Pa laikam dzirdam par ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kuros cietuši gājēji. Parasti šādās reizēs autovadītājiem šķiet, ka cietušais brauktuvi šķērsojis tam neparedzētā vietā vai arī degot luksofora sarkanajai gaismai.
Pa laikam dzirdam par ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem, kuros cietuši gājēji. Parasti šādās reizēs autovadītājiem šķiet, ka cietušais brauktuvi šķērsojis tam neparedzētā vietā vai arī degot luksofora sarkanajai gaismai. Savukārt gājēji sūdzas, ka šoferi pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un neievēro noteikumus.
Pērnā gada nogalē kādā Jelgavas ielu krustojumā notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja astoņus gadus vecs zēns. Kā “Ziņām” paskaidroja Ceļu policijas Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas sevišķu lietu inspektore Gita Podniece, daudzu aculiecinieku liecībās norādīts, ka zēns šķērsojis krustojumu brīdī, kad luksoforā vēl dedzis sarkanais aizlieguma signāls. Savukārt neizpratnē par to, kāpēc negadījumā netiek vainota automašīnas vadītāja, bija 3. pamatskolas skolotāja Mārīte Indriksone. Viņa uzskata, ka zēns nevarēja kļūdīties, jo labi zinājis, kā jāšķērso brauktuve, tādēļ vainīga ir vadītāja, kas vēlējās paspēt šķērsot krustojumu, degot jau aizliedzošam gaismas signālam.
Redakcijā uz sarunu aicinājām Ceļu policijas Jelgavas nodaļas vadītāju Aivaru Putniņu, G.Podnieci, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļas vadītāju Valdi Buividaiti un M.Indriksoni.
Sarunā G.Podniece vēlreiz uzsvēra, ka aculiecinieki redzēja, kā zēns brauktuvi sācis šķērsot, pirms iedegas zaļā gaisma. Kāpēc tas noticis, tagad to esot grūti komentēt, jo, iespējams, viņu maldinājis gaismas signāls, kas domāts autovadītājiem.
Turklāt, kā uzsvēra V.Buividaitis, luksofori vairākos pilsētas krustojumos noregulēti tā, lai autovadītājs pagūtu pabeigt manevru, pirms gājējiem iedegas zaļā gaisma. Tā acīmredzot bija traģiska sakritība, kurā mašīnas vadītāja šoreiz nav jāvaino.
Pašreiz esot nozīmēta papildus mašīnas autotehniskā ekspertīze, kas noskaidros, vai vadītāja nav braukusi ar lielāku ātrumu, nekā atļauts. Tomēr šajā gadījumā tam nav sakara ar to, ka zēns ielu sācis šķērsot pie gājēju kustību aizliedzošās gaismas.
Sarunā tika minēti arī citi gadījumi, kad automobilis uzbraucis gājējiem. A.Putniņš gan iebilda, ka, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, situācija Jelgavā nav sliktākā. Kā galveno tamlīdzīgu negadījumu cēloni gan viņš, gan V.Buividaitis minēja gājēju un braucēju zemo ceļu satiksmes kultūras līmeni un savstarpējas cieņas trūkumu. Bieži vien cilvēki gājēju pāreju šķērso uzkrītoši lēni, liekot lieki gaidīt autobraucējiem. Savukārt šādi nokaitināts vadītājs cenšas “atspēlēties” citiem kājāmgājējiem. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos gados ievērojami palielinājies gan pilsētā reģistrēto, gan cauri braucošo automašīnu skaits. Tikt galā ar tranzīta transporta plūsmu varētu līdzēt jauns tilts pāri Lielupei, tomēr pagaidām par tā būvniecības sākumu nekas neesot zināms.
Pie autoostas pretī Driksas ielai luksoforu ierīkoja speciāli gājēju drošībai. Tagad viņiem bieži vien šķietot, ka tas nerāda zaļo gaismu tieši tad, kad tā vajadzīga. Bez vainas nav paši kājāmgājēji. Pēc Ceļu policijas datiem, no pagājušajā gadā fiksētajiem 17,5 tūkstošiem pārkāpumu, policisti sodījuši 718 gājēju. Janvārī par satiksmes noteikumu neievērošanu sodu saņēmuši 44 gājēji. Vairāk cilvēki sodīti par brauktuves šķērsošanu neatļautā vietā, kā arī par regulējamo krustojumu šķērsošanu, degot sarkanajai gaismai.
Īpaši satraucoša diennakts tumšajā laikā ir situācija, kad uz brauktuves atrodas kājāmgājēji un velosipēdisti bez gaismu atstarojošiem elementiem. Pat braucot ar atbilstošu ātrumu pa ceļu, kas ir ļoti labā stāvoklī, šoferis nevar nobremzēt, ja gājēju vai velosipēdistu ierauga tikai 20 – 30 metru attālumā. Jūlijā stāsies spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tad sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gājējiem būs no viena līdz pieciem latiem.
Lai arī sākumā M.Indriksone bija visai skeptiska par to, vai tiks uzklausīta, viņa sarunu beidza ar vārdiem: “… sāksim ar sevis paša audzināšanu.”
Šoreiz tam piekrist var pilnībā, jo, kā atzīst Ceļu policijā, ar 37 ceļu kārtības sargiem Jelgavā un rajonā ir ļoti par maz, lai tos izvietotu visās gājējiem bīstamajās vietās. Protams, daudzi teiks, ka viņi zināmās vietās nodarbojas ar “piecīšu medībām”. Cik daudz tajā taisnības, jautāsim viņiem citā reizē.
