Lai gan jaunie grozījumi Izglītības likumā saistīti ar vairākām problēmām un neskaidrībām, Jelgavas mazākumtautību skolas ir gatavas tos pildīt.
Lai gan jaunie grozījumi Izglītības likumā saistīti ar vairākām problēmām un neskaidrībām, Jelgavas mazākumtautību skolas ir gatavas tos pildīt.
Kaut gan vairākkārt notikušas protesta akcijas, skaidrs, ka ar nākamo mācību gadu mazākumtautību skolās, sākot no 10. klases, valsts valodā būs jāpasniedz ne mazāk kā 60 procentu mācību priekšmetu. To nosaka šonedēļ pieņemtie un Valsts prezidentes izsludinātie grozījumi Izglītības likumā.
Pasludinot likumu, Vaira Vīķe – Freiberga gan norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāuzņemas atbildība, lai, jaunās normas izmantojot praksē, neciestu mācību pedagoģiskā kvalitāte.
Kā grozījumi likumā ietekmēs arī mazākumtautību pamatskolu dzīvi, “Ziņas” centās noskaidrot Jelgavas 2. pamatskolā, kas reformai gatavojusies savlaicīgi – realizējot pašu izstrādāto bilingvālās izglītības programmas modeli.
Skolas direktore Ludmila Gineite, viņas vietniece mācību darbā Valentīna Ļebedeva un vietniece audzināšanas darbā Jeļena Stepanova ir vienisprātis: izglītības reforma ir plānota un jāpilda; ir skaidra, taču dzīvē tā būtu jāievieš pakāpeniski – pārdomāti un bez steigas. Vienlaicīgi skolas izglītības speciālisti izsaka nožēlu par šā jautājuma politizēšanu, bērnu “uzvilkšanu” un iesaistīšanu politiskajās spēlēs.
Jelgavas 2. pamatskolā bilingvāli priekšmetus apgūst jau piekto gadu. Papildus noteiktajam mācības divās valodās notiek visos mācību priekšmetos visās pamatskolas klasēs, taču pedagogi uzskata, ka mācību priekšmetu apgūšana divās valodās un pašreizējie grozījumi Izglītības likumā tomēr zināmā mērā ietekmē un ietekmēs izglītības kvalitāti krievu bērniem.
“Esam rūpīgi gatavojušies plānotajai izglītības reformai. Tomēr jūtam, ka skolēnu izglītības līmenis jau tagad krītas. Viens no iemesliem varētu būt mācību priekšmeta pasniegšana divās valodās, kas tomēr bremzē mācību procesu. Aizvien vairāk ir bērnu ar vājām zināšanām. Skaidrs, ka šie skolēni diezin vai plāno turpināt mācības vidusskolā, taču iespējams, ka no mācībām vidusskolā atteiksies arī tie, kuriem zināšanas ir viduvējas. Ieviešot reformu, noteikti būtu jāņem vērā katras klases zināšanu līmenis – proporcionāli tam arī vajadzētu noteikt latviskās daļas apjomu mācību stundās. Skolā ir liela bērnu grupa, kas latviešu valodu pārzina ļoti labi. Daudzi no devītās klases beidzējiem veiksmīgi turpina skoloties latviešu mācību iestādēs, par ko mums ir liels prieks. Paši skolēni sarunās atzīst, ka grūtības ir, jo īpaši pirmajā mācību pusgadā, taču ar laiku tās izzūd. Pirms diviem gadiem uz latviešu skolām aizgāja vesela klase. Tā bija viņu un vecāku izvēle, un izvēles tiesībām jāpastāv, jo katrā skolā ir bērni, kuriem mācības dzimtajā valodā sagādā grūtības.
Par nedaudz absurdu jāuzskata situācija, kad krievu auditorijas (klases) priekšā krievu tautības skolotājs stāsta, piemēram, dabas mācību, kur nepieciešama tēlaina, emocionāla valoda. Ir mācību priekšmeti, kas tomēr vieglāk uztverami dzimtajā valodā. Lai cik tas būtu dīvaini, dabas zinības, kas gulst fizikas, ķīmijas un bioloģijas pamatā, mūsu skolā ir viens no nemīlamākajiem priekšmetiem. Varbūt IZM vairāk vajadzētu pievērsties latviešu valodas un literatūras priekšmetu vēl plašākai apmācībai pamatskolās?
Un tomēr esam pārliecināti, ka ieviestā bilingvālā apmācības sistēma nesīs augļus un tagadējiem 1. līdz 5. klašu skolēniem pāreja uz mācībām latviešu valodā nekādas problēmas nesagādās. Citādi var būt ar vecāko klašu skolēniem, kas latviešu valodu nepārzina pietiekamā līmenī, lai tajā apgūtu, piemēram, ģeometriju, fiziku un ķīmiju. Šajā gadījumā būs nepieciešami privātskolotāji, kas, kā zināms, prasa no ģimenes papildu izdevumus. To, kā bērni spēs mācīties valsts valodā, lielā mērā nosaka latviešu valodas skolotāja profesionalitāte.
Daudzos rodas iespaids, ka reforma tiek uzspiesta, un tas bērnos izraisa dabīgu pretreakciju.
Vēl viena lieta, par ko būtu jādomā, – vai pašlaik mākslīgi netiek izprovocēts etniskais konflikts, kas, kā zināms, jauniešu vidū līdz šim nav pastāvējis, kā arī tas, vai negatīvi netiks ietekmēta skolēnu, jauniešu lojalitāte pret Latvijas valsti, viņu dzimteni.”
Saruna ar devītās klases skolēniem atklāja, ka daudzus uztrauc eksakto priekšmetu apgūšana latviešu valodā. Viņuprāt, būtiski cietīs izglītības kvalitāte, mācoties fiziku, ķīmiju, ģeometriju. Devītklasnieku domas dalījās par to, kam pasniegt mācību priekšmetus valsts valodā: vai viņi labāk grib redzēt skolotāju, kuram dzimtā ir latviešu vai krievu valoda. Skolēni bija vienisprātis – ir jābūt iespējai neskaidrības stundās precizēt viņu dzimtajā – krievu valodā.
Jelgavas 5. vidusskolas direktore Liene Plota “Ziņām” apliecina, ka izglītības reformai skola un skolēni gatavojas rūpīgi, taču joprojām Izglītības likuma grozījumos ir vairāki neskaidri jautājumi.
“Joprojām nav skaidrs mehānisms, kā notiks pāriešana uz mācībām latviešu valodā. Mēs zinām mācību priekšmetu attiecības procentuāli, taču, kā to nodrošināt, nav skaidrs, jo, rēķinot matemātiski, nevar strikti nodalīt 40 un 60 procentu līdzīgi. Tā kā 40 procentos ietilpst arī skolēnu dzimtā valoda, literatūra un svešvalodas, tad klāt nāk tikai viens vai divi priekšmeti, kurus skola var izvēlēties pasniegt mazākumtautību valodā.
Protams, uztrauc eksaktie priekšmeti, kuros ir specifiska terminoloģija. Nenoliedzami, stundās būs nepieciešama dzimtās valodas palīdzība.
Paredzu, ka problēmas sagādās arī kadru jautājums. Skolā ir ļoti labi speciālisti, pedagogi, kas sagatavojuši daudzus mācību olimpiešus. Skolotāji ir gatavi un gatavojas pārejai uz mācībām valsts valodā, taču ir jādomā, vai pietiekami augsta būs izglītības kvalitāte un vai pedagogi nebūs spiesti aiziet no darba.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza savukārt izsaka pateicību mācību iestādēm, kas savlaicīgi un mērķtiecīgi gatavojušās jau 1999. gadā paredzētajai pārejai uz mācībām valsts valodā.
“Darāmā ir daudz. Paši tuvākie darbi saistīti ar skolu mācību programmu pārstrādi, iesniegšanu licencēšanai. Katrai mācību iestādei skaidri jādefinē, kādus priekšmetus tā piedāvās apgūt valsts valodā. Nopietni jāizvērtē, kā organizēt skolas darbu, lai skolēns būtu spējīgs veiksmīgi konkurēt, stājoties augstākajās mācību iestādēs, darba tirgū.
Svarīgs uzdevums ir skolu nodrošināt ar nepieciešamo mācību, metodisko un izziņas literatūru. Šie jautājumi skolām jāizanalizē un jārisina sadarbībā ar pašvaldību. Joprojām mācību iestāžu vadībai un pedagogiem ar skolēniem un viņu vecākiem jāturpina skaidrojošais un informējošais darbs, jo līdz šim arī vecākiem nav pilnīgas izpratnes par valstī notiekošajiem procesiem.
No eksakto priekšmetu mācīšanās valsts valodā nav jābaidās, jo Izglītības likums neaizliedz mācību stundās lietot dzimto valodu. Taču jārēķinās, ka skolēniem ir un būs jāzina mācību priekšmeta termini valsts valodā.
Nav uztraukumam pamata arī skolotājiem, kuru latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai savu mācību priekšmetu pasniegtu valsts valodā. Viņi varēs turpināt strādāt pamatskolā, realizējot bilingvālās izglītības programmu.
Droši var teikt, ka Jelgavas skolas ir gatavojušās un ir gatavas pildīt Izglītības likuma grozījumus.
Citi vārdi sakāmi par neseno protesta akciju, kur vairākos plašsaziņas līdzekļos tika izcelta arī Jelgavas 5. vidusskola un skolēni. Par ļoti nekorektu uzskatu politikā iesaistīto pieaugušo un atsevišķu grupējumu rīcību, bērnu aizsegā realizējot savas politiskās intereses. Ļoti žēl, ka daļa sabiedrības tomēr tic, ka valsts likumus var nepildīt.
