Trīspadsmit mūsdienu latviešu gleznotāju un skulptoru ar vecmeistariem sarunājas Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā atklātajā izstādē «Disputs: Pašportrets ar vecmeistaru».
Trīspadsmit mūsdienu latviešu gleznotāju un skulptoru ar vecmeistariem sarunājas Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā atklātajā izstādē “Disputs: Pašportrets ar vecmeistaru”.
Normunds Brasliņš, Olga Šilova, Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Kristaps Zariņš, Dace Lielā, Helēna Heinrihsone, Aigars Zemītis, Frančeska Kirke, Džemma Skulme, Inta Celmiņa, Gļebs Panteļejevs un Ivars Poikāns par iedvesmas avotu izvēlējušies katrs savu 19. vai 20. gadsimta vecmeistara darbu. Oriģinālās idejas autores Rīgas galerijas “Māksla XO” vadītājas Ilzes Žeivates vārdiem, izstāde nepastarpināti risina mūžīgo vecā un jaunā sarunu un aktualizē vērtību pārmantojamības tēmu.
Sarunas dalībnieku vidū ir autori, ar kuriem latviešu mākslā ienāca modernisms, ekspresionisms, simbolisms un citi Eiropas strāvojumi un kuri tos apvienoja ar jaunās nacionālās skolas īpatnībām. 20. gadsimta pirmo pusi pārstāv gleznotāji Pēteris Ozoliņš, Jānis Plase, Jāzeps Grosvalds, Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass, Sigismunds Vidbergs, Aleksandra Beļcova un latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs Teodors Zaļkalns; 19. gadsimtu – Tērbatas zīmēšanas skolotājs Kārlis Augusts Zenfs, pirmais starptautiski atzītais latviešu gleznotājs Kārlis Teodors Hūns un “Krievijas Rafaels”, Nikolaja I galma gleznotājs Kārlis Timeleons Nefs.
Sarunas “leksikā” ir laika iedarbības apspēlēšana, dažāda tēmas vispārinājuma pakāpe; tiklab citēšana kā rokraksta un materiāla atšķirību uzsvērums.
Darbi ņemti no Valsts mākslas muzeja un privātkolekcijām, bet trīs Ģ.Eliasa gleznas – no Jelgavas muzeja fondiem.
