Kārtējo reizi Latvijā tiek izspēlēts gaišo un tumšo spēku (latviešu kopienai) jeb nacionālistiskās varas un minoritāšu (krievvalodīgajai kopienai) scenārijs. Mūsuprāt, ir svarīgi šajā situācijā meklēt problēmas dziļākās saknes.
Kārtējo reizi Latvijā tiek izspēlēts gaišo un tumšo spēku (latviešu kopienai) jeb nacionālistiskās varas un minoritāšu (krievvalodīgajai kopienai) scenārijs. Mūsuprāt, ir svarīgi šajā situācijā meklēt problēmas dziļākās saknes.
Baltijā un īpaši Latvijā kā tās politiski jutīgākajā daļā pašlaik norisinās Rietumu un Austrumu varas struktūru politiska “diņģēšanās” un pozīciju noskaidrošana pirms teritorijas nodošanas Rietumu administrācijas pārraudzībā šā gada maijā.
Kā domā reformas pretinieki
Ziņas par gaidāmo reformu izskanēja jau pirms četriem gadiem. Tādēļ pašreizējie protesti rosina secināt, ka tie tiek organizēti tieši šim brīdim, nevis vērsti pret reformu principā. Uz to norāda arī Krievijas Domes ieinteresētība minētajās norisēs. Pašreizējās aktivitātes vismaz daļēji izriet no Krievijā gaidāmo prezidenta vēlēšanu kampaņas. Reformas pretinieki pašlaik ir ierocis Austrumu struktūru rokās, kas vairo šovinistisko spēku politisko kapitālu gan Latvijā, gan Krievijā.
Ko domā reformas aizstāvji
Reformas aizstāvju būtiskākais mērķis ir konsolidēt latviešus, kas pagaidām vēl veido pilsoņu vairākumu, valdības atbalstam, kā arī paaugstināt valdošo politisko spēku reitingu. Tas tiek veikts, izmantojot gan plašsaziņas līdzekļus, gan atsevišķas valsts varai lojālas sabiedriskas organizācijas. Latviešu valodas mācīšana ir izdevīga Rietumu struktūrām, kas ieinteresētas šeit izveidot bilingvālu sabiedrību, kurā, lai mazinātu dažādu konfliktu iespējas, nonivelējot vēsturiskās un tautiskās piederības apziņu, saplūstu latviešu un krievvalodīgās kopiena. Tā vārdā tiek pieprasīts piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem, mīkstināt valodas prasības.
Jautājuma būtība
Nav iespējams valodu iegrožot proporcionālās attiecībās. Pieejot tam principiāli, jāatzīst, ka reforma dod triecienu krievvalodīgās kopienas “uzvarētāju” pašapziņai, vienlaikus radot papildu argumentus dažādu šovinistisku grupu aktīvistiem. Tomēr pats valodas mācīšanas fakts reizē nozīmē arī papildu privilēģijas cittautiešu skolām. Valodas apmācība dod papildu iespējas darbam un augstākajai izglītībai Latvijā, atvieglo Latvijas pilsonības iegūšanu. Turklāt tas notiek par valsts budžeta līdzekļiem.
Tātad būtībā reformas virziens nostiprina Maskavas iespējas izmantot šeit mītošo padomju kopienu savu interešu lobēšanai gan Latvijas, gan daļēji ES iekšpolitikā.
Iespējamais risinājums
Neskaidrības šajā jautājumā izriet no nesakārtotā pēcokupācijas mantojuma. Principiāli atšķirtos mūsdienu situācija pilsonības, valodas un izglītības jomā, ja atbilstoši starptautisko tiesību principiem būtu notikusi Latvijas Republikas tiesiska atjaunošana, nevis daļēja pirms 1940. gada eksistējušo normatīvo aktu iekļaušana LPSR tiesību normās, kā arī tiktu veicināta okupācijas laikā iebraukušo personu un viņu pēcteču repatriācija. Pastāvot minētajam lietu izkārtojumam, valsts finansētajās izglītības iestādēs mācību valoda būtu tikai valsts valoda, neliekot šķēršļus minoritāšu privātskolu un fakultatīvo programmu izveidei.
Pašreizējā lietu izkārtojumā lietderīgāk būtu līdzekļus, kas tiek un tiks izmantoti latviešu valodas apmācībai cittautu skolās, piešķirt izglītības kvalitātes celšanai latviešu mācībvalodas skolās, jaunu skolu dibināšanā Latgales pagastos, kur nav iespējams iegūt izglītību latviešu valodā. Daļu šo līdzekļu nepieciešams ieguldīt nacionālās kultūras attīstībā, atstājot latviešu valodas apguvi cittautu skolās pašu cittautiešu ziņā. Tas mazinātu uz Krieviju orientētu grupu ieplūšanu pilsonībā. Ar likumu nepieciešams noteikt valsts valodas lietošanu vienīgi pamata un vidusskolās kā lietvedības valodu. Augstākajās mācību, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmējdarbībā, reglamentēšana nepieciešama apjomā, lai pilnībā tiktu nodrošinātas pilsoņu tiesības savas valsts teritorijā brīvi sazināties valsts valodā.
Aicinām visus saglabāt līdzsvarotu viedokli un neiesaistīties minēto varas struktūru spēlēs.
Aksels Kaimiņš, Latvijas Aizsargu organizācija Guntis Diļevs, jaunatnes organizācija “Klubs 415” Jānis Sils, apvienība “Nē ES”
