Pagājušās nedēļas sākumā tērpusies sērās, lai pieminētu metropolitēnā notikušā sprādziena upuru piemiņu, Maskava jau sestdienas vakarā piedzīvoja jaunu traģēdiju: sabruka iecienītās ūdens atrakciju vietas – Transvālparka – kupols.
Pagājušās nedēļas sākumā tērpusies sērās, lai pieminētu metropolitēnā notikušā sprādziena upuru piemiņu, Maskava jau sestdienas vakarā piedzīvoja jaunu traģēdiju: sabruka iecienītās ūdens atrakciju vietas – Transvālparka – kupols. Tieši virs bērnu baseina. Katastrofa prasīja vismaz 28 dzīvības, ap 100 ievainoto.
Tūdaļ pēc nogruvuma četras cietušās meitenes, kurām brīnumainā kārtā bija izdevies paglābties no gruvešiem, 20 grādu salā ģērbušās vienīgi peldkostīmos, mēģināja izlūgties milicijas dežurantam atļauju ielaist viņas ģērbtuvē. Meitenes bija tikko kā iznākušas no baseina un devušās uz garderobi, kad pēkšņi atskanējusi dārdoņa, nodzisusi gaisma un viņas puskailas izskrējušas laukā, pa ceļam paķerdamas kādas sievietes vienu bērnu. Diemžēl māte un otrs mazulis palicis drupās…
Saprotams, ka tagad tiek meklēti vainīgie. Taču izmeklēšanu apgrūtina apstāklis, ka šī ir pirmā tāda rakstura un mēroga tehnogēna avārija, un precedentu trūkums izmeklēšanas gaitu un rezultātus padara neprognozējamus. Tiesa, jau tagad izteikti viedokļi, ka ēka sabrukusi tādēļ, ka pārkāpti tās ekspluatācijas noteikumi.
Pēc inerces pirmie tiek vainoti arhitekti. Vērienīgo kompleksu projektējusi Maskavā slavena firma “Sergejs Kiseļevs un partneri”, kas specializējusies elitāru dzīvojamo ēku izstrādē. Tieši šī firma projektējusi arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina rezidenci Kremlī, modernas būves vairākām ārvalstu pārstāvniecībām (“Daimler Chrysler”, “Credit Swiss”, “Subaru”). Akvaparks tātad nebija firmas “pirmais kāpiens ar pīpi uz jumta”, un tomēr tieši jumts sagāzās.
Nākamie aizdomās turēti, protams, ir celtnieki un objekta pasūtītāji. Viņi Maskavā patiešām dievina “ietaupīt” gan uz darbaspēka rēķina, piesaistot būvdarbos lētos viesstrādniekus no Moldāvijas un Uzbekijas, gan uz celtniecības materiālu rēķina. Taču šajā gadījumā darbus bija veikuši Maskavas būvniecības tirgū par elitārākajiem uzskatītie turku celtnieki, tādējādi traģēdijas izmeklētāji uzskata gandrīz par neiespējamu apvainot celtniekus profesionālajā analfabētismā.
Savukārt par ūdens atrakciju parka īpašniekiem zināms, ka viņi pērn saskārušies ar smagām finanšu problēmām, konkrēti, bija palikuši parādā lielas summas turku celtniekiem, tādēļ objekts novembrī ticis pārdots mašīneļļu kompānijai “Terra Oil”, kas norēķinājās ar celtniekiem un vienojās par parāda restrukturizēšanu.
Kas attiecas uz būvmateriālu kvalitāti, tad, piemēram, par betonu iespējams sacīt to pašu, ko par benzīnu: to var šķaidīt (lai būtu vairāk, taču – mazāk izturīgs). Tādēļ vistuvākajā laikā tiks veikta Transvālparka betona ekspertīze. Taču diezin vai tiks atklāti būtiski pārkāpumi: pat “haltūristi” nav idioti, jo ir kaut kas viens “šķaidītu” betonu iestrādāt, teiksim, tilta “pēdā” (nu kalpos tilts par gadiņiem 20 mazāk), un kaut kas pavisam cits – lielu laidu pārsedzēs jumta kupolā.
Avārijas sakarā jāatceras kaut kas cits. Kad Maskavas mērs Jurijs Lužkovs 2002. gadā izsludināja akvaparku būvniecības programmu, paredzot šādas atrakcijas katrā pilsētas apgabalā, arhitekti saskārās ar normatīvo dokumentu trūkumu līdzīgām būvēm. Tiesa, eksistē Rietumu normatīvi, taču, ja tie paredz, piemēram, 16 ventilāciju iekārtu, tad tām visām arī jāstrādā. Ja kaut viena iziet no ierindas, parka ekspluatācija jāaptur, kamēr tā tiek salabota. Šajā sakarā speciālisti gandrīz droši prognozē, ka izmeklēšanā tiks konstatēti kompleksa ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi, bet juridiski visi paliks “balti”. Un tad var gadīties, ka par 28 bojā gājušajiem vainu uzvels cilvēkam, kas apņēmies uzraudzīt ventilatorus.
