Pērn Jelgavā un rajonā palielinājies mācību iestādēs reģistrēto zādzību skaits. Likuma sargi uzskata, ka noziegumus netieši sekmē bērnu un arī pieaugušo nevērīgā attieksme pret savām mantām.
Pērn Jelgavā un rajonā palielinājies mācību iestādēs reģistrēto zādzību skaits. Likuma sargi uzskata, ka noziegumus netieši sekmē bērnu un arī pieaugušo nevērīgā attieksme pret savām mantām.
Pēdējo gadu laikā, kad mobilie telefoni kļuvuši par parastu lietu, palielinājies arī to zādzību skaits. Bieži vien bez tālruņa paliek bērni skolās, taču daudzos gadījumos no šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem varētu izbēgt, ja vecāki savām atvasēm iemācītu pienācīgi parūpēties par savu mantu. Tiesa, pieaugušie paši ne vienmēr rāda labu piemēru, aizmāršīgi atstājot viņiem piederošo vai neizprotamu iemeslu dēļ uzticoties svešiem cilvēkiem.
Bērnudārzniekam “mobilo” nevajag
Lai nepieciešamības gadījumā varētu sazvanīt savu atvasi, vecāki bērniem uz skolu dod līdzi mobilo telefonu. Diemžēl skolēns ne vienmēr māk parūpēties par savu mantu, turklāt daudzos gadījumos virsroku ņem vēlme palielīties, un tālrunis dienas lielāko daļu tiek turēts rokās vai uz skolas sola.
“Bērni savus mobilos telefonus mēdz aizmirst gan skolas ēdnīcās, gan klasēs uz palodzes, bet visi vienaudži nav tik godīgi, kā gribētos, un manta pazūd. Ar katru gadu bērni, kuriem ir mobilais tālrunis, kļūst aizvien jaunāki, un ir pat gadījumi, kad tāds ir jau bērnudārza audzēknim. Manuprāt, tas ir nepareizi,” “Ziņām” atzīst Jelgavas Policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijas priekšniece Tatjana Flandere.
Diemžēl arī pieaugušie pret savām mantām izturas nevērīgi, atstājot tās bez uzraudzības. Jelgavā izplatīta parādība, kad tālrunis uz ielas vai kādā sabiedriskā vietā tiek iedots svešiniekam, kas lūdz steidzami piezvanīt. Daudzos gadījumos labsirdīgais cilvēks tā paliek bez savas mantas.
Telefons var apdraudēt bērnu
Cenšoties parūpēties par bērna drošību, iedodot mobilo tālruni, vecāki var panākt pretēju efektu. Bērns paliek bērns, un, ja nav attiecīgi iemācīts, viņš izvilks telefonu no kabatas arī uz ielas, kaut vai lai paskatītos, cik rāda pulkstenis. Un tad kāds negodīgs cilvēks var to iekārot, apdraudot bērna veselību un pat dzīvību.
Tāpēc vecākiem pēc iespējas biežāk ar bērnu vajadzētu pārrunāt, ko drīkst darīt un ko ne. Vislabāk mobilajam tālrunim iegādāties kādu speciālu aksesuāru, ar kuru iespējams to uzkārt kaklā vai piestiprināt pie jostas. Tas samazinās aparāta izkrišanas iespēju, un reti kurš zaglis raus to nost no kakla. Bērnam ar vērtīgām mantām, kas paņemtas līdzi uz skolu, nav jālielās draugiem un klasesbiedriem, jo nekad nevar zināt, vai kādam nav tieksme piesavināties svešu mantu.
Arī skolotājiem lielāka uzmanība jāpievērš tam, kur, piemēram, sporta stundu laikā tiek atstātas bērnu mantas. Tām vajadzētu būt ieslēgtām, un pedagogiem būtu jāseko, kurš paņem atslēgas, lai ieietu ģērbtuvēs. Diemžēl arī paši skolotāji kļūst par zagļu upuriem, piemēram, uz ilgu laiku bez uzraudzības atstājot savu somu klasē vai kaut kur gaitenī.
Ne visus zagļus izdodas notvert
Biežāk zādzības mācību iestādēs notiek pilsētā, taču gadās arī nelielās rajona skolās. Dažas nozagtās mantas policija atgūst, un arī vainīgie tiek notverti, taču ir gadījumi, kad telpās apgrozījies tik daudz cilvēku, ka zagli nav iespējams izskaitļot.
Ja svešās mantas iekārotājs tiek notverts, likuma sargi lemj, ierosināt krimināllietu vai ne. Tas atkarīgs gan no zaudējuma summas, gan no tā, ko vēlas cietušais. Visbiežāk krimināllietas (ja vien vainīgais sasniedzis 14 gadu vecumu) tiek ierosinātas par mobilo tālruņu zādzībām, jo zaudējuma summas ir vērā ņemamas.
Ja zaglis ir vecumā līdz 18 gadiem, viņš tiek ņemts nepilngadīgo uzskaitē, un, pārkāpumiem atkārtojoties, var iestāties arī kriminālatbildība. Kā uzsver T.Flandere, daži gados jaunie zagļi pat saņem reālu cietumsodu.
***
Zādzības skolās Jelgavā un rajonā
Gads; Mobilie tālruņi; Nauda; Somiņas; Rotaslietas
1997 0 1 2 0
1998 0 8 2 0
1999 0 3 1 0
2000 1 6 1 2
2001 1 5 0 0
2002 8 6 0 0
2003 24 10 0 0.
