Pēc pāris gadiem, iespējams, Latvija piedzīvos demogrāfisko sprādzienu.
Pēc pāris gadiem, iespējams, Latvija piedzīvos demogrāfisko sprādzienu. Ja tas tā notiks, tad pašreizējā, bet jau demisionējusī valdība savās pēdējās darbošanās nedēļās būs izdarījusi darbu, kuru vajadzēja veikt vienu no pirmajiem. Atcerēsimies, kā pats premjers pirms diviem gadiem jaungada uzrunā tautai aicināja cītīgi rūpēties par dzimstības uzlabošanu Latvijā tāpat, kā to dara tālās Āfrikas zemju tautas. Tikai toreiz aicinājuma vārdi netika stiprināti ar tikpat aicinošiem finansiāliem pabalstiem, kas jaunos vecākus stimulētu izšķirties par labu bērnu laišanai pasaulē.
Ministru kabineta atbildīgā komiteja šonedēļ principiāli atbalstījusi koncepciju par bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu līdz 296 latiem. Koncepcija paredz palielināt arī bērna kopšanas pabalstu, kas turpmāk tiks maksāts atkarībā no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Labklājības ministrija pēc Baštika kunga demisijas gan tagad visus nopelnus minētās koncepcijas izstrādei var pierakstīt sev, tomēr tas nemazina šā soļa nozīmi. Atgādināsim, ka līdzīgus grozījumus atbilstošajos likumos jau labu laiku iepriekš bija veikuši Igaunijas likumdevēji. Toreiz pašmāju lēmēji dabūja diezgan trūkties gan no preses, gan no sabiedrības par to, ka tik vien zina, kā nodarboties ar retoriku un solījumiem, kamēr ziemeļu kaimiņi ķeras pie izlēmīgās rīcības.
Ministrijas izstrādātā koncepcija paredz, ka personas, kas kopj bērnu līdz gada vecumam un ir nodarbinātas, saņems tikpat lielu pabalstu kā pēdējā gada laikā saņemtā vidējā alga, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Izmaksājamais pabalsts gan nedrīkstēs pārsniegt vairāk nekā piecas minimālās mēnešalgas – 2005. gadā ne vairāk kā 450 latu mēnesī. Savukārt personas, kas kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, bet nav nodarbinātas (bezdarbnieki), turpmāk saņems pabalstu valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. Nākamgad tas būtu 90 latu.
Viss jau būtu labi, varētu priecāties par pieņemto principiālo valdības apstiprinājumu, nākamie vecāki plānot ģimenes pieaugumu, ja vien pēdējā laika notikumi neliktu uz visu to raudzīties ar veselīgu skepsi. Bērnu kopšanas pabalstiem no valsts budžeta nākamajā gadā būšot nepieciešami vismaz 30,6 miljoni latu. Starp citu, nav vēl teikts, ka bērna piedzimšanas pabalsts 296 latu, kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai, tiks atbalstīts arī valdībā kopumā. Piemēram, nesen apstiprinātie Izglītības likuma grozījumi līdztekus skandalozajiem apmācības valodas procentiem mazākumtautību skolās, pēc Tautas partijas priekšlikuma, nosaka skolotāju algu palielinājumu divkāršas minimālās algas apmērā. Un tas no nākamā gada budžeta prasīs vēl 15 miljonus latu. Tā ka ir vērts padomāt, cik nopietna ir jau demisionējušās valdības labā apņemšanās veicināt gan skolotāju dzīves līmeņa celšanos, gan jauno un topošo vecāku vēlmi uzlabot demogrāfisko situāciju. Tas, ka kaut kas bija jādara, ir skaidrs. Citādi pienāks laiks, kad par mūsu pensijām rūpēsies tālā Āfrikā vai Āzijā dzimušie bērni, kas būs atsaukušies uz Latvijas aicinājumiem pēc darbarokām.
Bet, kamēr vecā valdība lemj par finansiālo atbalstu, Saeimā pēc Dzimumu līdztiesības apakškomisijas deputātu ierosinājuma notiek diskusija par dzimumu līdztiesību un demogrāfisko situāciju Latvijā. Viņi arī meklē risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Nopietni diskutē par to, cik lielā mērā dzimumu līdztiesības jautājuma aktualizēšana ietekmē demogrāfisko situāciju un, galvenais, kāda ir vīriešu loma demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. Lai nu kā veiktos diskutēšana, cilvēku interesēs ir izjust reālu valsts atbalstu un rūpes par ģimeni.
