12. februārī stājies spēkā Saeimas 29. janvārī pieņemtais Eiroparlamenta vēlēšanu likums.
12. februārī stājies spēkā Saeimas 29. janvārī pieņemtais Eiroparlamenta vēlēšanu likums.
Likums paredz: Eiroparlamenta vēlēšanās atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām varēs kandidēt arī bijušie PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā Eiroparlamenta vēlēšanu likumu, atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu izvērtēt vēlreiz likumprojekta sākotnējo redakciju, kas paredz, ka Eiroparlamenta vēlēšanās par deputāta kandidātu nevar pieteikt tikai personu, kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta vai kura Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī un tai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.
Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt varēs vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas uzturas Latvijā, bet balsot – jau 18 gadu veci pilsoņi. Ja ES pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis, Eiroparlamenta vēlēšanās vēlēsies balsot Latvijā, viņam personiski vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienu pirms vēlēšanām būs jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegums un jāapņemas neizmantot savas balsstiesības citā ES dalībvalstī.
Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiroparlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu.
Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijas Republika būs viens vēlēšanu apgabals.
Kandidātu sarakstus Eiroparlamenta vēlēšanām pieņems no Latvijā reģistrēta politiskā organizācija (partija) vai to apvienība.
Tos varēs iesniegt no 80. dienas līdz 65. dienai pirms vēlēšanu dienas. Sarakstā pieteikto pretendentu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu. Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā.
Deputātu kandidātu sarakstā obligāti būs jānorāda ziņas par pretendenta pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, kā arī jāmin, kādas izglītības iestādes viņš ir beidzis – kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā.
Deputāta kandidātam arī būs jānorāda, vai viņš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, vai pēc 1991. gada 13. janvāra viņš ir vai nav darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Ja pretendents vēlas, viņš varēs sniegt informāciju arī par amatiem, kurus viņš ieņem biedrībās, arodbiedrībās, politiskajās, reliģiskajās un citās sabiedriskajās organizācijās, ziņas par savu ģimenes stāvokli, latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējumu.
CVK reģistrēs tikai tos kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji būs iemaksājuši CVK depozītā 1000 latu drošības naudu. Šī nauda tiks atmaksāta, ja no saraksta Eiroparlamentā būs ievēlēts vismaz viens deputāts, bet pārējā drošības nauda tiks iemaksāta valsts budžetā.
Likums paredz, ka Eiroparlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados jūnija otrajā sestdienā no plkst.7 rītā līdz plkst.10 vakarā pēc Latvijas laika.
Vēlētājs balsos tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Slimnieki un apcietinātie varēs balsot atrašanās vietā. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī, viņš drīkstēs nobalsot iepriekš, trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas ierodoties vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā ir reģistrēts. Latvijas pilsoņi, kas uzturas ārvalstīs, vēlēšanās varēs piedalīties, balsojot pa pastu.
