Augstākā tiesa noraidījusi firmas «Bentley Trading LLC» prasību pret SIA «Merkūrs» un Irānas firmu «Ghaem Machine Co» par īpašuma tiesību atzīšanu uz bankrotējušās rūpnīcas RAF mašīnbūves presēm.
Augstākā tiesa noraidījusi firmas “Bentley Trading LLC” prasību pret SIA “Merkūrs” un Irānas firmu “Ghaem Machine Co” par īpašuma tiesību atzīšanu uz bankrotējušās rūpnīcas RAF mašīnbūves presēm.
Tiesa noraidījusi prasību par prešu nodošanu prasītāja valdījumā, kā arī atbrīvojusi preses no apķīlājuma. Arī Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada septembrī noraidīja “Bentley Trading LLC” prasību.
SIA “Merkūrs” uzskata, ka firma pie presēm tikusi likumīgi, jo tās 2002. gadā oktobrī iegādājusies no Andreja Čepjolkina, kura valdījumā tās atradušās. Savukārt kādreizējā likvidētās SIA “Pikso” direktore Tatjana Krištapjonoka, kas preses pagājušā gada sākumā pārdeva “Bentley Trading LLC”, tikai vēlāk vērsās tiesā, lai atzītu viņas īpašuma tiesības. Turklāt T.Krištapjonoka prešu pirkšanas līgumus apstrīdējusi tikai 2002. gada novembrī, kad tās bija iegādājies Irānas uzņēmums. Viņas lūgumi atrodas izskatīšanā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
“Bentley Trading LLC” uzskata, ka firmas īpašuma tiesības apliecina pirkuma līgums ar T.Krištapjonoku, kā arī Baltijas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedums, kas nosaka šo mašīnbūves iekārtu nodošanu kompānijai. Taču tas neesot iespējams, jo otra puse nolīgusi apsardzi un iekārtām nevar piekļūt. Turklāt A.Čepjolkins preses nevarēja pārdot SIA “Merkūrs”, jo tolaik tās bija apķīlātas un ar tām bija liegtas jebkādas darbības.
Augstākās tiesas spriedums, kā informē aģentūra LETA, 30 dienu laikā ir pārsūdzams. Pilns sprieduma teksts būšot pieejams marta sākumā.
“Ziņas” jau kopš 2002. gada novembra, kad sākās RAF pēdējā vērtīgā īpašuma demontāža izvešanai uz Irānu, rakstīja par šaubīgiem darījumiem ar mašīnbūves presēm. Iekārtu izvešana vairākkārt apturēta un atkal atsākta, tiesībsargājošās iestādes saņēmušas neskaitāmus iesniegumus, taču ieinteresēto pušu sāncensība turpinās un punkts strīdiem nav pielikts. Proti, ar 1997. gadā neskaidrā ceļā SIA “Pikso” rīcībā nonākušajām presēm paralēli turpināja rīkoties gan kādreizējā likvidētās firmas direktore T.Krištapjonoka, gan skandalozi pazīstamais A.Čepjolkins. Finanšu ministrija pagājušajā gadā norādīja, ka tā neatzīst nedz T.Krištapjonokas īpašumtiesības uz presēm, kas iegūtas, pamatojoties uz 1997. gadā noslēgto līgumu ar SIA “Pikso”, nedz A.Čepjolkina līgumu ar šīs firmas administratoru, pēc kura preses tālāk pārdotas firmai “Merkūrs”, bet pēc tam Irānas firmai “Ghaem Machine Co”. Taču ar to viss beidzās.
Pagājušajā gadā Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā atcēla Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu un FM atguva RAF nodrošinātā kreditora tiesības. Taču ministrijas rīcība nav sekojusi.
