Virsrakstā minēto frāzi Mārtiņš Barkāns esot teicis bijušajam Latvijas vēstniekam ASV Ojāram Kalniņam, kad tas viņu ieraudzījis sēžam pie bungām Lielbritānijas vēstniecības rīkotajā pasākumā.
Virsrakstā minēto frāzi Mārtiņš Barkāns esot teicis bijušajam Latvijas vēstniekam ASV Ojāram Kalniņam, kad tas viņu ieraudzījis sēžam pie bungām Lielbritānijas vēstniecības rīkotajā pasākumā.
Šo epizodi Mārtiņš stāsta smiedamies, jo saņēmis tādu pašu ielūgumu uz vēstniecības rīkoto vakaru kā pārējie, un standarta apģērbs šādās reizēs ir smokings. Kā lai nebrīnās, ieraugot Latvijas nacionālās ziņu aģentūras valdes priekšsēdētāju nevis malkojam smalkus vīnus, mielojamies ar lašmaizītēm un tērzējam ar viesiem, bet gan sēžam pie bungām un kopā ar domubiedriem spēlējam īru folkmūziku.
Iepriekš teiktais raksturo Mārtiņa Barkāna patieso dabu – viņam tīk neordināri un apkārtējos nedaudz šokējoši gājieni.
“Pirmajā kursā mani, ekonomistu, uz “Latvijas Universitātes Avīzi” aizaicināja kāds paziņa, kas teica, ka tur meklējot kādu, kuram nebūtu svešs tāds tehnikas brīnums kā “makintošs”. Esot līdzējis tas, ka, mācoties “angļu” vidusskolā, viens no priekšmetiem bijusi arī mašīnrakstīšana. Turklāt redakcijā bijis glītu meiteņu bariņš.
Vēlāk sekoja gan mēģinājumi avīzes maketēšanā, gan grafiskā dizaina veidošanā. Pēc kāda laiciņa Mārcis Bendiks, kuru joprojām Mārtiņš ciena par “interesanto skatu uz jauno ekonomiku”, aicinājis strādāt uz firmu “BCCS”. Sākumā viņš maketējis gan vizītkartes, gan grāmatas, bet drīz jau kļuvis par visas firmas datorgrafikā veidotās produkcijas pārraugu. Kā saka pats Mārtiņš, toreiz sācis apjaust, ka bizness nav tikai “naudas taisīšana”. Par to, ka dzīvē Mārtiņam pavērušās karjeras iespējas, viņš saka paldies vecākiem, kas, tālredzīgi būdami, sūtījuši uz 50. vidusskolu ar padziļinātu angļu valodas apguvi. Studējot un strādājot firmā, puisim radusies iespēja papildināt zināšanas ASV, un Mārtiņš, aktīvs būdams, nekavējās tās izmantot. Pēc gada otro reizi viņa dzīvē savu lomu nospēlēja Mārcis Bendiks, piedāvādams Mārketinga nodaļas vadītāja amatu Latvijas Depozītu bankā.
“Likās, ko nu es, tikko aplauzījies mārketinga lietās. Tomēr tagad saprotu, ka tolaik banku jomā strādāja daudzi, kuriem bija vēl vecā padomju domāšana un kuri uzskatīja, ka finanšu iestādes un bankas domātas tikai naudas skaitīšanai. Mēs nācām ar ideju, ka klientam nepieciešami arī citi pakalpojumi,” atceras Mārtiņš. Toreiz biju pirmais, kas piedāvāja klientiem pavisam ko jaunu – atklāto bankas depozītu, kuru tagad pārņēmis vairums Latvijas banku. To laiku viņš atceras ar patiku, jo bankas vadība “zaļajiem gurķiem” ļāvusi diezgan lielu vaļu jaunu produktu ieviešanā. Iemesli, kāpēc banka bankrotēja, meklējami pavisam citur. Tās akcionāri bija aizrāvušies ar tolaik klasiskām shēmām – gan lidmašīnu fraktēšanu tālās zemēs, gan nenodrošinātu kredītu izsniegšanu, kas noveda banku līdz bankrotam.
Pēc tam bija darbs “Riga Bank”, kas vēlāk pārtapa par Trasta komercbanku, līdz Mārtiņam 1997. gada vasarā piedāvāja “reanimēt” tolaik bankrotējošo SIA “Latvijas Telegrāfa aģentūra”.
“Uz ziņu aģentūru LETA aizgājām kopā ar Agri Strautnieku, starp citu arī jelgavnieku,” stāsta Mārtiņš Barkāns. “Tajā brīdī faktiski nebija nekā – nedz cilvēku, nedz ideju, bija atslēgti pat telefoni. Toties mums bija ideja, kuru realizēt palīdzēja tas, ka strauji kritās datortehnikas un citu informācijas tehnoloģiju cenas, kā arī arvien vairāk cilvēku izmantoja internetu.” Jau sākumā tika skaidri definēta informācijas mērķauditorija un koncepcija – LETA būs tikai nepastarpinātas informācijas sniedzēja. Šo principu ziņu aģentūra ievēro joprojām un ir viena no galvenajiem informācijas sniedzējiem valsts iestādēm un privātuzņēmumiem, joprojām attīstoties arī kā informācijas ražotāja ar plašo korespondentu tīklu.
Par privāto dzīvi Mārtiņš īpaši nerunā. Vien noteic, ka, pirmajos gados atjaunojot ziņu aģentūras darbu, atsvešinājies no dzīvesbiedres. “Principā esmu “vakara cilvēks”, kuram patīk aizsēdēties darbā. Laikam jau tas arī mūs atsvešināja. Kurai sievietei gan patiktu, ja vīrs pārrodas vēlu vakaros un noguris? Lai kā arī būtu, kopā ar dēlu cenšos pavadīt katru brīvu brīdi, mācu puikam visu, ko savulaik man tēvs,” jaušams, ka šos vārdus Mārtiņš saka no sirds.
Pārējie brīvie brīži tiek veltīti īru folkmūzikai, spēlējot ansamblī “The Roges”. “Savāda sakritība – bungu spēlēšanā arī mani ievilka jelgavnieks Tālis Gžibovskis. Ņemot vērā manu pieredzi mārketingā un finansēs, palīdzu viņam tagad organizēt džeza mūzikas festivālus,” tā Mārtiņš.
Pirms no “Ziņu” redakcijas doties uz mājām Rīgā, Mārtiņš apciemoja vecommamu, kas dzīvo pie 6. veikala, bet vakarā vēl bija jāpaspēj uz brītiņu ieskriet aģentūrā. Tāds viņš ir – jauns, zinošs, darbīgs un vienmēr smaidīgs. Bez haltūras.
***
Mārtiņš Barkāns
Dzimis 1972. gada 16. maijā Jelgavā,
luterānis,
dēls – Niklass Dāgs,
mācījies Rīgas 50. vidusskolā,
augstākā izglītība, ekonomists (Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte),
studējis ASV, Ohaijo pavalsts Kentas Universitātē (tirgzinības),
strādājis LU avīzē par tekstu ievadītāju un nodarbojies ar grafisko dizainu,
strādājis firmā “BCCS” (“Apple Macintosh” tirgotāji Latvijā) – sācis kā datorgrafiķis, bet vēlāk vadījis šo nozari,
studentu korporācijas “Vendia” biedrs,
1993 – 1995 – viceprezidents a/s “Latvijas Depozītu banka”,
1995 – 1996 – ārējo sakaru un reklāmas daļas vadītājs a/s “Riga Bank”,
1996 – 1997 – Klientu apkalpošanas daļas vadītājs a/s “Trasta komercbanka”,
1997 – a/s “Trasta komercbanka” viceprezidents,
tā paša gada augustā Privatizācijas aģentūra apstiprināja par privātā kapitāla piesaistītāju SIA “Latvijas Telegrāfa aģentūra” (LETA),
1997 – LETA valdes priekšsēdētājs, pašlaik uzņēmumā nodarbināts 120 darbinieku.
no 2000. gada spēlē bungas īru folkmūzikas ansamblī “The Roges”.
