Par aizvadīto gadu Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā stāsta tā vadītājs Valdis Dūms.
Par aizvadīto gadu Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā (VDI) stāsta tā vadītājs Valdis Dūms.
Pērn inspekcija 1322 pārbaudēs ielūkojusies 993 uzņēmumos. No tiem 339 uzņēmumos tas noticis pirmoreiz. Lielāka uzmanība pievērsta kokapstrādei, kur plānoto 140 vietā pārbaudīti 153 uzņēmumi – 56 procenti no VDI uzskaitē esošajiem. Mazo uzņēmumu skaits sarūk, un nozarē uzlabojas darba vide. Proti, lielajiem ir vairāk resursu un laika, ko atvēlēt darba aizsardzības prasību nodrošināšanai, tehnikas sakārtošanai. Tā bīstamo (galvenokārt celšanas) iekārtu pārbaudēs no 36 iekārtām inspektoriem pretenziju nebija pret 34. Tiesa, ar iekārtu atbilstību ES nosacījumiem ir sliktāk – tiem atbildušas 145 jeb 81 procents. Savukārt no 655 pārbaudītajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem pretenziju nebija pret 576.
Lielajos un vidējos uzņēmumos gan konsultāciju, gan pārbaužu veidā izdevies veicināt likumā noteikto darba aizsardzības prasību ievērošanu un iekšējās darba vides uzraudzību. Kokapstrādē riski izvērtēti ceturtajā daļā uzņēmumu, bet kopumā to nodrošinājuši 22 procenti darba devēju. “Varētu vēlēties vairāk, taču arī Eiropā ar šīm prasībām tik raiti neiet,” saka V.Dūms.
Netrūkst arī problēmu. Daudzi uzņēmumi neizprot darba vides uzraudzības sistēmas nepieciešamību un likuma prasības pilda tikai ķeksīša dēļ. Uztrauc tas, ka Rīgā parādījušās firmas, kur var nopirkt darba aizsardzības speciālista sertifikātu par 70 latiem, 160 stundu vietā lekcijas noklausoties tikai četras piecas stundas. Pēc tam šādi “speciālisti” nemaz nezina, kas viņiem īsti jādara.
Darba vides uzraudzībai nepietiekama uzmanība tiek arī valsts un pašvaldību iestādēs. Tā nav joma ar riskantiem darba apstākļiem, taču likums visiem ir viens.
Zemgales Reģionālā VDI pērn uzlikusi 48 administratīvos sodus par 2015 latiem (2002. gadā – 39 sodi par 1655 latiem). Par darba līgumu nenoslēgšanu un citiem darba likumu pārkāpumiem sodīts 40 uzņēmumu. V.Dūms atzīst, ka sods nav inspekcijas pašmērķis, bet veids, kā ietekmēt nelegālo darbu. Turklāt arī tas ne vienmēr darbojas. Zemnieku saimniecībai pat 20 latu sods ir audzinošs, bet uzņēmumam ar lielu apgrozījumu arī maksimālie 250 lati reizēm nenozīmē neko.
Pārbaudītājiem ne reizi vien ir atklājušies gadījumi, kad darba ņēmēji (sevišķi laukos) paši ir pret līguma slēgšanu, viņus interesē tikai nauda, ko saņem “uz rokas”. Turklāt viņi nepieder degradējušos cilvēku kategorijai. Lietuvā, piemēram, soda gan darba devēju, gan ņēmēju. Pie mums likums šādu iespēju neparedz.
Pērn no darba ņēmējiem inspekcijā ienākuši 202 iesniegumi, vēl pirms gada – 209. Pēdējos trīs gados rekorddaudz saņemti ziņojumi par neizmaksāto darba algu – 2002. gadā tie veidoja 52 procentus no kopskaita, bet pērn – gandrīz divas trešdaļas. Diemžēl darbinieki uz inspekciju nāk tikai tad, kad tas skar viņa personīgos ienākumus, viņi nevēršas pret pašu sistēmu. Cilvēki ar katru gadu kļūst gudrāki un vairāk aizstāv savas tiesības.
Par pārkāpumiem darba aizsardzībā saņemti divi iesniegumi, bet par virsstundām, darba un atpūtas laika neievērošanu sūdzējušies 16 cilvēku. Virsstundu darbs ir tā dēvētā smagā problēma gandrīz visos uzņēmumos. Ceturtā daļa iesniegumu saistīta ar normatīvo aktu neievērošanu atbrīvošanas gadījumā. Desmit iesniegumu atzīti par nepamatotiem – darba ņēmēji centušies izmantot inspekciju rēķinu kārtošanai ar darba devējiem.
Zemgales reģiona VDI apkalpes zonā pērn notikuši 102 nelaimes gadījumi darbā, par astoņiem mazāk nekā iepriekš. Smago nelaimes gadījumu skaits ir par vienu lielāks nekā 2002. gadā – to bijis 20. Četri cilvēki gājuši bojā. Liela daļa negadījumu notikusi darba drošības instrukciju neievērošanas dēļ. Vairāk tiek izmantotas neatļautas vai nepiemērotas tehnoloģijas. Bēdīgas sekas vairākkārt izraisījusi elektrodrošības noteikumu ignorēšana, kā arī iekārtas, kuru piegādātāji nav informējuši pircējus par to atbilstību drošības prasībām. Izmantojot likumu nepilnības, daudz grēko darba devēji un nepilda savus pienākumus, nerūpējas par darbinieku apmācīšanu un instruēšanu.
Pie bīstamākajām nozarēm joprojām pieder kokapstrāde, kur pērn notikuši 15 nelaimes gadījumu (2002. gadā – 20). Problēmas ir arī lauksaimniecībā, kur notikuši 13 nelaimes gadījumu, tostarp divi smagi. Ducis nelaimes gadījumu reģistrēts pārtikas ražošanas uzņēmumos, desmit – būvniecībā.
Šogad VDI Eiropas darba aizsardzības nedēļā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvniecībai. Pērn Zemgalē pārlūkots 119 būvobjektu un atzīts, ka darba aizsardzība tajos uzlabojusies. Jelgavā vairs nav uzņēmumu, kas darbiniekiem nebūtu izsnieguši individuālās aizsardzības līdzekļus. Taču daudzi tos nelieto. Problēmas sagādā arī tā sauktās “melnās brigādes”.
Zemgalē VDI plāno atsevišķu kampaņu, lai ieviestu kārtību darba laika un komandējumu uzskaitē kravu un pasažieru pārvadājumos.
VDI turpinās aktīvi apkarot nelegālo nodarbinātību. Tikai ar kontrolēšanu un sodīšanu vien problēmu atrisināt nevar. Svarīgi panākt, lai strādāšana bez darba līguma būtu neizdevīga visām pusēm.
