors Vigo Briedis un kriminālpolicijas inspektors Juris Tambergs sākām strādāt ar šo lietu. Pansionātā noskaidrojām, ka 23. un 24. martā Aivo Freibergs ir lietojis alkoholu un ālējies līdz četriem rītā.
Uz aizdomu pamata policijas iecirknī nogādājām A.Freibergu un A.Švānu. Iecirknī katram atsevišķi uzdevām jautājumus par aizvadīto nakti. Savādi liekas, ka sākumā A.Freibergs apgalvoja, ka nedzerot, bet vēlāk pastāstīja, ka 23. martā izdzēris divus, bet 24. pusotra litra šņabja. Bija arī kāda kaimiņa iesniegums par to, ka A.Freibergs huligāniski uzvedas. Šo iesniegumu bija parakstījuši citi neapmierināti kaimiņi.
Kad sākām sastādīt protokolu par huligānismu, A.Freibergs to izrāva no rokām un ieķērās inspektoram žaketē. Lai palīdzētu kolēģim, es ar steku pāris reižu Freibergam iesitu pa dibenu. Pēc tam viņš mierīgi sēdēja un atbildēja uz jautājumiem.
Pēc izmeklēšanas A.Freibergs par huligānismu tika notiesāts uz 15 diennaktīm. Pārējās visas ir pasakas, ko apstiprina arī dienesta izmeklēšana.
P. S. Gada laikā šī ir jau otrā reize, kad redakcijas rīcībā nonāk informācija par policistu vardarbību Ozolniekos.
