Tuvojoties 1. maijam, lauksaimnieki arvien satrauktāk skaita un pārskaita to, kas viņiem jau ir, gan to, uz ko cer.
Tuvojoties 1. maijam, lauksaimnieki arvien satrauktāk skaita un pārskaita to, kas viņiem jau ir, gan to, uz ko cer.
Tieši lauksaimniecības nozarei ir visvairāk darba, lai sagatavotos iestājai ES.
Visvairāk no ES saņems ražotāji
Zemkopības ministrija (ZM) aprēķinājusi, ka ES vienotie platībmaksājumi par katru lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru būs aptuveni 20 eiro jeb 13,20 latu. Un paredz, ka šos maksājumus saņems zemes apsaimniekotāji, kas to uztur lauksaimnieciskā kārtībā, tas ir, vismaz reizi gadā nopļauj un novāc.
ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma norāda, ka lielākie ES līdzekļi tiks lauciniekiem, kas uz šīs zemes ražos produkciju, ievērojami mazāk naudas būs tiem, kas tikai uzturēs savu zemi kārtībā. Lauku ražotājiem paredzēts arī papildu atbalsts, to saņems gan graudkopībā, gan lopkopībā specializējušies saimnieki.
Zināšanai: Latvijā vienotais platībmaksājums – 20 eiro par hektāru – ir vismazākais. Iemesls vienkāršs – Latvijas zemnieki savulaik paziņojuši, ka mūsu laukos labības ražība bijusi zemāka nekā kaimiņiem. Bet atbalsts tika aprēķināts pēc uzrādītās ražības pret lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Latvijai tas ir par 59% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar ražību 2,5 tonnas no hektāra.
Latvijai maz derīgas zemes
ZM lūgusi Eiropas Komisiju par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem apvidiem atzīt 76 procentus Latvijas zemju.
Piena ražots mazāk, gaļas – vairāk
Pērn saražots 785 700 tonnu piena, par 3,4 procentiem mazāk nekā 2002. gadā. Tas tāpēc, ka pērn par 10 procentiem samazinājies govju skaits iedzīvotāju saimniecībās. Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās, ja govju skaits nemainās, piena būs izslaukts par 4,3 procentiem vairāk. Vidējais izslaukums valstī pērn bijis 4261 kg, bet zemnieku saimniecībās – 4397 kg.
Kazas pērn bijušas par 16,3 procentiem ražīgākas nekā gadu iepriekš, palielinājies arī to skaits.
Gaļas ražošana valstī kopumā 2003. gadā palielinājusies par 14,3 procentiem, un saražots 105 400 tonnu. Turklāt valstī gan liellopu, gan cūku skaits ir sarucis. Tātad šā produkta ražošanas palielinājums panākts arī uz ganāmpulka samazinājuma rēķina, jo par 24,3 procentiem lielāks bijis nokauto liellopu skaits un par 32 procentiem vairāk nekā iepriekš saražota gaļa.
Bites slikti ziemojušas
Pēc iepriekšējās aukstās ziemas par 15,3 procentiem samazinājies bišu saimju skaits. Līdz ar to par 27,3 procentiem mazāk iegūts medus.
Vistas čakli dējušas
Olu ražošana saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, lai gan par 12,2 procentiem samazinājies dējējvistu skaits. Toties atlikušās vistas kļuvušas par 20 procentiem dējīgākas.
