Februāra sākumā Jelgavā jau septīto reizi LLU Lauku inženieru fakultātē tikās Mazās hidroenerģētikas asociācija.
Februāra sākumā Jelgavā jau septīto reizi LLU Lauku inženieru fakultātē tikās Mazās hidroenerģētikas asociācija. Mani kolēģi daudz rakstījuši gan par mazo HES devumu valsts energoapgādē, gan arī par to ietekmi uz dabu.
Mazo hidroelektrostaciju (HES) izbūvi nosacīti var iedalīt divos posmos. Pirmajā posmā, deviņdesmito gadu sākumā atgūstot privātīpašumus, tika atjaunotas un rekonstruētas vecās ūdensdzirnavas. Savukārt nākamais mazo HES straujas būvniecības posms sākās ar Enerģētikas likuma izstrādāšanu un pieņemšanu 1998. gadā. Tas noslēdzās līdz ar Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu 2002. gadā par upēm un upju posmiem, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus šķēršļus.
Asociācijas sēdē bija paredzēts uzstāties Latvijas attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta direktoram Valdim Krēgeram. Tikai pēc dažām stundām sapulcējušies uzzināja, ka departaments ir likvidēts un Krēgera kungs nevarēs ierasties. “Ziņas” tomēr vēlējās noskaidrot, kādas nākotnes perspektīvas Eiropas Savienībā ir mazajām hidroelektrostacijām. Piedāvājam V.Krēgera viedokli.
ES viens no galvenajiem jautājumiem, kas saistīts ar enerģijas ražošanu, ir par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tātad tas pilnībā attiecas arī uz mazajām hidroelektrostacijām. Šādā nozīmē ES stimulē un atbalsta to tīkla paplašināšanos. Otra šā jautājuma puse saistīta ar dabas aizsardzību, jo uz upju dabisko attīstību vislielāko ietekmi atstāj mākslīgi ierīkotās ūdenskrātuves un to izmantošanas režīms. Aizsprosti pārtrauc upes vienoto tecējumu, samazina sugu daudzveidību, ūdenskrātuvē upes ūdeņu organismus nomaina ezeriem raksturīgās sugas. Turklāt regulējamās ūdenstilpēs mainīgās līmeņa svārstības ietekmē piekrastes augus un dzīvniekus.
Latvija, stājoties ES, ir parakstījusi dokumentus, kas noteic, ka atjaunojamo energoresursu daudzumam valsts kopējā patērētās enerģijas bilancē jābūt vismaz 49,3 procentu apmērā. Uz kopējā Eiropas fona šajā jomā mēs nemaz tik slikti neizskatāmies, jo atjaunojamo energoresursu daudzums kopējā bilancē pašlaik ir tuvu 43 procentiem. Tomēr ir viens liels “BET”. Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā strauji palielinās vismaz par desmit procentiem gadā. Tas nozīmē, ka katru gadu mums “jāpieaudzē” atjaunojamie energoresursi vismaz par pieciem procentiem.
Kopējā ES enerģētikas politika pašlaik ir vērsta uz nelielām elektrības ražotnēm, ieskaitot mazos HES. Šajā gadījumā samazinās arī ietekme uz dabu.
Pašlaik ar Ministru kabineta noteikumiem ir pieņemts Vides ministrijas sagatavotais to upju saraksts, uz kurām nav pieļaujama mazo hidroelektrostaciju būvniecība. Faktiski tas neļauj mazās HES būvēt ne uz vienas. Cik zinu, to apstiprināja brīdī, kad valdībā pārsvarā bija “zaļo” lobijs. Noteikumu pieņemšanā piedalījos kabineta sēdē, un tikai manas iebildes novērsa vēl lielāku kļūdu, ka uz upēm nevarētu būvēt aizsprostus nedz atpūtas ūdenstilpnēm, nedz graudu malšanai.
Domāju, ka nākamajām valdībām, ņemot vērā ES enerģētikas politiku, šis saraksts krietni vien būs jāparevidē. Neticu arī, ka pašreiz nebūtu iemesla uztraukties jau uzbūvēto mazo HES īpašniekiem. Viņiem tās neviens neliks nojaukt vai atņemt pašreizējos elektroenerģijas iepirkšanas tarifus. Kopumā iepērkamās elektroenerģijas tarifu problēmai ir vairāki slāņi. Pirmkārt, pats tarifs pēc būtības ir mainīgs lielums. Līdz ar to likumdošanā noteiktā atjaunojamo energoresursu piesaiste pie pašreizējā tarifa bija nepareiza. Skaidrs taču, ka, piemēram, mainoties energonesēju cenām vai nodokļiem, mainīsies arī pats elektroenerģijas tarifs. Savukārt atjaunojamo energoresursu cena, ieskaitot ūdens cenu, paliek nemainīga. Uzskatu, ka šī piesaiste ir pamatos nepareiza un to apzināti veicināja noteikti lobiji. Normāli visā pasaulē atjaunojamo energoresursu izmantošanu sekmē ar pavisam citiem paņēmieniem. Parasti tās ir fiksētas piemaksas. Savā laikā mūsu departaments ieteica tieši šādu principu. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad elektrības cena no janvāra ir paaugstinājusies par 14 procentiem.
Kaut gan jāteic, ka kopējā iepērkamās elektroenerģijas bilancē mazajām HES ir maza nozīme. Daudz vairāk tas attiecas un elektroenerģiju, kuru iepērk no vēja ģeneratoriem un koģenerācijas stacijām. Piemēram, “Latvenergo” līdz pat pēdējam laikam iepirka elekroenerģiju, kuru ražoja “Liepājas siltuma” koģenerācijas stacija. Viņi paši bija tās īpašnieki. Par to neviens īpaši skaļi nerunāja, bet ar pirkstu rādīja uz mazajām hidroelektrostacijām, kas bija izvēlētas par “peramajiem zēniem”.
***
Mazo HES skaits Lielupes baseinā
(2003. gada 1. janvārī)
Dobeles rajons
Bērzes dzirnavu HES (Bērze),
Dobeles HES (Bērze),
Bikstu – Paleju HES (Bērze),
Gulbīšu HES (Svēte),
Kroņauces HES (Auce),
Annenieku HES (Bērze) Lielupes b.
Jelgavas rajons
Lielberķenes dzirnavu HES (Svēte),
Lejaskroģeru (Viduskroģeru) HES (Platone),
Ziedleju HES (Platone),
Mūrmuižas HES (Svēte),
Bauskas rajons
Rundāles HES (Īslīce),
Grienvaldes HES (Iecava).
