Tikai beidzamajās nedēļās arī mūsu politiķi satraukušies, jo «pēkšņi» izrādījies, ka neesam vis gluži gatavi kļūt par ES dalībnieci: vēl daudz kas nav padarīts.
Tikai beidzamajās nedēļās arī mūsu politiķi satraukušies, jo “pēkšņi” izrādījies, ka neesam vis gluži gatavi kļūt par ES dalībnieci: vēl daudz kas nav padarīts. Piemēram, ES prasībām neatbilstošais iepirkumu likums ievērojami apgrūtina Vides ministrijas iespējas apgūt ES finanšu līdzekļus.
Lai arī jau izstrādāti konkrēti prioritārie projekti, VM nevar sākt rīkot iepirkumu konkursus, kamēr nav pieņemti grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
Organizējot izsoles saskaņā ar esošo likuma redakciju, kas pilnībā neatbilst ES prasībām, pastāv risks nesaņemt ES finansējumu. Līdz ar to neviens no projektos paredzētajiem vērienīgajiem ūdenssaimniecības uzlabošanas darbiem netiek veikts un ES līdzekļu apguve kavējas. Situāciju vēl pasliktina veicamo darbu sezonālais raksturs.
Par līdzīgām problēmām sūkstās arī Satiksmes ministrijas pārstāvji. Grozījumi iepirkumu likumā Saeimā tika iesniegti tikai 4. februārī un varētu tikt pieņemti, ātrākais, 11. martā. Valsts iepirkumu birojs pēc Eiropas Komisijas norādījumiem papildus gatavojas iesniegt aptuveni 20 priekšlikumu likuma grozījumu projektā.
Saeimas deputāti atzinīgi novērtēja VM skaidri definētos plānus 14 projektu realizācijai no šā gada līdz 2006. gadam. Taču šādas skaidrības trūkst pārējo ministriju ziņojumos.
2004. gadā iesniedzamo projektu kopējās izmaksas paredzētas 130 miljonu eiro apmērā, no tiem 93 miljonus plānots piesaistīt no Kohēzijas fonda. Savukārt nākamgad vides projektu kopējās izmaksas būs 105 miljoni eiro, no kuriem 74 miljoni būs no Kohēzijas fonda.
