Zviedrijas rallijā, kur Latvijas ekipāžas līdz šim nebija finišējušas, mūsu valsts krāsas šogad «iespīdināja» jelgavnieki.
Zviedrijas rallijā, kur Latvijas ekipāžas līdz šim nebija finišējušas, mūsu valsts krāsas šogad “iespīdināja” jelgavnieki. Aldis un Alberts Vilcāni ar “Subaru Impreza” sasniedza finišu 49. vietā.
Vienam no pasaules rallija čempionāta 16 posmiem Zviedrijas rallijam ir pusgadsimtu gara vēsture. Savas sarežģītās ziemas trases dēļ tas dažkārt tiek dēvēts arī par Arktisko. Favorīti šajā rallijā allaž bijuši skandināvi, un arī šogad otrajā un ceturtajā vietā finišēja somi, trešajā Norvēģijas pārstāvis, bet pirmoreiz par uzvarētāju kļuvis “neskandināvs” – francūzis Sebastjēns Lēbs ar “Citroen Xsara”.
Pirmoreiz šajā konkurencē, kur no vairāk nekā 80 dalībniekiem finišēja tikai 50, ierakstījušies arī latvieši Aldis un Alberts Vilcāni.
“Ap 20 braucēju čempionātā ir algoti automobiļu ražotāju komandu pārstāvji. Pastāvīgie dalībnieki ir arī “Statoil”, “Lukoil” un līdzīgu firmu atbalstīti sportisti. Mēs tur bijām vienīgie, kas mēģināja startēt bez kāda liela sponsora, par pašu iekrātiem līdzekļiem,” atzīst Aldis.
Kopš 1998. gada, kad viņš, nomainot kartu pret automašīnu, sācis piedalīties rallijos, ekipāžas stūrmaņi vairākkārt mainījušies, bet divus gadus braukts kopā ar tēvu – savulaik vairākkārtēju Latvijas čempionu. Kopīgi izauklēta arī ideja izmēģināt spēkus Zviedrijas rallijā un divus gadus krātas finanses šim nenoliedzami dārgajam pasākumam.
“Divas nedēļas iepriekš aizbraucām uz Viru ralliju Igaunijā – patrenēties un pārbaudīt mašīnu. Atjaunojām ātras braukšanas iemaņas ziemas apstākļos un nostiprinājām pārliecību, ka arī pēc divu gadu pārtraukuma spējam braukt.”
Līkumi, tramplīni un sniega vaļņi gar malām – tāda ir Zviedrijas rallija trase, kas pulcē ļoti daudz skatītāju. “Skandināvijā autorallijs ir ļoti populārs. Skatītāji sarodas divas dienas iepriekš, ceļ teltis, kurina ugunskurus un gaida, kad mašīnas brauks garām,” Aldis raksturo gaisotni. Toties pašiem sportistiem šis pasākums gan neasociējas ar izklaidi. “Šauri ceļi, līkumi, tramplīni un gar malām sniega vaļņi – tāda trase prasa lielu koncentrēšanos un perfektu sadarbību ar stūrmani. Ja “pakaries” uz sniega vaļņa, jāgaida skatītāju palīdzība, lai tiktu uz ceļa,” Vilcānu ekipāžai gadījies četras reizes tā pamatīgāk izslīdēt, un viena no šīm reizēm tad arī iecirtusi vislielāko robu turpmākajās izredzēs. “Nosēdējām sniegā ap 40 minūšu, un tas liedza cīnīties par labāku vietu.”
Tomēr jelgavniekiem ir gandarījums, ka kopumā brauciens ir attaisnojies. “Tas bija labs treniņš,” saka Aldis. Protams, standarta mašīna ar pašu mehāniķiem un noīrētu tehniskās palīdzības autobusiņu nav varējusi līdzināties ar daudzskaitlīgu apkalpojošo personālu nodrošinātajiem miljonus vērtajiem spēkratiem, taču no slavenajiem skandināvu braucējiem bijis ko redzēt un pamācīties. “Nebūtu jau slikti izbraukt vēl kādu pasaules čempionāta posmu. Varbūt vasarā Somijā…” Zviedrija ir acīmredzami kāpinājusi jelgavnieku ekipāžas azartu, taču pārējais būs atkarīgs no līdzekļiem.
