Meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju iesniegtie pārskati un Valsts meža dienesta dati liecina, ka pērn dabas untumi un kukaiņi lielu kaitējumu mežiem nav nodarījuši.
Meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju iesniegtie pārskati un Valsts meža dienesta dati liecina, ka pērn dabas untumi un kukaiņi lielu kaitējumu mežiem nav nodarījuši. Vislielākie bojājumi radušies vējgāzēs un snieglauzēs. Savukārt egļu astoņzobu mizgrauzis un priežu lūksngrauži ir nevēlamākie kaitēkļi.
Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis konsultants un sēklkopības inženieris Jānis Liepa atgādina, ka katra meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu (VMD) par iepriekšējā gadā meža zemē notikušajām izmaiņām:
par darbībām, kuru veikšanai bija nepieciešams apliecinājums,
par meža bojājumiem,
par meža atjaunošanu,
par meža ieaudzēšanu,
par jaunaudžu kopšanu.
Šī informācija jāiesniedz speciālās veidlapās – pārskatos. Tā var spriest par saimniecisko darbību mežos. Katrai darbībai ir sava pārskata veidlapa, kuru ikviens var saņemt tuvākajā mežniecībā. Nereti mežu saimnieki aizmirst iesniegt pārskatus, taču J.Liepa uzsver, ka tā ir sodāma rīcība. Proti, par pārskatu neiesniegšanu vainīgo personu var sodīt pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ar naudas sodu līdz 150 latiem.
Mežam kaitnieku netrūkst
“Runājot par mežu aizsardzību, mūsu zaļo rotu apdraud daudz un dažādi kaitētāji, kas var tai nodarīt vērā ņemamus bojājumus. Tie var būt koku kaitēkļi un slimības, meža dzīvnieki, pārlieks mitrums, vēja un sniega bojājumi (vējgāzes un snieglauzes), kā arī ugunsgrēki,” klāsta J.Liepa. Viņš uzsver, ka parasti, izvērtējot meža bojājumus, tiek izvēlētas pēc iespējas saudzīgākas metodes, jo slimības un kaitēkļus jācenšas apkarot. Un tikai kritiskās situācijās nekas cits neatliek, kā ķerties pie zāģa. Tādēļ arī meža īpašniekam var būt bojāts mežs, kas laika gaitā vēl var atveseļoties. Tas īpaši attiecināms uz ugunsgrēku postītiem mežiem.
Meža kaitēkļu un slimību apkarošanai izmanto dažādas ķimikālijas. Arī visus jaunos stādiņus, pirms tos ieliek zemītē, apstrādā ar ķimikālijām – pesticīdiem. Tā stādi savos pirmajos dzīves gados mežā ir pasargāti no kaitēkļiem un slimībām, bet dažreiz ar to ir par maz. Atsevišķos gados ir nepieciešams šīs ķimikālijas lietot jaunajās meža kultūrās.
Pērn Jelgavas rajonā apliecinājumi izsniegti 11,5 hektāru apstrādei ar pesticīdiem, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā 2002. gadā.
Mazāk bojāto meža platību
Salīdzinājumā ar 2002. gadu pērn bojātās meža platības Latvijā samazinājušās gan valsts, gan arī privātajos mežos. VMD informē, ka vislielākos bojājumus 2003. gadā kokiem mežā (472,7 hektāru platībā) joprojām nodarījušas vējgāzes un snieglauzes, un tas ir 30 procentu no visiem bojājumiem. Nākamie pēc bojājumu apjoma ir kaitēkļu radītie zaudējumi – kopumā 430,2 hektāros, kas ir 27 procenti no kopējiem bojājumiem. Pārsvarā mežiem kaitējuši egļu astoņzobu mizgrauži un priežu lūksngrauži.
Joprojām Latvijas mežos labi jūtamas agrākajos gados nodarītās dzīvnieku postījumu sekas. Piemēram, briežveidīgo zvēru mizas plēsumu dēļ egļu audzēs parādījusies stumbra trupe. Vērojami arī briežveidīgo un grauzēju bojājumi jaunaudzēs. Kopumā 263,1 hektāros, un tas ir 16 procentu no visiem meža bojājumiem.
Pērn samazinājies to audžu skaits, kuras gājušas bojā no bebru izraisītā mitruma. Slimību (sakņu trupes bojājumu) dēļ nopostīti 89,2 hektāri mežaudžu.
Savukārt Jelgavas rajonā mežus lielākoties postījuši tieši ugunsgrēki – 53,85 hektārus (78,8 procenti) –, slimību bojāti ir 1,2 hektāri (1,7procenti), vējgāzes un snieglauzes bojājumus radījušas 13 hektāros mežu (19 procentu) un mitrums – 0,4 hektāros (0,5 procenti).
Cirst tikai ar atzinumu
Lai bojāto audzi varētu nocirst, nepieciešams VMD sanitārais atzinums. Taču, pirms šāds dokuments tiek sastādīts, meža uzraugi apmeklē mežaudzi un tikai pēc nepieciešamajiem mērījumiem pieņem slēdzienu. Ja nav gaidāma audzes sanitārā stāvokļa uzlabošanās un audzes koki ir zaudējuši augtspēju, tiek pieņemts lēmums audzi nocirst galvenajā cirtē.
2003. gadā, pēc VMD sanitārā atzinuma, Jelgavas rajonā ir izcirsti 5,2 hektāri meža. No tā lielākā daļa ir valsts meži – 3,3 hektāri (63 procenti) – un tikai 1,9 hektāri (37 procenti) ir citu lietotāju meži.
Valstī visvairāk sanitāro atzinumu izsniegts (bojājumu platību attiecina pret rajona kopējo meža zemju platību) Alūksnes, Ludzas, Rēzeknes, Valkas un Valmieras rajonā. Pavisam tie izsniegti bojātajām meža platībām 1603,2 hektāru platībā, un tas ir par 40 procentiem mazāk nekā 2002. gadā. Valsts mežos sanitārie atzinumi izsniegti 279,5 hektāru platībā, bet privātajos – 1323,7 hektāros. Bojā gājušo mežaudžu platību samazinājums skaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā Latvijas mežus ievērojami mazāk postījis vējš. Visvairāk skartas mežaudzes Ziemeļvidzemē.
