«Vai reģionu attīstība izlīdzināsies?» (7. janvāra pielikums «Eiropas Savienība»).
“Vai reģionu attīstība izlīdzināsies?” (7. janvāra pielikums “Eiropas Savienība”)
Zemnieks: Varbūt kāds pateiks, kur ņemt naudiņu, lai varētu visu to infrastruktūru arī izmantot? Ne vārda nav minēts, ka tie civilizācijas labumi arī bargi maksā. Varbūt, ja kūtī pievilks internetu, par pienu un bekonu maksās pulka vairāk? Iesēs no Briseles vēlīgi atļautu graudu šķirni Eiropā saskaņotā datumā, un, ja nu Latvijā tāds brīnums arī dos ražu, tāpat būs jāpārdod par monopola diktētu cenu kā patlaban. Ak, jā, subsīdijas!..
No malas liekas, nu tik grābs lauķi naudu, bet tikai naivais var domāt, ka tur, Briselē, viss jau nav sarēķināts: ar vienu roku dod, ar otru paņem atpakaļ. Piemēram, minerālmēslu tirgotāji jau pacēluši cenas apmēram par 35 procentiem, elektrība arī dārgāka, bail domāt par degvielu. Un nevarēs jau vairs pats izvēlēties, kādu deg- un citas vielas lietot, “Briseles pirksts” norādīs vadlīnijas, atsaucoties uz kuriem tur “sapulces” lēmumiem un “ģenerālsekretāra” parakstu (vai neataust atmiņas?).
Lasot rakstu, spilgtā atmiņā padomjlaiku anekdote par gaišo nākotni. Divas govis stāv vircas peļķē, nu jau pamatīgā ezerā, bezmaz nav kur sprukt. Viena govs, tāda lielāka, kurai zampa līdz vēderam, stāsta otrai, mazākai un kārnākai, ka drīz uzcels jaunu fermu ar flīžu grīdām un lieliem logiem… Bet otra, nabadzīte, maza un vāja, tai sūdi jau mutē smeļas, nupat, nupat tai beigas klāt, stāv, kaklu izstiepusi, un, apakšlūpu pacēlusi, izdveš: tu tikai nedirs!
Tāpat ar tiem Eiropas fondiem var iznākt: kas “pie šprices” valdībā un ministrijās, tiem tiks, bet prastam zemniekam jau tagad nav ne blata, ne līdzekļu tās lietiņas bīdīt.
