Izmantojot apsaimniekošanas maksas līdzekļu uzkrājumu, Helmaņa ielas 5. nama iedzīvotāji ierīkojuši mājas siltummezglu.
Izmantojot apsaimniekošanas maksas līdzekļu uzkrājumu, Helmaņa ielas 5. nama iedzīvotāji ierīkojuši mājas siltummezglu. Kopā ar citiem energotaupības pasākumiem tas devis iespēju maksu par siltumu no pagājušā gada vidēji par 20 santīmiem par kvadrātmetru mēnesī.
“Energotaupības pamats ir enerģijas patēriņa uzskaite. Bez uzskaites, tikai idejas dēļ nevaram prasīt taupību no iedzīvotājiem,” aicinādams iepazīt Helmaņa ielas 5. nama pieredzi, uzsver Jelgavas Domes Informācijas aģentūras inspektors Valdis Grinbergs.
“Privātīpašums”
Šādu uzrakstu varētu likt uz durvīm, kas ved Helmaņa ielas 5. nama pagrabtelpā, kur izvietots modernais siltummezgls. Protams, arī mājās šaipus Lielupes, kur tika realizēts lielais pilsētas siltumtīklu rehabilitācijas projekts, ir ierīkoti siltummezgli. Savulaik vēl māju iedzīvotāji par šo ierīkošanu norēķinājās papildus maksājot pie komunālo pakalpojumu rēķiniem, taču paši siltummezgli tā arī palika Siltumtīklu uzņēmuma īpašums, pār kura regulējošo darbību iedzīvotājiem tikai nosacīti ir teikšana. Nosacīti tāpēc, ka tikai tad, ja mājā dzīvo kāds enerģisks cilvēks ar tehniskām zināšanām par siltumsaimniecību, viņš var pretendēt uz energopārvaldnieka sertifikātu un iesaistīties siltummezgla darbības regulēšanā atbilstoši katras mājas situācijai un iedzīvotāju vēlmēm.
Lielākajā daļā pilsētas daudzdzīvokļu māju visus regulēšanas pasākumus veic paši Siltumtīklu uzņēmuma darbinieki, bet Helmaņa ielas 5. nama dzīvokļu īpašnieki, lepojoties ar ieguvumu, kāda pagaidām nav nevienam citam Pārlielupē, var teikt: “Te viņi pat nenāk iekšā.”
“Entuziasms un neatlaidība”
V.Grinbergs nenoliedz, ka bez šādām īpašībām apveltīta energopārvaldnieka taupības pasākumi pašreizējos sociālajos un politiskajos apstākļos nav īstenojami. “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir saistīti ar praktiskiem uzdevumiem un darbošanos ēkas siltumsaimniecībā, bet rezultātus galvenokārt dod atsevišķu speciālistu un pilsoņu entuziasms.”
Helmaņa ielas 5. namu apsaimnieko Nekustamā īpašuma pārvalde, tomēr: “Lai cik labs būtu apsaimniekotājs, viņš visu nevar izdarīt,” saka iedzīvotāji Vitālijs Apetjonoks un Pēteris Laizāns. Savā starpā sadalījuši rūpes par mājas komunālo saimniecību, viņi ne vien seko šā līguma realizācijai, bet arī paši iesaistās apsaimniekošanas pasākumos. V.Apetjonoks uzņēmies atbildību par siltumsaimniecību, P.Laizāns – par ūdens un kanalizācijas sistēmu un dažādiem mājas uzturēšanas darbiem.
“NĪP speciālisti tiek aicināti avārijas gadījumos, bet ar sīkākām lietām tiekam galā saviem spēkiem. Esam pat vienojušies, ka iedzīvotāji paši nedrīkst zvanīt uz NĪP, pirms nav mūs informējuši par vajadzību,” stāsta abi nama vecākie, skaidrojot, ka tā lietas risinās ātrāk un ietaupās arī mājas apsaimniekošanas līdzekļi. Kā taupības piemēru vīri piemin gan pašu spēkiem notīrīto sniegu no jumta, gan spuldžu nomaiņu pie ārdurvīm, kas ar apsaimniekotāja darbaspēku iznāk daudzkārt dārgāka, gan releja ierīkošanu, lai elektrība nedeg, kad tas nav vajadzīgs. “Agrāk ceturksnī tērējām 1200 kilovatstundu, tagad tumšajā gadalaikā – ap 700.”
Sekojot, lai dzīvokļu īpašnieki kārtīgi maksā rēķinus, un gādājot, lai samaksātais netērējas nelietderīgi, Helmaņa ielas 5. namā kopīgiem spēkiem izdevies uzkrāt tik daudz, lai varētu domāt par kādu kapitālu ieguldījumu mājas uzturēšanā. Un par aktualitāti izvirzīts siltums.
“Jāzina, ko gribi”
Tā saka abi mājas vecākie un ir pārliecināti, ka likumiem un noteikumiem atbilstošas, ar loģiskiem secinājumiem un tehniskiem aprēķiniem pamatotas iedzīvotāju prasības nevar noraidīt ne mājas apsaimniekotājs, ne kāds cits komunālo pakalpojumu sniedzējs. Tā arī pirms iesnieguma Nekustamā īpašuma pārvaldē par atļauju izmantot apsaimniekošanas līdzekļu uzkrājumu siltummezgla ierīkošanai veikti apkures izmaksu aprēķini, lai pamatotu, kādus zaudējumus rada sistēma bez uzskaites un regulācijas.
“Pieprasīju no NĪP un Siltumtīkliem tehniskos noteikumus. Aizbraucu uz enerģētikas iekārtu izstādi noskaidrot pirkuma iespējas, NĪP izsludināja konkursu uzstādīšanas darbiem, pēc tam sekojām, lai firma tos kvalitatīvi paveiktu,” V.Apetjonoks stāsta par procesu, kas sekojis, kad no NĪP saņemts akcepts siltummezgla ierīkošanai.
Apsaimniekošanas maksas uzkrājums bijis ap 2,5 tūkstoši latu, iekārta izmaksājusi trīs tūkstošus, vēl ap tūkstoti – tās uzstādīšana. Izvērtējot iepriekšējo maksājumu bilanci, apsaimniekotājs uzticējies, ka izveidotais parāds tiks drīz vien atmaksāts, un tā arī notiek. “Pagaidām vēl atlikuši ap pusotra tūkstoša latu, bet līdz jau pirmajā pusgadā ceram pilnībā norēķināties,” lēš V.Apetjonoks.
“Bez maksas neiznāks”
Apmēram tāds ir pirmais teikums, ko Helmaņa ielas 5. nama energopārvaldnieks liek pie sirds tiem, kas nāk uz šejieni pēc pieredzes.
Maz maksāt un dabūt siltumu nevar – par to abi mājas vecākie pārliecinājuši arī dzīvokļu īpašniekus. Aplam būtu jauno siltummezglu uzlūkot par vienīgo brīnumlīdzekli. Siltumpiegādes regulēšana atbilstoši diennakts stundām un iedzīvotāju vajadzībām, rūpīga sekošana turpejošā un atpakaļejošā ūdens temperatūras starpībai ietilpst energopārvaldnieka pienākumos. Tomēr pat vismodernākā iekārta nesapratīs, kā siltumu sadalīt pa mājas vecajām caurulēm, tāpēc, lūk, vēl viens līdzekļu ieguldījuma piemērs. Pēc konsultēšanās ar speciālistiem stāvvados uzlikti apkures ūdens plūsmas balansieri, un, kad siltums vienmērīgi tiek arī līdz dzīvokļiem, kas atrodas vistālāk no siltummezgla, kļūst nepārprotami skaidrs – tāda naudas izdošana ir lietderīga.
Ne mazāk svarīgi ir ieguldīt siltināšanas pasākumos ikvienā dzīvoklī. “Logi un šķirbas – tas ir galvenais,” uzsver energopārvaldnieks, atceroties, kā savu logu mainīšanas laikā atklājis lielos tukšumus zem ailām.
“Būtu lietderīgi mājai pasūtīt termogrāfiskos mērījumus, tad varētu vērtēt, cik siltuma atdod sienas, cik caur logu spraugām iziet,” abi mājas vecākie spriež par vēl vienu ieguldījumu, kas vēlāk varētu pārvērsties ieguvumā.
