Vecuma pensija Eiropā ir viens no galvenajiem pilsoņa sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam pensionāram mēnesī.
Vecuma pensija Eiropā ir viens no galvenajiem pilsoņa sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam pensionāram mēnesī. Salīdzinājumam: Latvijā pensionārs saņem vidēji 58 latus, kad iedzīvotāja iztikas minimums ir 87 lati. Atšķirību nav tik daudz vecuma pensijas lielumā kā pensiju sistēmas struktūrā.
Valsts noteiktā vecuma pensija (par nostrādātajiem gadiem) balstās uz solidaritātes principu – iedzīvotāju maksājumi vecuma pensijām tiek izlietoti, lai izmaksātu vecuma pensijas pašreizējai pensionāru paaudzei. Vecuma pensija ES valstīs nav vienīgais pensijas avots. Otrs veids ir valsts fondēto pensiju shēmas, kurās pensijas tiek uzkrātas kā ilgtermiņa ieguldījumi, un trešais – brīvprātīgās iemaksas privātajos pensiju fondos.
Latvijas pensiju sistēma ir optimālākais pensionāru sociālās aizsardzības modelis, jo tā apvieno visus trīs veidus. Tieši visu trīs veidu jeb līmeņu paralēla pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, izlīdzinot demogrāfiskos, finanšu riskus, kas piemīt katram līmenim. Latvijā strādājošie iemaksas pašlaik var veikt visos trijos līmeņos, bet pašreizējie pensionāri izmaksas saņem tikai no pirmā avota (tāpēc Latvijas pensionārs atšķirībā no laikabiedriem ES valstīs nevar atļauties ceļot uz ārzemēm). Jāsecina, ka Latvijā ir progresīvākais pensiju sistēmas modelis, kura atdevi varētu sagaidīt tikai ar laiku.
Katrā valstī sava pensiju sistēma
Katrai ES dalībvalstij ir tiesības pašai noteikt pensionēšanās vecumu, pensijas lielumu, kā arī pensijas aprēķināšanas nosacījumus un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Ja Latvija iestāsies ES, spēkā būs 1995. gadā pieņemtais likums “Par valsts pensijām”, 1998. gada likums “Par privātajiem pensiju fondiem”, kā arī 2001. gadā pieņemtais “Valsts fondēto pensiju likums”.
Pensija ceļo līdzi pensionāram
Ja darba ņēmējs ir strādājis vairākās dalībvalstīs, viņa pensiju aprēķina, summējot visās valstīs nostrādātos apdrošināšanas periodus.
Eiropas Kopienas likumi garantē arī to, ka vecuma pensiju var saņemt neatkarīgi no tā, vai migrantu strādnieks paliek dzīvot ES vai aizbrauc no tās.
Katrai valstij vēl ir īpašas pensijas piemaksas, kuras maksā tikai tad, ja pensionārs dzīvo šai valstī. Visizplatītākās ir piemaksas pie pensijas vecākiem ļaudīm (piemēram, virs 80 gadiem Beļģijā). Zviedrijā papildus maksā municipālo mājsaimniecības piemaksu 80% apmērā no īres maksas, Somijā – piemaksu par nespēju, Itālijā – pilsoņiem bez iekrājumiem. Ir citas vietēja rakstura priekšrocības – par braukšanu autobusā un vilcienā nav jāmaksā. Īrijā, Portugālē ir Ziemassvētku piemaksa un četrpadsmitā pensija jūlijā.
Vai pēc iestāšanās ES pensijas būs lielākas?
No teiktā izriet, ka katrā valstī ir sava pensiju sistēma un ka iestāšanās ES to tieši neietekmē. Tomēr nepareizs būtu secinājums, ka tāpēc pensijas nepalielināsies. Iestāšanās ES netieši palielinās arī pensijas: valstij attīstoties straujāk, palielināsies algas, tātad palielināsies arī sociālās iemaksas, kas ļaus palielināt valsts garantēto vecuma pensiju.
Pirmkārt, Latvija no 2002.gada rudens indeksē pensijas atkarībā no vidējās algas lieluma. Sākumā tikai tās pensijas, kuru lielums nepārsniedz 90 latu (un tādi ir 95 procenti no 498 tūkstošiem vecuma pensionāru). Otrkārt, palielinoties pirmās nepieciešamības preču cenām, pēc indeksācijas automātiski tiks palielinātas arī pensijas. Šī iespējamā pensiju palielināšanās pirktspēju gan nepalielinās. ES valstīs pamazām tiek izlīdzināts pensionēšanās vecums, to palielinot. Vidēji tas ir 65 gadi. Otra tendence – abiem dzimumiem viens pensionēšanās vecums. Sievietes kļūs “līdztiesīgas” ar vīriešiem. Piemēram, Austrijā un Beļģijā sievietēm patlaban pensionēšanās vecums ir 60 gadu, bet to pamazām pielīdzina vīriešu pensionēšanās vecumam – 65 gadiem. Absolūtais pensijas lielums maz ko ļauj secināt, jo tas jāsamēro ar dzīves dārdzību attiecīgajā valstī. Otra lieta, kas neļauj ES valstu pensijas salīdzināt ar mūsējām, ir nodokļu atvilkumi (visbiežāk tas ir ienākuma nodoklis), kas katrā valstī atšķiras.
