ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kuriem ir kādas dalībvalsts pilsonība. Tātad, Latvijai iestājoties ES, tikai Latvijas pilsoņi nākotnē kļūs par ES pilsoņiem, kuriem savienība neizvirza nekādas papildu prasības, bet garantē papildu tiesības.
ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kuriem ir kādas dalībvalsts pilsonība. Tātad, Latvijai iestājoties ES, tikai Latvijas pilsoņi nākotnē kļūs par ES pilsoņiem, kuriem savienība neizvirza nekādas papildu prasības, bet garantē papildu tiesības.
ES pilsoņu papildtiesības ir: brīvi pārvietoties, uzturēties un strādāt citās ES dalībvalstīs; balsot un kandidēt savas izcelsmes vai uzturēšanās zemes pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās; iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas Ombudam, lai pievērstu uzmanību gadījumiem, kad konstatēta ES institūciju nepilnvērtīga vai nelikumīga darbība; vērsties savienības institūcijā vienā no ES oficiālajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā. Paredzams, ka, Latvijai iestājoties ES, arī latviešu valoda būs viena no oficiālajām valodām; saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus; uz citu ES dalībvalstu diplomātisko aizsardzību valstīs, kurās nav savas valsts vēstniecības vai pārstāvniecības; tā Latvijas pilsonis, atrodoties valstī, kurā nav Latvijas vēstniecības, varēs vērsties pēc palīdzības, piemēram, Lielbritānijas vēstniecībā. Pilsoņu tiesības ES regulē Māstrihtas līguma 8. pants. Par ES pilsoni cilvēks automātiski kļūst tajā brīdī, kad viņa valsts tiek uzņemta par ES dalībvalsti. Lai iegūtu ES pilsonību, nav ne jānaturalizējas, ne jākārto īpaši pārbaudījumi. Taču ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kuriem jau ir kādas ES dalībvalsts pilsonība. ES pilsonība dod papildu tiesības, bet neaizstāj konkrētās valsts pilsonību. Iegūstot ES pilsonību, savas valsts pilsonība netiek zaudēta. Jebkuram pilsonim pienākas visas viņa valsts konstitūcijā un likumos noteiktās tiesības, kā arī iepriekš minētās ES pilsoņa tiesības.
Vai ES pilsoņi šeit vēlēs pašvaldību?
ES pilsoņi, kas attiecīgajā vietā nodzīvojuši ilgāk par sešiem mēnešiem, iegūst tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – gan kā vēlētāji, gan kā deputātu kandidāti. Tātad arī Latvijā pēc iestāšanās saskaņā ar ES direktīvu ES pilsoņiem, kas ilgāk par sešiem mēnešiem nodzīvojuši Latvijā, būs jādod vēlēšanu tiesības. Savukārt, vai šādas tiesības piešķirt nepilsoņiem, tas paliek Latvijas likumdevēja – Saeimas – kompetencē un par to tagad Latvijā tiek lauzti politiķu šķēpi.
Kas nepilsoņi būs ES?
ES valstīs nepilsoņa statusa nav, tāds ir tikai Latvijā. Iestāšanās sarunās nedz par personu brīvu pārvietošanos, nedz par iekšlietām nav celta prasība šo statusu mainīt. ES nekādā veidā nereglamentē un nenosaka, kuras iedzīvotāju kategorijas pieskaitīt pilsoņiem un kuras – citām iedzīvotāju kategorijām, arī Latvijā tas ir valsts kompetencē. Personas, kas nav pilsoņi, ES ir ārvalstnieki, un personas, kas dzīvo ilgāk par sešiem mēnešiem attiecīgajā teritorijā, – pastāvīgie iedzīvotāji. Personas, kas dzīvodamas ES, ir atteikušās no savas valsts pilsonības, bet nav ieguvušas ES valsts pilsonību, ir bezvalstnieki. Nepilsoņiem nebūs ne tiesību brīvi pārvietoties, uzturēties un strādāt citās ES valstīs, ne tiesību piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Toties uz jebkuru ES dalībvalsts iedzīvotāju attiecas starptautiskajos dokumentos noteiktās pamattiesības un dažas ES piešķirtās tiesības, piemēram, tiesības iesniegt petīciju Eiropas Ombudam un tiesības vērsties ES institūcijās vienā no ES oficiālajām valodām. ES Ministru Padome apspriež direktīvas projektu par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji. Direktīvas mērķis ir veicināt integrācijas procesus ES un nodrošināt trešo valstu pilsoņiem, kas ilgstoši dzīvo kādā dalībvalstī, pēc iespējas tādas pašas tiesības kā dalībvalstu pilsoņiem. Noteikti arī kritēriji, pēc kuriem trešo valstu pilsoņi iegūst pastāvīgā iedzīvotāja statusu un attiecīgā procedūra. Šāds statuss savukārt garantētu noteiktu tiesību apjomu, piemēram, tiesības pārcelties uz citu valsti, vienādus nosacījumus darba tirgū un izglītības sistēmā. Projekts paredz, ka šādu statusu trešo valstu pilsoņi var iegūt, ja viņi vismaz piecus gadus nodzīvojuši konkrētajā dalībvalstī, viņiem ir stabili un regulāri ienākumi, nav nepieciešams atbalsts no sociālās palīdzības sistēmas un ir veselības apdrošināšanas polise.
Taču Latvijas nepilsoņi, runājot ES juridiskajā terminoloģijā, nav trešās valsts pilsoņi, bet viņi ir bezvalstnieki. Latvijā dzīvo 19 758 ārzemnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā bija pastāvīgs pieraksts Latvijā un kuri, pastāvīgi dzīvojot Latvijā, saņēmuši citas valsts pilsonību. Tātad direktīva attieksies tikai uz šiem gandrīz 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvija arī uzskata, ka jābūt iespējai noteikt papildu pārbaudes un kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas ir kādas citas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.
Ir tiesības noteikt prasības personu kustībai
ES dalībvalstīm ir tiesības noteikt prasības personu kustībai attiecīgās valsts teritorijā, tādēļ katrā ES dalībvalstī tās teritorijā esošajiem citu valstu pilsoņiem ir atšķirīgi reģistrēšanās noteikumi. Valsts noteiktie ierobežojumi nedrīkst būt pretrunā ar personu brīvas kustības principiem. Piemēram, Itālijas likumdošanas akti paredz, ka ārvalstu pilsonim jāziņo policijai par ieceļošanu valstī triju dienu laikā pēc iebraukšanas. Ja šis noteikums netiek ievērots, var piemērot triju veidu sodus: triju mēnešu apcietinājumu, naudas sodu vai izraidīšanu no valsts. Taču ES pilsoņiem nedrīkst piemērot izraidīšanu no valsts, jo tas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
