Palielinoties transporta līdzekļu skaitam, ar katru gadu aug arī risks kļūt par cietušo vai pat vainīgo kādā ceļu satiksmes negadījumā.
Palielinoties transporta līdzekļu skaitam, ar katru gadu aug arī risks kļūt par cietušo vai pat vainīgo kādā ceļu satiksmes negadījumā. Tādos gadījumos jāzina, kā rīkoties, lai pēc tam nepaliktu zaudētājos. Ja mašīnai radušies nelieli bojājumi, ne vienmēr pareizākais ir vienoties ar otru šoferi un policiju par notikušo vispār neinformēt, jo nekad nevar zināt, vai transporta līdzeklim sadursmē nav nodarīti kādi neredzami bojājumi, vai remonta izmaksas būs lielākas nekā no avārijas vaininieka saņemtā “kompensācija”.
Autoskolā ikvienam jaunajam šoferim tiek iemācīts, kā jārīkojas pēc ceļu satiksmes negadījuma – tas diezgan skaidri ir izstāstīts Ceļu satiksmes noteikumos. Taču dzīvē nereti rodas situācijas, kad iegūtās zināšanas aizmirstas un sadursmē šoks liek rīkoties neadekvāti notikušajam. Tāpēc, kā uzsver speciālisti, galvenais ir saņemties un censties ar vēsu prātu izspriest, ko darīt, taču vispirms, ja notikušais ir nopietnāks par pāris skrambiņām uz bampera, jāpiezvana policijai.
Pats galvenais – palīdzēt cietušajam
Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, Jelgavā un rajonā palielinājies to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši cilvēki. Bieži vien, kā uzsver mediķi, avārijā iesaistītie nezina, ko darīt – palīdzēt cietušajam vai ne. Ir reizes, kad labi domāta palīdzība var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu, it sevišķi tādos gadījumos, kad cietušais iespiests automašīnā un viņam var būt traumēts mugurkauls.
Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai notikuma vietā jāierodas apmēram 15 minūšu laikā, taču gadās, ka mediķus nav iespējams izsaukt. Tad jācenšas apstādināt kādu garām braucošo, lūdzot sazvanīt operatīvos dienestus. Tiesa, likumi paredz arī iespēju pašam nogādāt cietušo uz tuvāko ārstniecības iestādi un pēc tam atgriezties avārijas vietā, taču tas ir riskanti – ne vienmēr izdosies atjaunot avārijas shēmu tādu, kāda tā bija, un tad var rasties dažādi pārpratumi.
Jābrīdina pārējie šoferi
Pēc avārijas obligāti jānorobežo notikuma vieta, izliekot avārijas trīsstūri un ieslēdzot avārijas gaismas. It sevišķi tas nepieciešams sliktāk apgaismotās ielās un uz šosejām. “Ziņas” vismaz dažas reizes gada laikā uz Jelgavas – Rīgas šosejas novērojušas avārijas, kurās notriekti gājēji, bet pārējie autovadītāji tumsas dēļ laikus nepamana ievainoto cilvēku, līdz ar to pastāv briesmas, ka kāds var viņu traumēt vēl vairāk. Šādos gadījumos noteikti vajadzētu trīsstūri vai kādu citu gaismu atstarojošo priekšmetu novietot netālu no cietušā, tā laikus brīdinot braucējus par viņu.
Lai gan likums atļauj pārvietot avārijā cietušos transporta līdzekļus, pirms tam gan liecinieku klātbūtnē fiksējot mašīnu atrašanās vietu, labāk to nedarīt, jo tā var pazaudēt patieso apstākļu atklāšanai nepieciešamās pēdas un faktus. Ikvienam šoferim jācenšas darīt visu, lai saglabātu negadījuma pēdas, turklāt uzreiz pēc nelaimes jāmēģina aptaujāt cilvēkus tuvumā, meklējot notikušā lieciniekus. Atrodot meklētos, noteikti jāfiksē viņu vārdi un adreses, lai vēlāk to varētu paziņot policijai.
Kā paātrināt lietas atrisināšanos?
Ja avārijā nav cietuši cilvēki un transporta līdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ aizliegts braukt, šoferi var vienoties un paši doties uz policiju. Pirms tam jāsastāda negadījuma shēma un vienam no avārijā iesaistītajiem jāuzņemas vaina. Tad nebūs aukstumā ilgu laiku jāgaida policijas ierašanās.
Tiesa, daži autovadītāji praktizē sarunāšanu – vainīgais samaksā otram kādu summu, kurai vajadzētu segt remonta izmaksas. Diemžēl dažos gadījumos “izlīdzējs” vēlāk nožēlo pārsteidzīgo rīcību, jo īstās remonta izmaksas pārsniedz saņemto naudas summu vai vēl ļaunāk – pēc laika automašīnai atklājas ģeometrijas izmaiņas vai vēl kādi slēpti defekti. Un tad jau par vēlu meklēt policijas palīdzību.
Par bojājumiem maksā vainīgā apdrošinātājs
Par ikvienu negadījumu, kas varētu būt par iemeslu, lai pieteiktu prasību par atlīdzības maksu, jāziņo savam apdrošinātājam, tas ir, firmai, kurā automašīnas īpašnieks vai lietotājs veicis obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA). Šādās reizēs nedrīkst veikt automašīnas remontu, pirms apdrošinātāja pārstāvis nav to apskatījis, tiesa, tas parasti notiek ļoti īsā laikā.
Cietušā auto radītos zaudējumus, kā arī ārstēšanās izmaksas sedz avārijā vainīgās personas apdrošinātājs. Ja transporta līdzeklis nav apdrošināts, zaudējumus un ārstējuma izmaksas segs Satiksmes birojs, vēlāk iztērēto summu tiesas ceļā piedzenot no vainīgā.
Savu automašīnu labāk neaizdot
Kā “Ziņām” pastāstīja Jelgavas Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Juris Auliņš, nereti problēmas rada fakts, ka transporta līdzekļa īpašnieks to bez dokumentāla apliecinājuma uztic citai personai. Ir gadījumi, kad kāds auto izraisa avāriju un šoferis aizbēg no notikuma vietas, taču mašīnas īpašnieks apgalvo, ka tajā dienā savu transporta līdzekli uzticējis citai personai. Vēl PSRS laikos nedrīkstēja savu spēkratu uzticēt kādam bez notariāli apstiprinātas pilnvaras, taču tagad tā vairs nav. Lai nebūtu ilgstoši jāskaidrojas ar likuma sargiem, labāk savu auto nevienam neaizdot, it sevišķi, ja nav pārliecības par paziņas brauktprasmi un apzinīgumu.
***
Avārijas Jelgavā un rajonā (līdz 10. februārim)
Jelgavā reģistrēts desmit ceļu satiksmes negadījumu, kuros cieta 17 cilvēku. Pērn šādā laika posmā reģistrētas četras avārijas, kurās cieta pieci cilvēki.
Jelgavas rajonā reģistrēts desmit ceļu satiksmes negadījumu, kuros bojā gāja trīs cilvēki, bet cieta vēl 11 cilvēku. Pērn šajā laika posmā reģistrētas deviņas avārijas, kurās cieta 14 cilvēku un neviens bojā negāja.
Jelgavā reģistrēti 107 ceļu satiksmes negadījumi bez cietušajiem. Pērn šajā pašā laika posmā reģistrēts 112 avāriju.
Jelgavas rajonā reģistrēti 56 ceļu satiksmes negadījumi bez cietušajiem. Pērn šajā pašā laika posmā reģistrētas 49 avārijas.
