Īrija un Lielbritānija vienīgās no 15 ES dalībvalstīm pēc 1. maija atvērs durvis brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm.
Īrija un Lielbritānija vienīgās no 15 ES dalībvalstīm pēc 1. maija atvērs durvis brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm.
Apvienotās Karalistes iekšlietu ministrs Deivids Blankets laikrakstā “The Guardian” noraidījis apgalvojumu, ka arī britu valdība pēdējos mēnešos pirms vēsturiskās paplašināšanās tomēr varētu izšķirties par ierobežojumu ieviešanu. Viņš atzinis, ka valdība labāk veicinās legāla darbaspēka pieplūdumu valstī nekā nelegālo imigrāciju.
Ministrs atklājis, ka patlaban tiek domāts par jauna darbaspēka piesaistīšanu Skotijai, kā arī Anglijas dienvidaustrumu reģionam un Londonai. Tas esot nepieciešams gan demogrāfisku, gan ekonomisku apsvērumu dēļ.
Sabiedrība ir ieinteresēta, lai migrācija valstī tiktu regulēta, būtu legāla un ekonomiski pamatota. D.Blankets atbalstījis premjerministra Tonija Blēra pagājušajā nedēļā pausto brīdinājumu potenciālajiem iebraucējiem, kas varētu tīkot pēc sociālajām garantijām, taču uzsvēris, ka premjerministra brīdinājums nebūt nav jātulko kā aizliegums iebraukt.
Lielbritānijas valdības pozīcija ir skaidra: legāla darba iespējas jaunajiem ES pilsoņiem ir viena lieta, bet nepamatota vēlme piekļūt sociālajiem labumiem – pavisam cita, uzsvēris Deivids Blankets.
Viņš norādījis, ka dalībvalstis, kas ierobežojušas pieeju savam darba tirgum, saņems pretreakciju. Savukārt kāds britu deputāts Eiroparlamentā citējis ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu: “Migrācija ir realitāte. Mums tā ir jāpieņem un pēc iespējas labāk jātiek ar to galā.”
Brīva darbaspēka kustība ir viena no ES pamatvērtībām – savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi ceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt jebkurā dalībvalstī. Tomēr 10 topošo dalībvalstu pievienošanās līgumos ir pants, kas pieļauj iespēju, ka pašreizējās dalībvalstis noteiks pagaidu ierobežojumus un vēl neatvērs savu darba tirgu.
Lielākā daļa dalībvalstu aizsargās savu darba tirgu pret lētāka darbaspēka ienākšanu no jaunajām dalībvalstīm (izņemot Maltu un Kipru). Piemēram, Vācija pieprasījusi maksimālo – septiņus gadus ilgu – pārejas periodu. Citas valstis, piemēram, Beļģija un Grieķija, ieviesīs ierobežojumus uz diviem gadiem, bet Dānija dos iebraucējiem no jaunajām dalībvalstīm sešus mēnešus laika atrast darbu. Ja tas neizdosies, būs jābrauc mājās.
Līdzīga situācija bija izveidojusies 1986. gadā, kad ES iestājās Spānija un Portugāle. Baidoties no lētā darbaspēka, kas izkonkurēs vietējo, parējās dalībvalstis pieprasīja pārejas periodu. Taču ierobežojumi neattaisnojās, jo, dzīves līmenim pašu valstī ceļoties, spāņi un portugāļi nemaz nevēlējās emigrēt.
Jauno dalībvalstu pilsoņiem droši vien ir sajūta, ka ES tos nemaz negaida atplestām rokām, vismaz pagaidām ne, komentē portāls “EUbusiness”.
“Cietoksnis Eiropa – tā ir slikta ziņa jebkurai jaunajai dalībvalstij. Patiesībā dalībvalstu rīcība atklāj to, ka politiskā retorika par paplašināšanos bijusi liekulības pilna,” tā portālam atzinis Eiropas politikas studiju centra Briselē pārstāvis Serdžio Karrera.
Tikmēr ES komisāra paplašināšanās jautājumos Gintera Ferhoigena preses sekretārs Žans Kristofs Filori norādījis, ka dalībvalstis nevar kritizēt par pārejas perioda piemērošanu. “Mēs ceram, dalībvalstis ātri apjautīs, ka spiediens uz viņu darba tirgu būs minimāls un ierobežojumu saglabāšana sevi neattaisnos,” teicis Ž.K.Filori.
Arī jaunās dalībvalstis var ieviest pret citām valstīm vērstus ierobežojumus. Pirmās ziņas jau ir – Ungārijas kandidāts ES komisāra amatam Peters Balāžs nācis klajā ar paziņojumu, ka Ungārija varētu pieprasīt pārejas periodu darbaspēka ienākšanai no kaimiņvalstīm Polijas un Slovākijas.
